Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Mājas deg arvien biežāk

Druva
00:00
28.02.2006
6

“Reģistrēto ugunsgrēku skaits valstī kopumā saruka par septiņiem procentiem. Šāda tendence vērojama arī mūsu rajonā. 2004. gadā bija 269 ugunsgrēki, pērn 187. Īpaši mazāk bija jābrauc uz kūlas ugunsgrēkiem, valstī kopumā izbraukumu skaits samazinājies par 36 procentiem. Iemesli vairāki: plaši bija izvērsta izglītojošā kampaņa, kurā iesaistījās arī valsts augstākās amatpersonas un sabiedrībā pazīstami cilvēki, arī laika apstākļi pērn bija dedzinātājiem nelabvēlīgi,” saka P. Serovs.

Uguns aizvadītajā gadā iznīcinājusi 918 ēkas, 176 transporta līdzekļus, valstī kopējie zaudējumi ir 3,94 miljoni latu. Ugunsgrēkos izglābti 218 cilvēki, taču melnā statistika nav iepriecinoša, jo bojā gājuši 235 cilvēki. Par 21 procentu vairāk nekā 2004. gadā. Cēsīs gan statistika uzlabojas, ja 2004.gadā bojā gāja astoņi cilvēki, pērn – trīs.

VUGD Cēsu brigādes komandiera vietnieks Ilmārs Briedis informē, ka Cēsu brigādes dzēsēji pērn pēc trauksmes signāla izbraukuši 496 reizes.

“Diemžēl nācās konstatēt, ka 109 izsaukumi bijuši maldinošie. Ne visi ir ļaunprātīgie zvanītāji, jo gadās, ka cilvēki nepareizi novērtē situāciju, tikai aizbraucot konstatējam, ka esam ieradušies velti. Uz glābšanas darbiem izbraukts 147 reizes, tai skaitā 25 reizes esam iesaistījušies ceļu satiksmes negadījumu seku likvidēšanā. Visbiežāk izbraukumi uz glābšanas darbiem saistās ar palīdzību organizācijām un iedzīvotājiem, attiecīgi 52 un 43 reizes. Zināma daļa no šiem izbraukumiem bija palīdzība vētras seku likvidēšanā, kas valsti skāra pērnā gada janvārī,” stāsta I. Briedis.

P. Serovs atzīst, ka satrauc ugunsgrēku skaita pieaugums dzīvojamā sektorā šī gada sākumā. Līdz februāra vidum rajonā bija reģistrēti jau 34 ugunsgrēki, pirms gada – tikai 19.

“Galvenais iemesls – apkures sistēmu bojājumi un nepareiza to lietošana. Pieredze rāda, ka ugunsgrēki galvenokārt izceļas vecās mājas, kurās apkures sistēmas kalpo jau ilgus gadus. Īpašnieki nepievērš uzmanību to stāvoklim, neveic regulāras pārbaudes un remontus pirms apkures sezonas. Bet pietiek ar vienu niecīgu, pat ārēji nepamanāmu bojājumu, lai notiktu nelaime. Skursteņi nevar kalpot mūžīgi, tie izdeg, rodas plaisas, un ja tuvu ir koka konstrukcijas, nelaime ir neizbēgama,” secina P. Serovs.

Ik pa laikam arī valsts līmenī aktualizējas jautājums par ugunsdzēsēju darbu. Viņiem tiek pārmesta gan neprofesionāla rīcība, gan ierašanās notikuma vietā ar kavēšanos. P. Serovs informē, ka pēc normatīvu prasībām VUGD depo izvietojumam jābūt tādam, lai lauku rajonos uz ugunsgrēku dzēsēji ierastos ne vēlāk kā 25 minūtes pēc zvana saņemšanas.

“Reāli to īstenot nav iespējams, jo Cēsu rajonā attālumi ir lieli, ziemas apstākļos pārvietošanās ātrums ir vidēji viens kilometrs minūtē. Tad nu cilvēki paši var parēķināt, cik ātri nonāksim konkrētā vietā . Tāpēc pašvaldībām jādomā par vietējo brīvprātīgo dzēsēju komandu uzturēšanu,” saka P. Serovs.

Cēsu brigādes komandiera vietnieks Juris Bogens stāsta, ka patlaban 16 pagastos ir brīvprātīgo komandas, kuru rīcībā ir 17 mašīnas. Divas mašīnas ir Vecpiebalgas brīvprātīgajiem, un tiek risināts jautājums par tehnikas iegādi skujeniešiem. Atbalstu brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbībai sniedz rajona padome.

“Ir aktīvas pašvaldības, kuras iespēju robežās nekad neatsaka palīdzību. Te var nosaukt Vec-piebalgas komandu Anda Dzeņa vadībā, Nītaures komandu, ko vada Viesturs Setkovskis. Nekad neatsaka Raunas brīvprātīgie, arī citviet vīri ir aktīvi. Brīvprātīgo nozīme pierādījusies vairākkārt. Piemēram, Zaubē dega pirts, un vietējā komanda, ierodoties laikus, spēja ēku glābt. Ja gaidītu dzēsējus no Cēsīm, viss būtu nodedzis,” stāsta J. Bogens.

Tiesa, ir arī problēmas brīvprātīgo darbā. Viena – mašīnu iedarbināšana ziemas apstākļos. Ja nav silto garāžu, ir problēmas. VUGD pārstāvji uzsver, ka pagastos vajadzētu šo jautājumu risināt, jo ir pozitīvi piemēri. Drustos pie centrālās katlu mājas uzcelta neliela piebūvīte, mašīna stāv siltumā. Arī Straupē rasts šāds risinājums.

J. Bogens izsaka cerību, ka līdz kūlas dedzināšanas laikam visas brīvprātīgo komandas būs gatavas rīcībai, jo tad bez viņu palīdzības neiztikt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
33
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
159
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
136
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi