Trešdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Līgatnes rehabilitācijas centram vajadzīgi līdzekļi

Druva
23:00
07.08.2008
70
200808072156314976

SIA rehabilitācijas centrs “Līgatne” vadībai ir daudz plānu saimniecisko lietu sakārtošanā un ārstniecisko pakalpojumu pilnveidošanā.

“Druva” jau rakstīja, ka rehabilitācijas centrā izdevies mainīt apkures sistēmu, proti, malkas apkures vietā tagad plašo ēku apsilda, izmantojot gāzi. Šajā gadā labiekārtotas arī vairākas klientu dzīvojamās istabas, bet lieli darbi, kuriem nepieciešams piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, piedaloties ERAF finansētajās programmās, vēl priekšā.

Centra vadība uzsver, ka jau tuvākajā laikā jāsakārto uzņēmuma ūdens un kanalizācijas sistēma, jāizbūvē jaunas attīrīšanas iekārtas, lai nekaitētu videi. Ne mazāk svarīgi ir risināt ugunsdrošības jautājumus.

“Liela sāpe ir ugunsdrošība. Un ļoti par to uztraucos, jo drošības sistēmu nav. Tāpēc esam vienojušies ar rajona pašvaldību, ka ēkā jāuzstāda vismaz dūmu detektori un jāizvieto evakuācijas kāpnes, lai būtu nodrošināta rezerves izeja, ja rodas kāds sadūmojums vai nelaime un nepieciešama evakuācija,” problēmu tieši izklāstīja centra valdes loceklis Artūrs Ērglis. Viņš arī piebilda, ka saņemts reģionālās vides pārvaldes nepārprotams vērtējums – centra ūdensvada un kanalizācijas sistēma atbilst visiem kritiskajiem rādītājiem, lai saņemtu Eiropas finansējumu sistēmu pārbūvei. Vadība lēš, ka jau tuvākos mēnešos tiks izstrādāts kritērijiem atbilstošs projekts un sekos pieteikšanās finansējumam. Bijušas sarunas ar Cēsu rajona padomi, un institūcija apsolījusi nepieciešamā līdzfinansējuma daļu, lai projekta naudu varētu saņemt un sākt rekonstrukciju.

Jāatgādina, ka gada sākumā Ministru kabinets lēma rehabilitācijas centra “Līgatne” kapitāldaļas nodot Cēsu rajona pašvaldībai. Tajā pašā laikā tā nav valsts iestāde, bet sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Svarīgi, ka valsts ir pakalpojuma pircēja, un šāda sadarbība atrunāta līdz 2010. gadam. Valsts jeb veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra pērk noteiktu pakalpojumu skaitu, maksā konkrētu summu, pārējos līdzekļus centrs pelna pats, tāpēc ir daudz maksas programmu veselības uzlabošanai. Rehabilitācijas iestādē valda viedoklis, ka nepieciešams piesaistīt pēc iespējas lielākas investīcijas darba pilnveidošanai, jo pēc sniegtajiem pakalpojumiem ir milzīgs pieprasījums.

“Ja valsts apmaksāto pacientu rinda sniedzas gandrīz gadu uz priekšu, tad tas taču nozīmē, ka rehabilitācijas iestāde ir vajadzīga. Ja mēs visus šos cilvēkus gribētu pieņemt ātrāk, tad iestāde vienkārši bankrotētu. Mēs darbu ļoti rūpīgi plānojam un dalām pacientu plūsmu – valsts apmaksātie un maksas pacienti. Katru dienu centrā ārstējas vidēji simts cilvēku. Puse uz pusi,” situāciju vērtēja Artūrs Ērglis un piebilda, ka “Līgatne” noteikti vēlas turpināt darbu kā rehabilitācijas iestāde, saglabājot veselības aprūpes iestādes nozīmi, un nekad nepārtapt var skaistuma un SPA procedūru centru.

“Un tāpēc ir jābrauc uz Rīgu un jārunā ar VOAVA, jo ar tiem līdzekļiem, kādus iedala valsts, nepietiek. Ja skatāmies uz ienākumiem, tad ar līdzekļiem, ko speciālisti nopelna maksas galā, mēs stutējam valsts medicīnu. Un tas nav pareizi. Kāda mums ir motivācija glābt valsts veselības aprūpes sistēmu? Tomēr mēs pumpējam valsts neapmaksātajā pakalpojumu daļā savu sūri, grūti nopelnīto naudu,” tā A. Ērglis.

Pirms pāris mēnešiem rehabilitācijas centra “Līgatne” mārketinga daļa izstrādāja jaunus informatīvos bukletus, kurus piedāvā centra esošajiem un potenciālajiem klientiem. Aktualitāti saglabās informācija par apskates objektiem, pieejamo pakalpojumu klāstu, bet cenu lapa mainīsies. Šajā gadījumā gan centra vadība nesaka, ka veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas krasi sadārdzināsies. Iestādē plāno citu cenu politiku, proti, izmaksu līdzsvarošanu.

Laikrakstā šo sistēmu būs sarežģīti izskaidrot, bet pamatprincips- jo vairāk veselību veicinošo pakalpojumu klients izmantos, jo zemākas būs uzturēšanās izmaksas. Ja klients vēlēsies vien pastaigas svaigā gaisā un pirti vakarā, tad par istabiņu, īpaši tā tipa, kas atbilst luksus statusam, nāksies šķirties no paprāvākas naudas summas.

