
SIA rehabilitācijas centrs “Līgatne” vadībai ir daudz plānu saimniecisko lietu sakārtošanā un ārstniecisko pakalpojumu pilnveidošanā.
“Druva” jau rakstīja, ka rehabilitācijas centrā izdevies mainīt apkures sistēmu, proti, malkas apkures vietā tagad plašo ēku apsilda, izmantojot gāzi. Šajā gadā labiekārtotas arī vairākas klientu dzīvojamās istabas, bet lieli darbi, kuriem nepieciešams piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, piedaloties ERAF finansētajās programmās, vēl priekšā.
Centra vadība uzsver, ka jau tuvākajā laikā jāsakārto uzņēmuma ūdens un kanalizācijas sistēma, jāizbūvē jaunas attīrīšanas iekārtas, lai nekaitētu videi. Ne mazāk svarīgi ir risināt ugunsdrošības jautājumus.
“Liela sāpe ir ugunsdrošība. Un ļoti par to uztraucos, jo drošības sistēmu nav. Tāpēc esam vienojušies ar rajona pašvaldību, ka ēkā jāuzstāda vismaz dūmu detektori un jāizvieto evakuācijas kāpnes, lai būtu nodrošināta rezerves izeja, ja rodas kāds sadūmojums vai nelaime un nepieciešama evakuācija,” problēmu tieši izklāstīja centra valdes loceklis Artūrs Ērglis. Viņš arī piebilda, ka saņemts reģionālās vides pārvaldes nepārprotams vērtējums – centra ūdensvada un kanalizācijas sistēma atbilst visiem kritiskajiem rādītājiem, lai saņemtu Eiropas finansējumu sistēmu pārbūvei. Vadība lēš, ka jau tuvākos mēnešos tiks izstrādāts kritērijiem atbilstošs projekts un sekos pieteikšanās finansējumam. Bijušas sarunas ar Cēsu rajona padomi, un institūcija apsolījusi nepieciešamā līdzfinansējuma daļu, lai projekta naudu varētu saņemt un sākt rekonstrukciju.
Jāatgādina, ka gada sākumā Ministru kabinets lēma rehabilitācijas centra “Līgatne” kapitāldaļas nodot Cēsu rajona pašvaldībai. Tajā pašā laikā tā nav valsts iestāde, bet sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Svarīgi, ka valsts ir pakalpojuma pircēja, un šāda sadarbība atrunāta līdz 2010. gadam. Valsts jeb veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra pērk noteiktu pakalpojumu skaitu, maksā konkrētu summu, pārējos līdzekļus centrs pelna pats, tāpēc ir daudz maksas programmu veselības uzlabošanai. Rehabilitācijas iestādē valda viedoklis, ka nepieciešams piesaistīt pēc iespējas lielākas investīcijas darba pilnveidošanai, jo pēc sniegtajiem pakalpojumiem ir milzīgs pieprasījums.
“Ja valsts apmaksāto pacientu rinda sniedzas gandrīz gadu uz priekšu, tad tas taču nozīmē, ka rehabilitācijas iestāde ir vajadzīga. Ja mēs visus šos cilvēkus gribētu pieņemt ātrāk, tad iestāde vienkārši bankrotētu. Mēs darbu ļoti rūpīgi plānojam un dalām pacientu plūsmu – valsts apmaksātie un maksas pacienti. Katru dienu centrā ārstējas vidēji simts cilvēku. Puse uz pusi,” situāciju vērtēja Artūrs Ērglis un piebilda, ka “Līgatne” noteikti vēlas turpināt darbu kā rehabilitācijas iestāde, saglabājot veselības aprūpes iestādes nozīmi, un nekad nepārtapt var skaistuma un SPA procedūru centru.
“Un tāpēc ir jābrauc uz Rīgu un jārunā ar VOAVA, jo ar tiem līdzekļiem, kādus iedala valsts, nepietiek. Ja skatāmies uz ienākumiem, tad ar līdzekļiem, ko speciālisti nopelna maksas galā, mēs stutējam valsts medicīnu. Un tas nav pareizi. Kāda mums ir motivācija glābt valsts veselības aprūpes sistēmu? Tomēr mēs pumpējam valsts neapmaksātajā pakalpojumu daļā savu sūri, grūti nopelnīto naudu,” tā A. Ērglis.
Pirms pāris mēnešiem rehabilitācijas centra “Līgatne” mārketinga daļa izstrādāja jaunus informatīvos bukletus, kurus piedāvā centra esošajiem un potenciālajiem klientiem. Aktualitāti saglabās informācija par apskates objektiem, pieejamo pakalpojumu klāstu, bet cenu lapa mainīsies. Šajā gadījumā gan centra vadība nesaka, ka veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas krasi sadārdzināsies. Iestādē plāno citu cenu politiku, proti, izmaksu līdzsvarošanu.
