Limbažos noslēgusies publiskā apspriešana par tranzītielas izbūvi posmā no Rīgas ielas līdz K.Barona ielai Limbažu pilsētā. Apspriešanas laikā pašvaldība saņēmusi vairāku iedzīvotāju jautājumus par to, kā projekta realizācija ietekmēs Limbažus, ja kādreiz caur pilsētu atjaunos dzelzceļa satiksmi, pastāstīja pašvaldības pārstāve Līva Tauriņa.
Tomēr pašvaldība saņēmusi informāciju, ka dzelzceļa satiksmi nav plānots atjaunot, turklāt, ja tas kādreiz tomēr notiktu, izbūvētā tranzītiela dzelzceļam netraucētu.
Iepriekš Limbažu novada pašvaldība nosūtīja vēstuli Satiksmes ministrijai un VAS “Latvijas Dzelzceļš”, lūdzot izteikt viedokli par tranzītielas izveides iespējamību, izmantojot dzelzceļa uzbēruma klātni dzelzceļa zemes nodalījuma joslā Limbažu pilsētas un Limbažu pagasta administratīvajā teritorijā. No Satiksmes ministrijas saņemta atbilde, ka tā nenoraida tranzītielas izveides iespējamību, izmantojot esošo dzelzceļa uzbēruma klātni. VAS “Latvijas Dzelzceļš” savā atbildes vēstulē norāda, ka 2000.gada 13.jūnijā dzelzceļa josla nodota pašvaldībai, tāpēc šis jautājums nav tās kompetencē.
Ieceres publiskās apspriešanas sanāksmē tikās pašvaldības pārstāvji, projektētāji, ceļa būves speciālisti un pilsētas iedzīvotāji. Ar tranzītielas ieceres izklāstu sapulces dalībniekus iepazīstināja SIA “Firma L4” projektēšanas inženiere Linda Šaķe. Pēc iepazīstināšanas ar projekta risinājumiem klātesošie uzdeva jautājumus un izteica komentārus. Jau vairākkārt publiskās apspriešanas laikā izskanējis jautājums, kas notiks, ja caur Limbažiem nākotnē atjaunos dzelzceļa satiksmi.
Šaķe norādīja, ka pēc dzelzceļa klātnes parametriem vietas ir pietiekami daudz, lai izvietotu gan ceļu, gan dzelzceļa līniju ar vienu sliežu ceļu, klātni nedaudz vietām paplašinot. Taču jāatzīmē, ka satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), 22.jūlijā apmeklējot Limbažos, uzsvēra, ka dzelzceļa posma no Skultes līdz Limbažiem pagarināšana nav plānota: “Te nav rūpniecības un kravu. Bet, ja nav kravu, tad dzelzceļa uzturēšanai nav nekāda ekonomiska pamata. Dzelzceļa sliedes bez kravas nevar pastāvēt. Jau tagad valsts dotē pasažieru pārvadāšanu. Ar to pasažieru plūsmu, kas te varētu būt, nevar nosegt infrastruktūras uzturēšanas izmaksas.”
Tika uzdots jautājums par ātrgaitas dzelzceļa “Rail Baltica” iespējamo virzīšanu caur Limbažiem. Šaķe informēja, ka Satiksmes ministrija veikusi izpēti un šī gada pavasarī tā noslēgusies. Tajā tika izskatīti četri varianti, un variants caur Limbažiem bijis pēdējais, mazāk ticamais.
Ja arī caur Limbažiem tiktu izbūvēts “Rail Baltica”, Limbažos šim maršrutam nebūtu pieturvietas un pilsēta no tā neko neiegūtu. Tuvākā pieturvieta Latvijas teritorijā būtu Rīgā. Šāda veida ātrgaitas dzelzceļa satiksme nevienā vietā nekrustojas vienā līmenī ar ielām un ceļiem, līdz ar to Limbažu pilsēta tiktu sadalīta divās daļās ar iespējamu vienu divlīmeņu krustojumu Cēsu ielai.
