“Mēs pietaupām ārkārtas situācijām. Ceļi ir sūdīgā stāvoklī. Tieši tā arī saku, jo tam vārdam nekā klāt nevar pielikt,” vistiešāk situāciju Zosēnu pagastā raksturoja tā priekšsēdētājs Roberts Ruķis un piebilda, ka pašvaldības pārziņā esošos ceļus tīra pašu spēkiem, bet visslidenākie ir 2. nozīmes valsts ceļi pagastā, par kuru kārtību rūpes jāuzņemas VAS “Latvijas ceļi”. “Netiekam ne kalnā augšā, ne lejā. Labi, kaut kā jau uz centru tiekam, bet par kādu cenu,” domu turpināja R. Ruķis. Mazāk emocionāls, bet ne nekritisks bija Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Lācis.
“Braukšana pa lauku ceļiem nav bijusi droša nekad. Pats šodien visus ceļus izbraucu. Secinājums – kā jau ziemā,” sacīja Valdis Lācis. Saņemtas arī iedzīvotāju sūdzības par slikto ceļu stāvokli. ”Ja kāds neprot braukt, tad neprot. Kamēr snieg, lauku ceļus netīram,” tā Valdis Lācis. Pagasta padomes vadītājs nenoliedz, ka varētu darīt vairāk, ja būtu līdzekļi. Mēnesī no valsts autoceļu fonda Zaubes pagasts saņem ap tūkstoš latiem.
“Vasarā sataupām, ziemu izvel-kam. Reizēm ceļu tīrītājiem par ziemā paveikto varam samaksāt tikai pēc vairākiem mēnešiem. Protams, vasarā ceļu labošanai naudas nav,” situāciju raksturoja V. Lācis, bet Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš uzsvēra: “Par ceļu atjaunošanas un remontēšanas iespējām vajadzētu runāt daudz vairāk. Ziema un sniegs ir pārejoša parādība. Nav jau stihija sākusies.” Imants Kalniņš akcentēja, ka aizvien vairāk pašvaldībām ceļu tīrīšanai jātērē līdzekļi, ja pašiem nav savas tehniskās bāzes. Straupes pagastā ir tikai viens uzņēmums un viena zemnieku saimniecība, kas piedāvā savu tehniku šo pakalpojumu veikšanai. “Nav cenu konkurences. Monopols. Citi zemnieki saka, ka šo darbu veikšana nav izdevīga. Ceļu tīrīšanai vajag divas tehnikas vienības. Tās arī esam nodrošinājuši,” skaidroja Imants Kalniņš un piebilda, ka, viņaprāt, sniegotajās dienās arī VAS “Vidzemes ceļi” uzturētie ceļi bijuši ciešamā stāvoklī. “Tas taču visiem jāsaprot, ka katru brīdi tīrīt nevar. Beigs snigt, tad visu iztīrīs.”
Vērtējot saspringto situāciju attālākajos rajona pagastos, saprotoši ir Cēsīm tuvākie Priekuļi. Šajā sezonā pašvaldība iznomā vairs tikai vienu traktoru, pārējā tehnika un brigādes darbojas pašvaldības pārziņā. Pagasta pārziņā ir 88 sniegoti un pašlaik apledojuši kilometri.
“Nauda pašlaik birst kā smiltis caur pirkstiem,” darba ritmu raksturoja Priekuļu pagasta padomes izpilddirektors Fjodors Puņeiko un piebilda, ka ceļu uzturēšanas izmaksas ir būtiski paaugstinājušās. Priekuļu pašvaldība darbiem var tērēt ap diviem tūkstošiem latu mēnesī. “Esam labākā situācijā nekā mazās pašvaldības, tomēr pret mums ir ļoti augstas iedzīvotāju prasības,” sacīja pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa. Ceļu meistars Vilnis Ķude vakar bija apsekojis visus pagasta pārziņā esošos ceļu posmus. Speciālists skaidroja, ka visbiežāk neskaidrības pašvaldības un iedzīvotāju starpā rodas, kad patiesajam ceļu īpašniekam jārod iespējas ceļu tīrīt.
“Cilvēki sūdzējušies, ka nevar ietikt garāžu kooperatīvā. Tā nav mūsu kompetence. Bieži ir pārmetumi, ka neizbraucami servitūta ceļi. Arī tie nav mūsu ziņā,” sacīja F. Puņeiko, bet Vilnis Ķude piebilda: “Daudz darba, tīrot ietves, pagalmus. Priekulieši pieradināti, ka ir tīrība un kārtība. Laiki mainījušies, un cilvēki vēlas saņemt kvalitatīvu pakalpojumu.
VAS “Vidzemes ceļi” filiāles Cēsu 3.CP vadība par vienu no galvenajiem indikatoriem savas darba kvalitātes vērtēšanā uzskata a/s “CATA” autobusu vadītājus.
“Mēs izvērtējam arī iedzīvotāju sūdzības. Brigāžu vadītāji pārbauda ceļu stāvokli vairākkārt diennaktī, taču autobusa vadītāji ir profesionāļi, brauc agri no rītiem. Mainīgos laika apstākļos ar autoostas darbiniekiem sazināmies regulāri,” uzsvēra Cēsu 3.CP direktors Vitolds Bērziņš. Arī “Druva” uzklausīja autobusu vadītāju viedokļus.
“Izbraukt var. Sestdien zemes ceļi bija ledū. Tagad uzsnidzis sniegs, apakšā ledus. Vienu briesmīgu ceļa posmu varu minēt Raunas pagastā. Divus kilometrus starp Strīķeļiem un Raunu ir ledus trepe. Vasarā neviens negreiderē, tagad izsistas bedres piebrauktā sniegā. Tas ir izmisums. Jābrauc prātīgi,” sacīja šoferis Modris Brants un piebilda, ka autobraucējiem ir vienalga, kuram attiecīgie ceļi jāuztur, bet svarīgi, lai nav jāriskē ar paša un citu dzīvību. Modris Brants vakar bija divreiz braucis uz Jaunpiebalgu un atzina: “Ja ir laba pieredze, izbraukt var.” Desmit gadus diendienā no Cēsīm uz Zaubi autobusu vada Jānis Āboliņš. Šoferis atzina, ka no Cēsīm līdz Līgatnei iet raiti, jāsaspringst posmā Nītaures virzienā, bet, braucot no Zaubes uz Annām vai līkumā uz Mores pagastu, ir jābūt īpaši uzmanīgam.
“Desmit gadu laikā ceļu stāvoklis neuzlabojas. Krievu laikā naudu netaupīja, tad grants ceļus arī sniegā un ledū nobēra ar granti. Tagad, kad pirms sešiem no rīta mēroju ceļu Cēsu virzienā, visādi gadās. Ieslīd autobuss grāvī, jāņem lāpsta un jāmeklē, ar ko pakaisīt. Zaubes pusē problēmas rada ne tikai ceļa segums, bet arī krūmi un koki. Tagad, kad krūmi noliekušies, uz ceļa vairs autobusam nepaliek vietas,” stāstīja Jānis Āboliņš.
Ceļu uzturētāji apsola darīt, cik viņu spēkos, lai ceļu braucamā daļa būtu kārtībā, un raugās meteorologu prognozēs, kas laika apstākļu izmaiņas, debesis bez sniegpārslām, sola šodien pēcpusdienā vai rīt.
Komentāri