Pēc divu gadu būvniecības darbiem noslēgušies labiekārtošanas darbi pie Līgatnes papīrfabrikas ciemata takas izveides. Pilsētā uzstādīts trešais un pagaidām pēdējais izveidotais gājēju tiltiņš, kas ved pāri Līgatnes upei.
Tilts atrodas pie Līgatnes papīrfabrikas vārtiem un tā galvenā funkcija ir savienot gājēju ceļus starp Skolas kalnu un Ķiberkalnu, aģentūra LETA noskaidroja Līgatnes novada domē.
Līgatnē uzbūvētais tiltiņš ir trešais no trīs jaunbūvētajiem tiltiem, un tas tapis Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta “Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēsturiskās tūrisma takas izveide” laikā. Tilts no jauna uzstādīts tieši tajā pat vietā, kur vēsturiski atradās iepriekšējais gājēju tilts pār Līgatnes upi, kas tika nojaukts vairāk nekā desmit gadus atpakaļ un līdz šim brīdim tā arī netika atjaunots.
Vēsturiski šo tiltu izmantoja gan Līgatnes papīrfabrikas darbinieki, kas uz darba vietu ieradās no Skolas kalna, Ķempjiem un Spriņģu kalna, kā arī bērni, kas no Remdenkalna, Ķiberkalna un Gaujasmalas devās uz sākumskolu, kas atradās Skolaskalnā.
LETA jau ziņoja, ka līdz šim projekta laikā Līgatnē no jauna tika uzstādīti gājēju tiltiņi “Vilhelms” jeb “Vilhelmīne” un “Eižens”.
19.gadsimta beigās, kad savu uzplaukumu piedzīvoja Līgatnes papīrfabrika, Līgatnē notika ievērojami celtniecības darbi. Šo darbu ietvaros tika uzbūvēti vairāki dekoratīvi tiltiņi, kam doti papīrfabrikas īpašnieku – Mencendorfu dzimtas pārstāvju vārdi. Vārds vai iniciāļi tikuši iestrādāti tiltiņu dekoratīvajās margās.
Pirmajam kārta bija pienākusi “Vilhelmam”, kas tā nodēvēts par godu Vilhelmam Mencendorfam, bet tautā iesaukts arī par “Vilhelmīni”. Par šī otrā nosaukuma izcelsmi pastāv divas versijas. Viena vēsta, ka tiltiņu margās nolasāmi arī dzimtas vīriešu laulāto draudzeņu vārdi vai iniciāļi, bet otra – par krodzinieci vārdā Vilhelmīne.
Kā vērtē pašvaldībā, jaunie tilti ir nozīmīgi tūrisma takas funkcionalitātei. Tie kalpos gājējiem, šķērsojot Līgatnes upes kanālu, Līgatnes upi un gravu, kas savieno Rīgas kalnu ar Ānfabrikas klintīm. Tiltiņi ir ne tikai nozīmīgi apskates objekti, kas papildina stāstu par Līgatnes papīrfabrikas inženiertehniskajiem sasniegumiem 19.-20. gadsimtu mijā, bet tie ir arī veidoti tā, lai iekļautos Līgatnes arhitektūrā.
Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēstures tūrisma taku apmeklētajiem atklāja 2011.gada pavasarī, projekta būvdarbi tiks noslēgti 2012.gada 31.maijā.
LETA jau ziņoja, ka Līgatnes novadā tiek īstenots projekts “Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēsturiskās tūrisma takas izveide”, kura kopējās izmaksas ir 788 753 lati, no tām attiecināmās izmaksas – 616 938 lati, Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta finansējums – 408 598 lati.
Projektā paredzēts izveidot divus tūrisma maršrutus – “Līgatniešu dzīvesveids”, kas ir stāsts par Līgatnes papīrfabriku un tās strādniekiem, un “Līgatnes dabas loks” – maršruts, kurā apskatīt Līgatnes dabas pērles – Anfabrikas klintis, Lustūzi, Līgatnes 19.gadsimta inženieru sasniegumus – ūdensteces kanālu sistēmu ar mākslīgo ūdenskrātuvi un slūžu sistēmu – un atjaunotus vēsturiskos tiltiņus – “Wilhelmin” un “Eizen”.
LETA
Komentāri