Apspriešanas laikā izskanēja vairāki priekšlikumi. Piemēram, uz pāris gadiem neveikt nekādas darbības saistībā ar bijušās dzelzceļa līnijas uzbērumu un tās nodalījuma joslā un iecerēto tranzītielu virzīt pa pašreizējo Stacijas ielas koridoru. Cēsu un Stacijas ielas krustojumā satiksmi organizēt, izbūvējot ovālas formas rotācijas apli, kas iekļautu arī perspektīvo tranzītielu. Apsvērt iespēju tranzītielai izbūvēt Strautu ielas pieslēgumu. Lai neatstātu īsu posmu bez asfaltbetona seguma, izveidoto nobrauktuvi uz Kaupiņciemu noasfaltēt aptuveni 100 metru garā posmā, lai saslēgtos ar jau noasfaltēto Priežu ielu. Saņemts arī jautājums, kāpēc Limbažiem nevar veidot apvedceļu. Tas nav iespējams tādēļ, ka Eiropas fonda līdzekļi gaidāmajā projektā piesaistāmi tikai un vienīgi tranzītielas sakārtošanai, ne pilsētas apejas būvniecībai.
Esošajā situācijā cauri Limbažu pilsētai virzās četru reģionālo autoceļu turpinājumi – tranzītielas, kas savieno Limbažu pilsētu ar citām Latvijas pilsētām – P9 Ragana-Limbaži, P11 Tūja-Kocēni, P12 Limbaži-Salacgrīva, P13 Limbaži-Aloja. Autoceļa P9 turpinājums Limbažu pilsētā ir Rīgas iela, bet autoceļa P13 turpinājums ir Stacijas ielas posms līdz Cēsu ielai.
Lai caurbrauktu Limbažu pilsētu, galvenā satiksmes plūsma tiek virzīta cauri pilsētas centram, pa ielām, kuras nav paredzētas intensīvai transporta kustībai, – Jūras ielu, Cēsu ielu, Rīgas ielu un Stacijas ielu. Pie minētajām ielām pieslēdzas daudz mazāksvarīgas nozīmes ielas, nobrauktuves uz īpašumiem, ir ierīkotas stāvvietas gar ielas malām, pie krustojumiem ierīkotas neregulējamas gājēju pārejas. Šie apstākļi rada konfliktpunktus, kur satiekas dažādas nozīmes satiksmes dalībnieki – transports, gājēji un velosipēdisti -, kā arī ievērojami palēnina transporta pārvietošanās ātrumu.
Lai uzlabotu satiksmes dalībnieku drošību un komfortu, uzlabotu sasniedzamību, palielinātu pārvietošanās ātrumu un atslogotu pilsētas centru no tranzītsatiksmes, tiek izskatīti varianti tranzītielas, kas savieno autoceļu P9 ar P13, rekonstrukcijai. Viens no tiem paredz jaunas tranzītielas izbūvi bijušā dzelzceļa teritorijā, kas posmā no Ķiršu ielas līdz K.Barona ielai virzās paralēli Stacijas ielai.
Bijušā dzelzceļa josla ir piemērota jaunas ielas izbūvei, jo attālums starp īpašuma robežām, kurās var veikt būvdarbus, svārstās no 30 līdz 45 metriem. Šajā zonā iespējams izvietot gan ielu, gan gājēju ietves un veloceliņu, kā arī nepieciešamās inženierkomunikācijas. Zonā neatrodas esošas komunikācijas, kurām būtu nepieciešama pārbūve, kā arī netraucē esošā apbūve.
LETA jau ziņoja, ka Limbažos no tranzīta kustības plānots atslogot Rīgas ielu, novirzot smago transportu, sākot no ceļa uz pārbrauktuvi (tūlīt aiz pilsētas robežzīmes) pa dzelzceļa joslu līdz K.Barona ielai.
Limbažu novada pašvaldības izpilddirektors Agris Blumers uzsver: “No vairākiem variantiem, tostarp Stacijas vai Rīgas ielas veidošanas par tranzīta ielu, dzelzceļa līnija tomēr ir piemērotākais. Tādējādi tiktu ievērotas iedzīvotāju intereses, ņemot vērā tranzīta ielas specifiku ar smago transportu. Tāpat minētajās ielās izbūvi sarežģītu komunikāciju līnijas, turpretī dzelzceļa joslu tikai trīs vietās šķērso ūdensvads.”
Iespēja izbūvēt tranzītielu pašvaldībai būs rudenī, startējot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projektu konkursā par tranzīta ielu sakārtošanu. Saskaņā ar projekta vadlīnijām vienā projektā būs iespēja apgūt no 500 000 līdz pat 5,6 miljoniem latu, ko 85% apmērā atbalstīs ERAF, 15% būs pašvaldības un valsts līdzfinansējums.
LETA
Komentāri