Sārtojas pīlādži, dārzos zied gladiolas, un tas vislabāk apliecina, ka vasara savas pilnvaras gatavojas nodot rudenim. Tiesa, īsti vasarīgs laiks mūs atkal nelutināja, bet tas netraucēja vasaras norisēm, kas bija īsti piesātinātas. Mākslas notikumi sadzīvoja ar politiskajām kaislībām, sportiskās aktivitātes – ar ekonomiskajām svārstībām.
Vasaras notikums numurs viens – Dziesmu un deju svētki – atkal pierādīja, ka latvietis dzied arī tad, ja inflācija cenas uzdzinusi neredzētos augstumos. Dziedāt un dejot prieks bija pāri visam, un pat neredzēti dāsnas lietus gāzes nespēja to mazināt. Visu nedēļu dziedājuši un dejojuši, noslēguma koncertā dalībnieki kopā ar skatītājiem bija gatavi sadziedāt līdz rīta gaismai. Jā, dziesmu vara mūs stiprus dara.
Arī Cēsis dzīvoja uz mākslas viļņa. Ar spilgtiem akcentiem sevi pieteica otrais Cēsu Mākslas festivāls, kas pilsētniekiem un viesiem dāvāja brīnišķīgas pērles. Paši cēsnieki savu darboties vēlmi pierādīja pilsētas svētkos, kad visa pilsēta dūca, skanēja, dejoja un dziedāja.
Pa vidu vasarīgām izklaidēm neiztrūka politisko aktivitāšu, divas reizes pilsoņi tika aicināti doties pie balsošanas urnām, lai paustu savu “par” vai “pret” referendumā par Satversmes grozījumiem un Likumā par pensijām. Tiesa, ne viens, ne otrs nesavāca kvorumu, tā apliecinot, ka vasarā vēlētājiem laikam ir citas intereses.
Komentāri