Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datiem Cēsu rajonā
sertificētas 333 bioloģiskās lauksaimniecības saimniecības. Daudz, taču, cik no šo saimniecību saražotās produkcijas ir iespējams iegādāties? Liela daļa saimniecību, kuras savu produkciju pārdod, to piedāvā ar interneta veikalu starpniecību vai Rīgā zaļajos tirdziņos un veikalos, taču Cēsīs to neredzam.
Gan Sertifikācijas un testēšanas centra (STC) bioloģiskās lauksaimniecības ekspertes Santa Rīdere un Aija Kotāne, gan PVD valsts pārtikas inspektore Modrīte Zieda – Ziediņa uzskata, ka bioloģiski audzētajiem un ražotajiem produktiem būtu jābūt pieejamiem, turklāt svarīga būtu pārstrādes attīstība.
M. Zieda – Ziediņa vērtē, ka pieprasījums pēc bioloģiski ražotiem produktiem pieaug, bet pietiekams produktu apjoms un sortiments netiek nodrošināts: “Tā kā bioloģisko produktu pārstrāde nav attīstīta, tad realizēti galvenokārt tiek nepārstrādāti produkti vai tādi, kuriem veikta neliela pirmapstrāde.”
Skaidrojot, kādēļ pārstrāde pagaidām nav pietiekami attīstīta, nereti tiek minētas augstās prasības un daudzie noteikumi, tomēr STC un PVD pārstāvji uzskata, ka prasību izpilde garantē produktu drošību un izsekojamību. A.Kotāne vērtē, ka nereti lauksaimnieki neizprot noteikumus un procedūras, kas jāveic, lai saražoto varētu tirgot. Tādēļ skaidrosim, kas jādara.
Sertifikāciju lauksaimnieciskajā ražošanā un bioloģisko produktu pārstrādē veic divas kontroles institūcijas – STC Priekuļos un sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte” Rīgas rajona Salaspilī. Tās
veic saimniecību sertifikāciju. S.Rīdere skaidro, ja eksperti novērtē, ka saimniecība atbilst bioloģiskās saimniekošanas nosacījumiem, uzsākot darbību, par to tiek izsniegta izziņa, otrajā gadā izsniedz pārejas perioda sertifikātu, bet trešajā – bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikātu. Tomēr jāpaiet diviem pārejas perioda gadiem, pirms zemnieks var saražoto pārdot tirgū kā bioloģisko produkciju.
A.Kotāne atzīst, ka aizvien tiek konstatētas problēmas, un ne visi izprot prasības: „Daļa lauksaimnieku vēl aizvien domā, ka pietiek ar bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.”
M.Zieda – Ziediņa izskaidro: “Ar sākotnējo bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu kabatā zemnieks var braukt uz tirgu un pārdot kartupeļus, gurķus, ābolus, graudus, nodot kautuvei lopus, piena savākšanas vai pārstrādes uzņēmumam pienu. Ja vēlas pārdot ābolu sulu, skābētus gurķus, sieru, sviestu vai maizi, ražošana jāsertificē kā mājražošanas nozare.”
Ja zemnieks vēlas veikt primārā produkta iepakošanu un marķēšanu, ir jāreģistrējas PVD un jāinformē sertifikācijas institūcijas par šo darbību. Galaprodukts sertificējams kā bioloģisks tikai tad, ja visi ražošanas ķēdes posmi, ieskaitot vairumtirgotājus un mazumtirgotājus, ir sertificēti.
Piemēram, zemnieks savā bioloģiskajā saimniecībā izaudzē lopu, to pēc noteikumiem nokauj PVD atzītā un sertificētā kautuvē, saņem atpakaļ gaļu kā bioloģisku produktu. Tad no šīs gaļas mājražošanas uzņēmumā ražo desas, lai tās marķētu kā bioloģisku produktu, arī šim uzņēmumam jābūt sertificētam. M. Zieda – Ziediņa uzsver, ka ir problēma – Latvijā nav sertificētas kautuves bioloģiski audzētām cūkām, kas liedz cūkgaļu marķēt kā bioloģisku produkciju.
A.Kotāne min piemēru vēl vienai niansei: „Gatavojot ābolu sulu, tai jāpievieno arī cukurs, ja pievienosim veikalā dabūjamo, tā vairs nebūs bioloģiska. Jāmeklē bioloģiski ražots cukurs. Tāpat arī skābētie kāposti – lai tie būtu bioloģiski, ķimenēm un dzērvenēm, ko pievieno, jābūt bioloģiskām.”
M.Zieda – Ziediņa skaidro, ka olas, medu, pienu un citus produktus var tirgot kā primāru produktu, ja darbība reģistrēta PVD.
S.Rīdere vērš uzmanību arī tam, ka sertificētam jābūt arī procesam, kas tiek veikts kooperatīvos, veidojot dažādas produkcijas piedāvājumu, piemēram, piedāvājuma grozā iekļaujot burkānus, kartupeļus un citus dārzeņus. Bioloģiskie zemnieki turklāt produkciju nedrīkst piedāvāt pircējiem nefasētu, piemēram, maisos. M. Zieda – Ziediņa un S.Rīdere skaidro, ka produkcijai jābūt safasētai tā, lai tirdzniecības vietā to vairs nevajadzētu pārfasēt. Turklāt iepakojumam jābūt tādam, kas atverot sabojājas, ko var pārdot kā gabalpreci, lai nepieļautu sajaukšanos ar citiem, tai skaitā konvencionāli ražotiem produktiem.
Bioloģisko mājražotāju produkciju patlaban iegādāties varam tikai tirgos vai pašās zemnieku saimniecībās. Iespēja iekļūt veikalu plauktos ir tikai bioloģiski sertificētam medum un tējām.
V/SIA „STC” un PVD darbinieces atzina, ka lauksaimniekiem neskaidrību gadījumā vajadzētu meklēt padomu atbildīgajās institūcijās, kur izskaidros prasības un noteikumus.
Komentāri