Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

“Līgatnes alus” izveidē investē 250 000 eiro; plāno ražošanu pārcelt uz papīrfabrikas telpām

Druva
15:04
19.06.2014
16

Jaunā alus zīmola “Līgatnes alus” izveidotāji četrās jaunās alus šķirnēs ieguldījis 250 000 eiro, plānojot ar laiku ražošanu pārcelt no Rīgas uz kādreizējo Līgatnes papīrfabriku, to daļēji iegādājoties vai nomājot, biznesa portālu informēja uzņēmuma “Banderi S.IDE” pārstāvis Kaspars Spunde.

“Patlaban neliels alus brūzis atrodas Rīgā, bet nākotnē plānojam ražošanu sākt kādreizējās Līgatnes papīrfabrikas telpās, tās daļēji nomājot vai arī nopērkot. Līdz šim projektā ieguldīti 250 000 eiro, kas investēti iekārtu un izejvielu iegādē, telpu īrē, kā arī alus šķirņu izstrādē. “Līgatnes alus” tiks darīts nelielos apjomos un tirgū tiks pozicionēts ar četrām šķirnēm,” sacīja Spunde.

Jaunā alus darītava nepretendējot uz ievērojamu tirgus daļu, radot tikai nišas produkciju – tā dēvētā angļu vai beļģu eila veida alu. Jautāts par konkurenci, uzņēmuma pārstāvis atzina, ka tā strauji pieaug, tomēr katrai no nelielajām darītavām esot savs klientu loks.

“Šogad vien izveidotas vismaz septiņas alus darītavas, tomēr pieprasījums joprojām pietiekami liels. Mēs darīsim niansētu alu, ko novērtēs gan vietējie pircēji, gan tūristi. Patlaban mums ir četras šķirnes – “Zaļā dabas taka”, “Fabrikas meistara alus”, “Rudais iezis” un “Pārceltuve”, kas veltītas tieši Līgatnei raksturīgiem objektiem. Nākotnē plānojam ik pēc pāris mēnešiem laist tirgū jaunas šķirnes, piemērojoties pircēju vēlmēm,” sacīja Spunde.

Savukārt uzņēmuma alus meistars Aigars Maļinovskis norādīja, ka patlaban uzņēmumā saražo 500 litrus alus, bet jau pēc mēneša apjomus plānots dubultot.

“Izejvielas – iesals, apiņi un raugs – tiek iepirkti Eiropā. Tiek apsvērta doma pirkt iesalu arī no vietējiem – no “Latraps” jaunās rūpnīcas. Konkurence tirgū ir liela arī mazo darītāju vidū, tomēr izdzīvos tie, kuri spēs ilgstoši noturēt alus kvalitāti,” atzina alus meistars.

Kā ziņots, Līgatnes alus zīmola īpašniece ir SIA “Banderi S.IDE”.

Saskaņā ar “Firmas.lv” informāciju “Banderi S.IDE” reģistrēta 2010.gadā ar 2000 latu pamatkapitālu. Uzņēmuma pamatdarbība ir alkoholisko un citu dzērienu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, alus ražošana, nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. “Banderi S.IDE” apgrozījums 2013.gadā bija 323 156 eiro salīdzinājumā ar 11 845 eiro iepriekšējā gadā.

Uzņēmums strādājis ar 38 009 eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 6079 eiro peļņu pirms gada. Kā norādīts vadības ziņojumā, pērn “Banderi S.IDE” sāka nodarboties ar dzērienu mazumtirdzniecību, kā arī veikt investīcijas alus ražotnes izveidē, līdz ar to zaudējumi galvenokārt saistīti ar jauno investīciju projektu. Gada zaudējumus plānots segt ar nākamo gadu peļņu.

“Banderi S.IDE” īpašnieki ar 35% kapitāldaļu katrs ir Gatis Krasovskis un SIA “Dyaltos Capital”, bet 30% kapitāldaļu pieder Intaram Krasovskim.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi