Veselības ministrs Ivars Eglītis apmeklēja vairākas veselības aprūpes iestādes Cēsīs. Bija diskusija par mediķu algām, bet vēl nebija lemts par septembrī gaidāmo mediķu brīdinājuma streiku.
Sarunas ar speciālistiem un ģimenes ārstiem bija konstruktīvas, diskutējot par sistēmas sakārtošanu un prioritātēm. Ministrs neslēpa, ka visiem spēkiem cīnīsies, lai sekmētos vienotā neatliekamās palīdzības dienesta izveide valstī, kas iedzīvotājiem garantēs operatīvu neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu ne tikai pilsētās, bet arī attālākos laukos. Un vēl ministrs atzina, ka ārsti speciālisti pašreizējā ekonomiskajā situācijā slīdēs ārā no valsts rokām, veidojot privātprakses un meklējot labākas peļņas iespējas, bet primāro veselības aprūpi, ģimenes ārstu darbu, ministrs nosauca par sistēmas stūrakmeni.
I. Eglītis arī uzsvēra, ka atbalstīs citādu primārajā veselības aprūpē strādājošo darba samaksas kārtību, lai ģimenes ārsti, kuri strādā kvalitatīvi un aktīvi, ik dienas aprūpē pacientus, strādā garas stundas un veic pierakstīto pacientu veselības profilaksi, saņemtu augstāku darba samaksu un secīgi stingrāku motivāciju palikt sistēmā – slēgt turpmāku sadarbības līgumu ar veselības obligātās valsts apdrošināšanas aģentūru (VOAVA) vismaz trim nākamajiem gadiem.
“Tas ģimenes ārsts, kurš ne ļoti grib braukt uz dziļiem laukiem, katru otro, trešo dienu pavada semināros, nedrīkst pelnīt tikpat, cik tas, kurš strādā no rīta līdz vakaram, cilvēkiem nav jāgaida rindās, visi ir apkalpoti. Ir jābūt atšķirīgiem ieņēmumiem, tāpēc esam paredzējuši darba kvalitātes piemaksu par aktivitāti. Atradīsim papildu finansējumu, bet tas netiks iztrallināts visiem. Iegūs tie ģimenes ārsti, kam ir lielās prakses, kas jau tagad vairāk strādā,” uzsvēra veselības ministrs un noraudzījās diskusijas dalībnieču, ģimenes ārstu Ilonas Radziņas un Maijas Liepiņas virzienā. Vecpiebaldzēnu, inesiešu un cēsnieku ārstes ir divas no vairākām, kuru pacientu sarakstā ir gandrīz 2500 cilvēku. Ārstes vada tā sauktās lielās prakses.
“Par samaksu runājot, es noteikti nebūšu tā, kas neslēgs līgumu ar VOAVA, jo mans pacients nav spējīgs samaksāt. Es nevarēšu skatīties cilvēkam acīs un neizrakstīt recepti tāpēc, ka man nav līguma. Bet pieļauju, ka lielajās pilsētās ģimenes ārsts var paprasīt arī 15 latus par vizīti, jo bieži ir tā – kad varu cilvēkam palīdzēt, ir prieks, jo strādāju cilvēku labā, bet, kad saņemu algu, tad nesaprotu, kāpēc celtniecībā strādājošie nopelna vairāk par ārstu. Pat tačkas stūmējs par darbu var paprasīt vairāk nekā ārsts,” situāciju vērtēja ģimenes ārste Ilona Radziņa.
Vēl ģimenes ārstes sarunā ar ministru akcentēja, ka ļoti noveco veselības aprūpē strādājošo kolektīvi. Laukos darbu nemeklē neviens jauns mediķis. Iedzīvotājiem ir problēma laikus saņemt neatliekamo palīdzību, jo valstī noteiktajās 25 minūtēs ātrā palīdzība, pat labi gribēdama, nevar nokļūt līdz mājām Vecpiebalgā, Nītaurē vai Zaubē, darbu laukos nemeklēs stomatologi.
“Mati jau sen stāvus slejas par šo situāciju. Ja esmu uz vietas, tad neatliekamos gadījumos pati varu palīdzēt, kamēr ātrie atbrauc, taču kas notiek, ja manis nav ne kabinetā, ne mājā? Ar zobārstniecību laukos ir vienkārši katastrofa,” sacīja Ilona Radziņa un piebilda: “Varbūt man ir novecojusi domāšana, bet joprojām medicīnu daudzi jaunie studē par valsts līdzekļiem, un tie nav simti, bet tūkstoši. Vai situāciju nevarētu risināt tā, ka vismaz pāris gadus jaunajam speciālistam kaut kas būtu jādod atpakaļ? Mūsu laikā pēc akadēmijas beigšanas sūtīja uz laukiem. Tagad tā nenotiek, bet drīz laukos nebūs arī ģimenes ārstu. Kas notiks, kad apvienosies teritorijas?”
