Šodien Latvijā atzīmē Mārtiņdienu. 10. novembris pēc Saules kalendāra iezīmē viduspunktu
starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem. Ikvienam, visticamāk, kā pirmā svētku tradīcija prātā nāk gaiļa cepetis, jo tā kaušana Mārtiņiem par godu plaši atspoguļota latviešu dainās. Taču, izrādās, cilvēki svētku galdam vairāk iecienījuši zosis.
Dainis Mārtinsons no Inešu pagasta “Naurēniem” uz svētkiem pārdod ekoloģiski un brīvā dabā audzētas pīles un zosis. Ar putnu audzēšanu viņš nodarbojas vairāk nekā sešus gadus. D.Mārtinsons atzīst, ka Vecpiebalgas pusē Mārtiņi tiek atzīmēti un arī tradīcijas netiek aizmirstas. Viņš zina stāstīt, ka daudzi ar svētkiem saista zosu cepeti, mazāk cilvēki jautā pēc pīlēm. Šogad kaušanai paredzētas vismaz desmit zosis. “Pieprasījums pēc putna gaļas ir visu laiku. Protams, Mārtiņos kārtīgā latviešu ģimenē svētku vakariņās bez cepeša neiztikt. Ja cilvēks nevar atļauties zosi, tad ņem pīli. Kaušanai putnus atstāju līdz pat Ziemassvētkiem,” klāsta putnkopis. Viņš piebilst, ka arī viņa ģimenē netiek aizmirstas Mārtiņdienas tradīcijas, notiek pasēdēšana pie galda, tiek skandinātas dziesmas, tāpat obligāti uz Mārtiņiem tiek kauta zoss.
“Sadalām gabalos, tad liekam cepešpannā savā sulā sautēties. Tādā veidā pagatavota zoss ir labi baudāma. Protams, citam vairāk patīk cept nesadalītu putnu. Obligāta sastāvdaļa Mārtiņu galdā ir arī kāposti un kartupeļi,” svētku galda receptē dalās Dainis. Viņš stāsta, ka ģimenē nav Mārtiņu, taču, ejot ciemos pie paziņas, viņš zina, ka vienmēr līdzi jāņem putns. “Tas ir kā likums. Nav svarīgi, vai tā ir pīle vai zoss. Interesanti, ka paziņa strādā ārzemēs, bet Mārtiņos vienmēr cenšas būt mājās, lai svinētu svētkus latviskā garā,” papildina Dainis.
Mājas apstākļos auguši putni ap Mārtiņiem tiek celti goda vietā. Zemnieku saimniecībā “Priedes” Matīšu pusē arī uz Mārtiņdienu tirgo nokautas pīles un zosis. Kā stāsta saimniece Inese Buliņa, pieprasījums pēc putnu gaļas svētku laikā ir liels. Šodien zosis un pīles tiks tirgotas arī cēsniekiem. “Zosis ir uz izķeršanu. Pirms Mārtiņiem putnu ganāmpulks ievērojami sarūk. Cilvēki zvana katru dienu un piesakās, ka grib putna gaļu. Ir aizrunātas kādas 20 zosis. Cēsu pusē ir daudz interesentu par putniem. Tas parāda, ka tur ir ļaudis, kas tur godā latviešu tradīcijas un svinēs svētkus kā pienākas,” teic “Priežu” saimniece Inese Buliņa. Ap Mārtiņiem viņa iecerējusi notirgot kādas 130 pīles un 30 zosis.
Arī Mārsnēnu pagasta “Plēpjos” uz svētkiem tiks kauts gailis. Ar to arī visvairāk ģimenei saistās Mārtiņdienas svinēšana. Kā saka saimniece Aksana Bartaševiča, svētku cepetim paredzēts nešpetnākais gailis. Viņa stāsta, ka šogad ir arī ko pārdot, jo no pavasarī gādātajiem cāļiem lielākā daļa izrādījušies gaiļi. Bijuši 12 putni, tagad palikuši astoņi, ko piedāvāt pircējiem. Tiesa, interese par tiem ir maza. “Ko ar tādu baru gaiļu lai dara? Ieliku sludinājumu internetā, bet zvanītāju nav daudz. Iespējams, cilvēkiem tālu jābrauc. Viena zvanītāja ņems gaili ne Mārtiņdienai, bet turēšanai,” stāsta Aksana.
Par Mārtiņdienas svinēšanu jautājām pašiem Mārtiņiem. Ne visiem svētki iecerēti ar tradicionālām izdarībām. Mārtiņš Platacis no Līgatnes novada teic, ka svētkus var svinēt arī citādi. Jau vairākus gadus savā draugu un paziņu lokā viņš rīko Mārtiņdienas pārgājienu. Šogad tajā pulcēsies teju 40 cilvēki. Kompānijā būs vairāki Mārtiņi un viens Mārcis. “Ierasts, ka pasākums tiek rīkots Mārtiņos. Gribas to dienu pavadīt citādi – būt dabā. Grūti pateikt, kā viss sākās. Sākumā bijām pāris cilvēku, nu jau pieteikusies liela kompānija,” teic M.Platacis, kurš šogad ieplānojis pārgājiena maršrutu Līgatnes pusē. Viņš turpina: “Kā ierasts, būs garda zupa. Gatavosim arī plovu. Līdz šim nav bijusi aktuāla ģērbšanās maskās, taču ar laiku Mārtiņdienas tradīcijām pārgājiena laikā varētu tikt veltīta lielāka uzmanība. Ejot priecāšos dzirdēt arī tautasdziesmas.”
Pārgājienā dosies arī cēsnieks Mārtiņš Niklass. Viņam Mārtiņi saistās ar vārda dienas svinēšanu un brīdi, kad ģimenei sanākt kopā. “Svinēšu noteikti. Došos pārgājienā ar draugiem. Protams, pasēdēsim arī kopā ar ģimeni. Neuzskatu, ka galdā vienmēr jābūt putna gaļai. Ēdieni var būt dažādi, galvenais ir kopā būšana,” tā M.Niklass.
Mārtiņdienai piedien arī tirdziņi un jautras izdarības, kas nedēļas nogalē pulcēs ļaudis daudzos novados.
Ja kādam vēl nav noskatīts gailis, zoss vai pīle svētku galdam, tad to vēl var pagūt izdarīt. Mārtiņi iezīmē arī budēļus jeb ķekatu sākšanās laiku. Tāpat šajā laikā tiek arī pastiprināti vērota daba un pat pareģota nākotne, īpaši uzmanību akcentējot uz jaunu meitu izprecināšanu.
Ilze Fedotova
Komentāri