Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Lielie ceļi pliki, mazie kā spogulis

Druva
00:00
06.01.2006
12

“Mēs pietaupām ārkārtas situācijām. Ceļi ir sūdīgā stāvoklī. Tieši tā arī saku, jo tam vārdam nekā klāt nevar pielikt,” vistiešāk situāciju Zosēnu pagastā raksturoja tā priekšsēdētājs Roberts Ruķis un piebilda, ka pašvaldības pārziņā esošos ceļus tīra pašu spēkiem, bet visslidenākie ir 2. nozīmes valsts ceļi pagastā, par kuru kārtību rūpes jāuzņemas VAS “Latvijas ceļi”. “Netiekam ne kalnā augšā, ne lejā. Labi, kaut kā jau uz centru tiekam, bet par kādu cenu,” domu turpināja R. Ruķis. Mazāk emocionāls, bet ne nekritisks bija Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Lācis.

“Braukšana pa lauku ceļiem nav bijusi droša nekad. Pats šodien visus ceļus izbraucu. Secinājums – kā jau ziemā,” sacīja Valdis Lācis. Saņemtas arī iedzīvotāju sūdzības par slikto ceļu stāvokli. ”Ja kāds neprot braukt, tad neprot. Kamēr snieg, lauku ceļus netīram,” tā Valdis Lācis. Pagasta padomes vadītājs nenoliedz, ka varētu darīt vairāk, ja būtu līdzekļi. Mēnesī no valsts autoceļu fonda Zaubes pagasts saņem ap tūkstoš latiem.

“Vasarā sataupām, ziemu izvel-kam. Reizēm ceļu tīrītājiem par ziemā paveikto varam samaksāt tikai pēc vairākiem mēnešiem. Protams, vasarā ceļu labošanai naudas nav,” situāciju raksturoja V. Lācis, bet Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš uzsvēra: “Par ceļu atjaunošanas un remontēšanas iespējām vajadzētu runāt daudz vairāk. Ziema un sniegs ir pārejoša parādība. Nav jau stihija sākusies.” Imants Kalniņš akcentēja, ka aizvien vairāk pašvaldībām ceļu tīrīšanai jātērē līdzekļi, ja pašiem nav savas tehniskās bāzes. Straupes pagastā ir tikai viens uzņēmums un viena zemnieku saimniecība, kas piedāvā savu tehniku šo pakalpojumu veikšanai. “Nav cenu konkurences. Monopols. Citi zemnieki saka, ka šo darbu veikšana nav izdevīga. Ceļu tīrīšanai vajag divas tehnikas vienības. Tās arī esam nodrošinājuši,” skaidroja Imants Kalniņš un piebilda, ka, viņaprāt, sniegotajās dienās arī VAS “Vidzemes ceļi” uzturētie ceļi bijuši ciešamā stāvoklī. “Tas taču visiem jāsaprot, ka katru brīdi tīrīt nevar. Beigs snigt, tad visu iztīrīs.”

Vērtējot saspringto situāciju attālākajos rajona pagastos, saprotoši ir Cēsīm tuvākie Priekuļi. Šajā sezonā pašvaldība iznomā vairs tikai vienu traktoru, pārējā tehnika un brigādes darbojas pašvaldības pārziņā. Pagasta pārziņā ir 88 sniegoti un pašlaik apledojuši kilometri.

“Nauda pašlaik birst kā smiltis caur pirkstiem,” darba ritmu raksturoja Priekuļu pagasta padomes izpilddirektors Fjodors Puņeiko un piebilda, ka ceļu uzturēšanas izmaksas ir būtiski paaugstinājušās. Priekuļu pašvaldība darbiem var tērēt ap diviem tūkstošiem latu mēnesī. “Esam labākā situācijā nekā mazās pašvaldības, tomēr pret mums ir ļoti augstas iedzīvotāju prasības,” sacīja pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa. Ceļu meistars Vilnis Ķude vakar bija apsekojis visus pagasta pārziņā esošos ceļu posmus. Speciālists skaidroja, ka visbiežāk neskaidrības pašvaldības un iedzīvotāju starpā rodas, kad patiesajam ceļu īpašniekam jārod iespējas ceļu tīrīt.

“Cilvēki sūdzējušies, ka nevar ietikt garāžu kooperatīvā. Tā nav mūsu kompetence. Bieži ir pārmetumi, ka neizbraucami servitūta ceļi. Arī tie nav mūsu ziņā,” sacīja F. Puņeiko, bet Vilnis Ķude piebilda: “Daudz darba, tīrot ietves, pagalmus. Priekulieši pieradināti, ka ir tīrība un kārtība. Laiki mainījušies, un cilvēki vēlas saņemt kvalitatīvu pakalpojumu.

VAS “Vidzemes ceļi” filiāles Cēsu 3.CP vadība par vienu no galvenajiem indikatoriem savas darba kvalitātes vērtēšanā uzskata a/s “CATA” autobusu vadītājus.

“Mēs izvērtējam arī iedzīvotāju sūdzības. Brigāžu vadītāji pārbauda ceļu stāvokli vairākkārt diennaktī, taču autobusa vadītāji ir profesionāļi, brauc agri no rītiem. Mainīgos laika apstākļos ar autoostas darbiniekiem sazināmies regulāri,” uzsvēra Cēsu 3.CP direktors Vitolds Bērziņš. Arī “Druva” uzklausīja autobusu vadītāju viedokļus.

“Izbraukt var. Sestdien zemes ceļi bija ledū. Tagad uzsnidzis sniegs, apakšā ledus. Vienu briesmīgu ceļa posmu varu minēt Raunas pagastā. Divus kilometrus starp Strīķeļiem un Raunu ir ledus trepe. Vasarā neviens negreiderē, tagad izsistas bedres piebrauktā sniegā. Tas ir izmisums. Jābrauc prātīgi,” sacīja šoferis Modris Brants un piebilda, ka autobraucējiem ir vienalga, kuram attiecīgie ceļi jāuztur, bet svarīgi, lai nav jāriskē ar paša un citu dzīvību. Modris Brants vakar bija divreiz braucis uz Jaunpiebalgu un atzina: “Ja ir laba pieredze, izbraukt var.” Desmit gadus diendienā no Cēsīm uz Zaubi autobusu vada Jānis Āboliņš. Šoferis atzina, ka no Cēsīm līdz Līgatnei iet raiti, jāsaspringst posmā Nītaures virzienā, bet, braucot no Zaubes uz Annām vai līkumā uz Mores pagastu, ir jābūt īpaši uzmanīgam.

“Desmit gadu laikā ceļu stāvoklis neuzlabojas. Krievu laikā naudu netaupīja, tad grants ceļus arī sniegā un ledū nobēra ar granti. Tagad, kad pirms sešiem no rīta mēroju ceļu Cēsu virzienā, visādi gadās. Ieslīd autobuss grāvī, jāņem lāpsta un jāmeklē, ar ko pakaisīt. Zaubes pusē problēmas rada ne tikai ceļa segums, bet arī krūmi un koki. Tagad, kad krūmi noliekušies, uz ceļa vairs autobusam nepaliek vietas,” stāstīja Jānis Āboliņš.

Ceļu uzturētāji apsola darīt, cik viņu spēkos, lai ceļu braucamā daļa būtu kārtībā, un raugās meteorologu prognozēs, kas laika apstākļu izmaiņas, debesis bez sniegpārslām, sola šodien pēcpusdienā vai rīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
32
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
158
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
136
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
4
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi