Šogad, kad par gada dzīvnieku izraudzīts ūdrs (Lutra lutra), Līgatnes dabas takas savā teritorijā cer atklāt voljēru ar šo dzīvnieku, šodien Latvijas Dabas muzejā, atklājot gada dzīvniekam veltīto stendu, sacīja Līgatnes dabas taku vadītājs Jānis Andrušaitis.
Gaujas nacionālā parka Līgatnes dabas takās var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus, taču ūdrs līdz šim Līgatnes dabas takās nav bijis apskatāms.
Līgatnes dabas takās visbiežāk nonāk dzīvnieki, kuri nonākuši kādā nelaimē, vai arī nebrīvē dzimuši dzīvnieki. Līgatnes dabas takās netiek nogādāti dzīvnieki, kuri speciāli šim nolūkam ir noķerti brīvā dabā. Patlaban Līgatnes dabas takās jau ir izveidots ūdram domāts voljērs, tādēļ ir pamats domāt, ka tieši šogad, kad ūdrs ir atzīts par gada dzīvnieku, kāds ūdrs būs aplūkojams arī Līgatnes dabas takās, vēstīja Andrušaitis.
Šogad īpašu uzmanību ūdram veltīs arī Latvijas Dabas muzejs, organizējot dažādus šim dzīvniekam veltītus pasākumus.
Lai sekmētu skolēnu izpratni par dabu un tās likumsakarībām, kā arī iepazīstinātu ar ūdru, tā bioloģiju un ekoloģiju, kā arī attiecībām ar citiem dzīvniekiem, muzejs izsludinājis konkursu “Ūdru spēles”, kurā aicināti piedalīties skolēni, izveidojot savu izziņas spēli, stāstīja muzeja Zooloģijas nodaļas vadītāja Rūta Sukovska.
Konkursā var piedalīties vispārizglītojošo skolu un vides pulciņu audzēkņi gan individuāli, gan komandās, kuru sastāvā ir ne vairāk kā pieci dalībnieki. Spēle jāiesniedz Latvijas Dabas muzejā līdz šā gada 22.novembrim.
Spēle pēc formas var būt dažāda – lomu spēle, galda spēle, imitācijas spēle, datorspēle, kustību spēle un citas, tomēr spēlei jābūt ar izziņas elementiem. Žūrijas vērtējumu noteiks idejas oriģinalitāte un novitāte, vides izglītības saturs, izziņas vērtība un spēles atraktivitāte.
Savukārt rudenī Latvijas Dabas muzejā tiks atklāta “Gada dzīvnieks 2010” veltīta izstāde.
Ūdrs Eiropas zemēs ir kļuvis par retu dzīvnieku, bet Latvijā tā populācija ir liela un stabila, informēja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks Jānis Ozoliņš.
Ūdri pamatā dzīvo ūdenstilpju krastos, un tie iepeld ūdenī, tikai lai medītu. Pārējā laikā, kad netiek medīts, ūdri dzīvojas pa krastu, lai nepārmērcētu savu kažoku. 21.gadsimta sākumā Latvijā bija vislielākais ūdru skaits, kāds Latvijas vēsturē ir bijis. Laikā no 2000.gada līdz 2001.gadam Latvijā bija aptuveni 4000 ūdru, taču pēdējo gadu laikā šo dzīvnieku skaits ir samazinājies, jo bijušas sausas vasaras, un tā dēļ samazinājies arī varžu skaits, kas ir viens no ūdru iztikas avotiem. Pēdējos gados neviens nav pētījis ūdru skaitu Latvijā, taču patlaban to skaits varētu būt daži tūkstoši, norādīja Ozoliņš, piebilstot, ka savulaik Latvija palīdzējusi Nīderlandei atjaunot ūdru populāciju.
Ūdrs tiek aizsargāts ar Vašingtonas konvenciju (CITES). Ūdrs ir suga, kurai daudzviet draud iznīkšana, kā arī kaitē starptautiskā tirdzniecība, tādēļ stingri tiek reglamentēta gan dzīva ūdra, gan arī ūdra kažoka pārvietošana, uzsvēra Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gunta Gabrāne.
Ūdru dēvē arī par amfībiju, jo tas piekopj divējādu dzīvesveidu – mitinās uz sauszemes un ir piemērojies dzīvei ūdenī. Ūdrs dzīvo cilvēkam grūti pieejamu meža upju un strautu piekrastē, kur ūdens tuvumā starp koku saknēm, akmeņu kaudzēs, seklās alās vai biezā augājā tas atrod sev slēptuves. Ūdrs sastopams visā Latvijā, visbiežāk mazu un vidēju upju tuvumā.
Pēc LETA
Komentāri