Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Mājas deg arvien biežāk

Druva
00:00
28.02.2006
5

“Reģistrēto ugunsgrēku skaits valstī kopumā saruka par septiņiem procentiem. Šāda tendence vērojama arī mūsu rajonā. 2004. gadā bija 269 ugunsgrēki, pērn 187. Īpaši mazāk bija jābrauc uz kūlas ugunsgrēkiem, valstī kopumā izbraukumu skaits samazinājies par 36 procentiem. Iemesli vairāki: plaši bija izvērsta izglītojošā kampaņa, kurā iesaistījās arī valsts augstākās amatpersonas un sabiedrībā pazīstami cilvēki, arī laika apstākļi pērn bija dedzinātājiem nelabvēlīgi,” saka P. Serovs.

Uguns aizvadītajā gadā iznīcinājusi 918 ēkas, 176 transporta līdzekļus, valstī kopējie zaudējumi ir 3,94 miljoni latu. Ugunsgrēkos izglābti 218 cilvēki, taču melnā statistika nav iepriecinoša, jo bojā gājuši 235 cilvēki. Par 21 procentu vairāk nekā 2004. gadā. Cēsīs gan statistika uzlabojas, ja 2004.gadā bojā gāja astoņi cilvēki, pērn – trīs.

VUGD Cēsu brigādes komandiera vietnieks Ilmārs Briedis informē, ka Cēsu brigādes dzēsēji pērn pēc trauksmes signāla izbraukuši 496 reizes.

“Diemžēl nācās konstatēt, ka 109 izsaukumi bijuši maldinošie. Ne visi ir ļaunprātīgie zvanītāji, jo gadās, ka cilvēki nepareizi novērtē situāciju, tikai aizbraucot konstatējam, ka esam ieradušies velti. Uz glābšanas darbiem izbraukts 147 reizes, tai skaitā 25 reizes esam iesaistījušies ceļu satiksmes negadījumu seku likvidēšanā. Visbiežāk izbraukumi uz glābšanas darbiem saistās ar palīdzību organizācijām un iedzīvotājiem, attiecīgi 52 un 43 reizes. Zināma daļa no šiem izbraukumiem bija palīdzība vētras seku likvidēšanā, kas valsti skāra pērnā gada janvārī,” stāsta I. Briedis.

P. Serovs atzīst, ka satrauc ugunsgrēku skaita pieaugums dzīvojamā sektorā šī gada sākumā. Līdz februāra vidum rajonā bija reģistrēti jau 34 ugunsgrēki, pirms gada – tikai 19.

“Galvenais iemesls – apkures sistēmu bojājumi un nepareiza to lietošana. Pieredze rāda, ka ugunsgrēki galvenokārt izceļas vecās mājas, kurās apkures sistēmas kalpo jau ilgus gadus. Īpašnieki nepievērš uzmanību to stāvoklim, neveic regulāras pārbaudes un remontus pirms apkures sezonas. Bet pietiek ar vienu niecīgu, pat ārēji nepamanāmu bojājumu, lai notiktu nelaime. Skursteņi nevar kalpot mūžīgi, tie izdeg, rodas plaisas, un ja tuvu ir koka konstrukcijas, nelaime ir neizbēgama,” secina P. Serovs.

Ik pa laikam arī valsts līmenī aktualizējas jautājums par ugunsdzēsēju darbu. Viņiem tiek pārmesta gan neprofesionāla rīcība, gan ierašanās notikuma vietā ar kavēšanos. P. Serovs informē, ka pēc normatīvu prasībām VUGD depo izvietojumam jābūt tādam, lai lauku rajonos uz ugunsgrēku dzēsēji ierastos ne vēlāk kā 25 minūtes pēc zvana saņemšanas.

“Reāli to īstenot nav iespējams, jo Cēsu rajonā attālumi ir lieli, ziemas apstākļos pārvietošanās ātrums ir vidēji viens kilometrs minūtē. Tad nu cilvēki paši var parēķināt, cik ātri nonāksim konkrētā vietā . Tāpēc pašvaldībām jādomā par vietējo brīvprātīgo dzēsēju komandu uzturēšanu,” saka P. Serovs.

Cēsu brigādes komandiera vietnieks Juris Bogens stāsta, ka patlaban 16 pagastos ir brīvprātīgo komandas, kuru rīcībā ir 17 mašīnas. Divas mašīnas ir Vecpiebalgas brīvprātīgajiem, un tiek risināts jautājums par tehnikas iegādi skujeniešiem. Atbalstu brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbībai sniedz rajona padome.

“Ir aktīvas pašvaldības, kuras iespēju robežās nekad neatsaka palīdzību. Te var nosaukt Vec-piebalgas komandu Anda Dzeņa vadībā, Nītaures komandu, ko vada Viesturs Setkovskis. Nekad neatsaka Raunas brīvprātīgie, arī citviet vīri ir aktīvi. Brīvprātīgo nozīme pierādījusies vairākkārt. Piemēram, Zaubē dega pirts, un vietējā komanda, ierodoties laikus, spēja ēku glābt. Ja gaidītu dzēsējus no Cēsīm, viss būtu nodedzis,” stāsta J. Bogens.

Tiesa, ir arī problēmas brīvprātīgo darbā. Viena – mašīnu iedarbināšana ziemas apstākļos. Ja nav silto garāžu, ir problēmas. VUGD pārstāvji uzsver, ka pagastos vajadzētu šo jautājumu risināt, jo ir pozitīvi piemēri. Drustos pie centrālās katlu mājas uzcelta neliela piebūvīte, mašīna stāv siltumā. Arī Straupē rasts šāds risinājums.

J. Bogens izsaka cerību, ka līdz kūlas dedzināšanas laikam visas brīvprātīgo komandas būs gatavas rīcībai, jo tad bez viņu palīdzības neiztikt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
231

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
28
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi