
Artūrs Pakalns studē Transporta un sakaru institūtā loģistiku. Viņam ir 19 gadu.
“Dejoju deju kolektīvā, kuru vada skolas direktors Uldis Blīgzna. Uzzināju, ka vajadzīgs datormācības skolotājs. Tā kā par datoriem zinu gana daudz, sekoju līdzi jaunajām tehnoloģijām, un studijas ir tikai trīs dienas nedēļā, piekritu,” stāsta Artūrs un piebilst, ka mamma ir skolotāja Straupē, tāpēc labi zinājis, ko nozīmē mācīt skolēnus.
“Pret skolēniem jāizturas kā pret draugiem. Lai gan pats tikai nesen beidzu skolu, varu teikt, ka šie skolēni pavisam citādi. Viņi nesaprot, kāpēc jāmācās. Stundās labprātāk neko nedara, ja jāraksta kāds darbs, pusi laika nočīkst,” domās dalās skolotājs un piebilst, ka diemžēl jaunieši ir traki uz datorspēlēm, bet negrib apgūt tās iespējas, ko dod dators. Artūra pārziņā ir arī e-klase. Jāseko līdzi, lai visi kolēģi par katru stundu visas atskaites būtu sarakstījuši ne tikai žurnālā, bet arī e-žurnālā. Viņš ir arī direktora vietnieks, atzīst, ka ne vienmēr ir viegli kolēģus pamācīt, aizrādīt. Arī tas jāmācās.
Viņam patīk Veselavas pamatskola. Tā ir attālu no centra, tajā skolēniem nav tādu kārdinājumu, kā Straupē, kur pats mācījies un kur skola atrodas apdzīvotas vietas centrā.
“Lai strādātu skolā, vajag stiprus nervus. Labi, ka blakus ir vecākie kolēģi, kuri palīdz ar padomu,” saka Artūrs un piebilst, ka nevarētu mācīt priekšmetu, kas pašam neinteresē. Viņš nav pārliecināts, ka ilgus gadus varētu strādāt skolā. Laiks rādīs. Brīvajā laikā Artūrs ne tikai gatavojas stundām un lekcijām, bet arī dejo jauniešu deju kolektīvā Priekuļos, spēlē volejbolu, hokeju.
Komentāri