Šo sašutumu dzirdēja arī veselības ministrs, kuram nācās atzīt, ka ar administratīvām metodēm iespaidot rezidentus nekā neizdosies. Ministrs uzsvēra, ka labu rezultātu varēs panākt vien ar papildu motivāciju – labāku atalgojumu, īsāku studiju laiku, iespēju ātrāk uzsākt darba gaitas kā ārsta palīga asistentam un citādi.
“Mums ir jāatvieglo studiju vide un ir jāmēģina padarīt īsāku studiju laiku. Rezidentūra pie mums ir gadu, divus garāka nekā citās Eiropas valstīs. Kāpēc? Vai esam mazāk prasmīgi? Dažās specialitātēs jau izmaiņas esam veikuši. Ir jāsekmē, lai skolu beidzēji izvēlētos studēt medicīnu. Un jaunajiem ir jāzina, ka pēc desmit gadiem tā būs absolūta top profesija – pieprasīta un ienesīga,” skaidroja Ivars Eglītis, bet par stomatoloģisko pakalpojumu pieejamību bija spiests atzīt – te motivētājs ir nauda. Pašvaldības, valsts vai klienta, jo centralizēti pateikt, ka pilsētā vai rajonā ir nepieciešams vismaz viens dežūrzobārsts, vairs nav iespējams.
“Tie laiki ir sen pagājuši,” pasmaidīja ministrs.
Vēl veselības aprūpes sistēmā strādājošie jautāja par izmainīto masterplānu, centās izzināt, kāda būs Cēsu rajona slimnīcas vieta un kompetences sistēmā.
“Ne Cēsu, ne citām rajonu slimnīcām nav plānotas nekādas administratīvas metodes, kā tās apvienot. Šobrīd ministrija uzsver finanšu motivāciju apvienoties, tāpēc, ka apvienība resursus izmantos taupīgāk, arī cilvēku resursus. Nevajag katrā slimnīcā iegādāties nopietnas tehnoloģijas un vienai ar otru konkurēt. Ja slimnīcas apvienojas, tad tās nevis konkurē, bet kooperējas, un visiem ir labāk. Mērķim ir jābūt nodrošināt pakalpojumus pēc iespējas plašākam skaitam reģiona iedzīvotāju. Jo pacientu vairāk, jo lielāka iespēja stacionāriem attīstīties,” iespējamo stratēģisko virzību komentēja Ivars Eglītis, bet piekrita, ka ikvienam attīstības solim ir vajadzīgi līdzekļi, un atzina, ka sfēras vadīšanā ietrāpījis laikā, kad budžeta situācija ir ļoti grīļīga.
Ne velti valstī atkal atskanējuši mediķu brīdinājuma streika draudi, ja nepieaugs veselības aprūpē strādājošo darba samaksa atbilstoši kādreiz solītajam. Plašsaziņas līdzekļos mediķi pauduši viedokli, ka no liela, apsolīta pīrāga gabala saņem vien drupačas, un ar to ir nemierā.
Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome ir lēmusi, ka 26. septembrī notiks mediķu vienas dienas brīdinājuma streiks.
“Akcijas mērķis ir pievērst uzmanību tam, ka valdība nepilda solīto un nākamgad plānots paaugstināt darba samaksu tikai inflācijas jeb desmit procentu robežās,” interneta portālā Delfi sacījis LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris. Mediķi cer, ka viņu protesta akciju atbalstīs gan sociālie partneri, gan arī iedzīvotāji, piemēram, sūtot atbalsta vēstules un piedaloties piketā.
Veselības ministrs jau paspējis sniegt atbildi: “Es labi pārzinu situāciju veselības aprūpē un esmu ieinteresēts mediķu noturēšanā valsts veselības aprūpes sistēmā un jaunu speciālistu piesaistīšanā. Konkurētspējīga darba samaksa ir viens no svarīgākajiem faktoriem, tomēr šobrīd valsts ekonomiskā situācija krasi pasliktinājusies un atstās negatīvu iespaidu arī uz nākamā gada veselības aprūpes budžetu,” tā Ivars Eglītis. Ministrs no visām veselības aprūpē iesaistītajām pusēm gaida konstruktīvu sadarbību veselības aprūpes nodrošināšanā pacientiem. “Streiks kā protesta forma rada lielu rezonansi sabiedrībā, bet risinājums būs jāatrod kopīgās sarunās,” uzsvēris veselības ministrs.
“Druva” sazinājās ar Cēsu rajona veselības aprūpē strādājošo arodbiedrības priekšsēdētāju Valdu Stanni un noskaidroja, ka cēsnieki atbalsta streika ideju, jo uzskata, ka ārpus Rīgas atalgojums slimnīcā un ambulatorajā daļā strādājošajiem mediķiem jau tā ir zemāks. “Esam kā pabērni, un līdz streikam uzrunāšu arī iedzīvotājus, skaidrošu situāciju, lai mūs saprot un atbalsta,” tā Valda Stanne.
Komentāri