“Jau teicu, ka gribam būt un palikt veselības aprūpes iestāde, tāpēc par gulēšanu mierā un klusumā ir jāmaksā kā par viesnīcas pakalpojumu. Ja cilvēks izmanto masāžas, vannas, vingro, konsultējas pie speciālistiem, tā iztērējot 20, 30 latus dienā, tad uzturēšanās izmaksas proporcionāli kritīsies. Tas, manuprāt, ir loģiski un godīgi. Bet, protams, ir jāpasaka, ka mums ir jāstrādā ar peļņu, tas nozīmē, ka lētāki laikā, kad visā valstī neklājas zaļi, mēs nespējam kļūt,” tā iestādes vadītājs.

Valstī jau atzīts, ka, sākoties apkures sezonai, būs jāpārdzīvo jauns inflācijas vilnis, jo sadārdzinājušās gāzes cenas. Kā jau zināms, arī Līgatnē ir gāzes apkure. Pagaidām centra vadība pajoko: ”Mēs skatīsimies, kas notiks. Noteikti nerīkosimies tā, kā dara degvielas tirgotāji. Rīt sadārdzināsies nafta, bet viņi cenu pieliek jau šodien.”

Rehabilitācijas centrā neslēpj, ka pieprasīta ir atpūta un ārstniecības programmas nedēļu nogalēs, kas, paskatoties cenrādī, nav lēts prieks, jo par trīs miera pilnām dienām nākas samaksāt ne mazāk par 300 latiem. Tas nozīmē – neraugoties uz inflāciju, valstī ir maksātspējīgi cilvēki, kuri ir gandarīti, ka var atpūsties paši un šo prieku sagādāt arī ģimenes locekļiem un draugiem. Kā nekā, nedēļas nogaļu programmu moto ir: “Skaistumam un veselībai!” Tās tika izveidotas laikā, kad radās pieprasījums pēc kvalitatīvas atpūtas, kas sagādā baudu miesai un garam.

“Arī šīs programmas pašlaik tiek pārskatītas, vēl uzlabotas,” komentēja A. Ērglis un neslēpa, ka pašam un kolektīvam ir darba pilnas rokas. Artūrs Ērglis centra darbu vada vien divus mēnešus, bet atzīst, ka būs ļoti gandarīts, ja pēc dažiem gadiem priecēs rezultāts.

“Man ir ambīcijas kaut ko izdarīt šajā pasaulē. Tiešām gribētos, lai pēc gadiem pieciem, desmit viss te izskatītos citādi,” sacīja jaunais iestādes vadītājs, kurš izteikumos ir patīkami tiešs, atzīstot, ka viņam jāpanāk, ka ēka, kas padomju laikā tika uzcelta kā butaforija pazemes bunkuram, ir jāsakārto, jāpārbūvē- jānomaina telpu logi, durvis, jumts, lai butaforija būtu vērtīgākā celtnes daļa, bet bunkurs, kā nu jau vairākus gadus pierasts, turpina izklaidēt tūristus.

“Esmu izstaigājis arī to pazemi. Liela daļa bunkura vēl jāsakārto, lai arī to varētu apskatīt interesenti. Domāju, ja tur cilvēkus nelaiž, tad tas ir čūsku midzenis, bet nekā. Tur ir alumīnija grīdas, plati koridori, tos vajadzētu interesanti apdzīvot, lai cilvēkiem šurp patiktu braukt, kā daudzi dodas uz Karaostu Liepājā, lai tikai nokļūtu cietumā,” tālejošus mārketinga plānus atklāja vadītājs, bet tajā pašā laikā racionāli paraudzījās kalkulatora virzienā un paskaidroja: “Šī ēka ir 4800 kvadrātmetrus liela. Ja tā pieticīgi uzlūkojam, tad viena kvadrātmetra remonts pašlaik izmaksā ap 600 latiem. Kopā – trīs miljoni. Un tajā pašā laikā, ja šādi tērēt, tad jau pēc dažiem gadiem ēka izskatītos citāda un ērtības būtu citādas, jo par mana kolektīva darbu un sniegtajiem pakalpojumiem tiešām neviens nav sūdzējies. Tātad daudz jādara tieši saimnieciskajā plānā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārgājienā atklāj citas Cēsis

05:37
23.04.2025
8

Cēsu Centrālā bibliotēka organizēja pirmo literāro pārgājienu “Ziedošais pavasaris”. “Tā kā Cēsis šogad ir Latvijas kultūras galvaspilsēta, gribam cēsniekiem un citiem interesentiem dot iespēju iepazīt pilsētu caur literatūras un grāmatniecības prizmu, kā arī uzzināt gan kaut ko jaunu, gan atgādināt par kultūras cilvēkiem, kuri te kādreiz dzīvojuši un strādājuši, kuri savos literārajos darbos rakstījuši par […]

“Straupes” produkcijas kvalitāti vērtē arī nozares ministrs

00:00
23.04.2025
10

Apmeklējot piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, zemkopības ministrs Armands Krauze atzinis: “Es šeit atbraucu, lai apstiprinātu, ka visi “Straupes” produkti ir pilnībā droši!” Zemkopības ministrs “Straupi” apmeklēja pagājušajā trešdienā, 16.aprīlī. A.Krauze iepazinās ar ražotni, novērtēja atbilstību pārtikas drošības standartiem, tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības pasākumiem – ārpuskārtas ražotnes dezinfekciju, kā arī darbinieku papildu mācībām, […]

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
54

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
28

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
41

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Tautas balss

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
6
1
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
19
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
44
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
15
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Sludinājumi