Laikrakstā šo sistēmu būs sarežģīti izskaidrot, bet pamatprincips- jo vairāk veselību veicinošo pakalpojumu klients izmantos, jo zemākas būs uzturēšanās izmaksas. Ja klients vēlēsies vien pastaigas svaigā gaisā un pirti vakarā, tad par istabiņu, īpaši tā tipa, kas atbilst luksus statusam, nāksies šķirties no paprāvākas naudas summas.
“Jau teicu, ka gribam būt un palikt veselības aprūpes iestāde, tāpēc par gulēšanu mierā un klusumā ir jāmaksā kā par viesnīcas pakalpojumu. Ja cilvēks izmanto masāžas, vannas, vingro, konsultējas pie speciālistiem, tā iztērējot 20, 30 latus dienā, tad uzturēšanās izmaksas proporcionāli kritīsies. Tas, manuprāt, ir loģiski un godīgi. Bet, protams, ir jāpasaka, ka mums ir jāstrādā ar peļņu, tas nozīmē, ka lētāki laikā, kad visā valstī neklājas zaļi, mēs nespējam kļūt,” tā iestādes vadītājs.
Valstī jau atzīts, ka, sākoties apkures sezonai, būs jāpārdzīvo jauns inflācijas vilnis, jo sadārdzinājušās gāzes cenas. Kā jau zināms, arī Līgatnē ir gāzes apkure. Pagaidām centra vadība pajoko: ”Mēs skatīsimies, kas notiks. Noteikti nerīkosimies tā, kā dara degvielas tirgotāji. Rīt sadārdzināsies nafta, bet viņi cenu pieliek jau šodien.”
Rehabilitācijas centrā neslēpj, ka pieprasīta ir atpūta un ārstniecības programmas nedēļu nogalēs, kas, paskatoties cenrādī, nav lēts prieks, jo par trīs miera pilnām dienām nākas samaksāt ne mazāk par 300 latiem. Tas nozīmē – neraugoties uz inflāciju, valstī ir maksātspējīgi cilvēki, kuri ir gandarīti, ka var atpūsties paši un šo prieku sagādāt arī ģimenes locekļiem un draugiem. Kā nekā, nedēļas nogaļu programmu moto ir: “Skaistumam un veselībai!” Tās tika izveidotas laikā, kad radās pieprasījums pēc kvalitatīvas atpūtas, kas sagādā baudu miesai un garam.
“Arī šīs programmas pašlaik tiek pārskatītas, vēl uzlabotas,” komentēja A. Ērglis un neslēpa, ka pašam un kolektīvam ir darba pilnas rokas. Artūrs Ērglis centra darbu vada vien divus mēnešus, bet atzīst, ka būs ļoti gandarīts, ja pēc dažiem gadiem priecēs rezultāts.
“Man ir ambīcijas kaut ko izdarīt šajā pasaulē. Tiešām gribētos, lai pēc gadiem pieciem, desmit viss te izskatītos citādi,” sacīja jaunais iestādes vadītājs, kurš izteikumos ir patīkami tiešs, atzīstot, ka viņam jāpanāk, ka ēka, kas padomju laikā tika uzcelta kā butaforija pazemes bunkuram, ir jāsakārto, jāpārbūvē- jānomaina telpu logi, durvis, jumts, lai butaforija būtu vērtīgākā celtnes daļa, bet bunkurs, kā nu jau vairākus gadus pierasts, turpina izklaidēt tūristus.
“Esmu izstaigājis arī to pazemi. Liela daļa bunkura vēl jāsakārto, lai arī to varētu apskatīt interesenti. Domāju, ja tur cilvēkus nelaiž, tad tas ir čūsku midzenis, bet nekā. Tur ir alumīnija grīdas, plati koridori, tos vajadzētu interesanti apdzīvot, lai cilvēkiem šurp patiktu braukt, kā daudzi dodas uz Karaostu Liepājā, lai tikai nokļūtu cietumā,” tālejošus mārketinga plānus atklāja vadītājs, bet tajā pašā laikā racionāli paraudzījās kalkulatora virzienā un paskaidroja: “Šī ēka ir 4800 kvadrātmetrus liela. Ja tā pieticīgi uzlūkojam, tad viena kvadrātmetra remonts pašlaik izmaksā ap 600 latiem. Kopā – trīs miljoni. Un tajā pašā laikā, ja šādi tērēt, tad jau pēc dažiem gadiem ēka izskatītos citāda un ērtības būtu citādas, jo par mana kolektīva darbu un sniegtajiem pakalpojumiem tiešām neviens nav sūdzējies. Tātad daudz jādara tieši saimnieciskajā plānā.”
Komentāri