Lieldienās viena no senākajām tradīcijām ir olu krāsošana. Ikviens var ļauties izdomai, eksperimentēt, lai tikai tiktu pie skaistākās un krāsainākās olas.
Olas krāso teju katrā ģimenē. To dara arī Lieldienu pasākumos, tad tas notiek kā sacensības – kuram iznāks lielāks brīnums.
Gribas arī ko jaunu
Veselavas muižas pagalmā Lieldienās jau gadiem kopā ar citām izdarībām notiek arī olu krāsošana, var arī sacīt – olu krāsošanas meistarklase. To vada meistare Rudīte Ignatjeva, kura gan atsmej, ka olu krāsošanā katrs pats sev meistars.
“Jau pirms gadiem 30 pļavā lielā katlā krāsojām olas. Tas katls bija par lielu, tad atradām mazāku. Taču tas kaut kur bija jāiekar, noderēja metāliskais statīvs, kur kādreiz turēja mazgājamo bļodu. Uzlikām statīvu uz ķieģeļiem, lai var apakšā kurt uguni. Tā tas kalpo vēl šodien,” pastāsta Rudīte un piebilst, ka katlu izmantos arī šajās Lieldienās.
Katlā saber iespējami daudz sīpolu mizu, tiek iemesta kāda alkšņa miziņa, siena smalkumi. Ja ir zilo sīpolu mizas, olas būs tumšākas. “Vajag baltās, ne brūnās olas, ja grib, lai iznāk krāsainas. Olu noteikti vajag paslapināt, lai tas, ko liek klāt, turētos. Noder viss, ko var dabā vai mājā puķu podā un virtuvē atrast. Kaut vai ģerānijas lapiņu, putraimus, auzu pārslas,” stāsta veselaviete. Viņa atzīst, lai arī saka, ka laiki mainās, Lieldienās bērni labprāt iesaistās olu krāsošanā, sacenšas, kuram skaistāka. Pēc tam iet ripināt un atkal sacenšas.
Pirms dažiem gadiem Rudīte sagādāja pārsteigumu tiem, kuri sanāca krāsot olas. Viņas radiniece bija lielījusies, cik krāsainas olas izdevušās un apsolījusi parādīt. “Domāju, ar kādām ārzemju krāsām vai aplikācijām. Viņa atbrauca un atveda vairākas zīda kaklasaites. Tās sagriezām un ietinām olas. Novārījām, katlā piemetot sāli, nedaudz pielejot etiķi, kad tinām vaļā, pārsteigums bija liels. Uz vienas olas bija notis, uz citas pils torņi, vēl citām pīlēni. Brīnums bija liels – krāsot olas ar šlipsēm. Rudīte atceras, ka pēc tam nākamajās Lieldienās daudzi stāstījuši, ka tā darījuši. “Laikam jau kaklasaites beidzās, nav dzirdēts, ka pēdējos gados kāds tā būtu krāsojis,” bilst Rudīte.
Mājās pati pamēģinājusi krāsot apelsīnu un mandarīnu mizu novārījumā, iznākušas laša krāsas olas. Arī vārot kafijas biezumos, var iegūt interesantas krāsas olas.
“Šoreiz atkal krāsošu tikai sīpolu mizās,” atklāj veselaviete.
Cik raibas iznāks? “Kultūrdevas” veidotājs Marģers Majors Drabešu Amatu mājā.
FOTO: no albuma
Var aizrauties
Arī Līgatnē ir tradīcija Lieldienu pasākumā apmeklētājiem ļaut krāsot olas. Daina Birne allaž uzņemas meistares pienākumus.
“Sīpolu mizas kārtīgi savāra. Kurš grib krāsainas olas, pastaigā pa apkārtni un pietin olai klāt, ko vēlas. Tad lielajā katlā tās tiek vārītas. Nav būtiski, vai ir baltās vai brūnās olas, nokrāsojas visas,” stāsta Daina un piebilst, ka olu krāsošanā līgatnieši īpaši neiesaistās, bet viesi gan krīt azartā. Daina atklāj, ka šoreiz Lieldienu pasākumā lielā katla olu vārīšanai nebūs.
Daina pastāsta, ka meitai patīk eksperimentēt. Skaistas sarkanzilas olas iznākušas, vārītas sarkanajos kāpostos. Vairākus gadus tas bijis populārs olu krāsošanas veids, un pirms Lieldienām sarkanie kāposti bijis deficīts.
Tradīcijas rādīs TV
Drabešu Amatu mājā Lieldienu noskaņa valdīja otrdien. Te raidījumam “Kultūrdeva” tika filmēta olu krāsošana. Inese un Undīne Rozes raidījuma autoram Marģeram Majoram stāstīja un rādīja, kā krāsot olas. “Krāsoju tikai sīpolu mizās, tad ola ir visgaršīgākā. Rakstiem šoreiz klāt likām papardes, sniegpulkstenītes, putraimus, spēka olai – ķiploka daiviņu. Krāsošanas katlā klāt lieku tikai sāli,” pastāsta Inese un uzsver, ka sasējuši daudzas olu pauniņas un katram Lieldienu brīnums iznācis citāds, varēja sākties lielīšanās, pēc tam olu kaujas.
Inese atklāj, ka savulaik izmēģinājusi olas krāsot ne tikai sīpolu mizās. “Piemēram, saldētās upenēs iznāca skaistas. Tomēr, ja olas nav brūnas, bēšas, tās nešķiet garšīgās Lieldienu olas, krāsa švirkst zobos,” pārdomās dalās Drabešu Amatu mājas vadītāja un tautas tradīciju kopēja.
Viņa kopā ar savējiem daudzus gadus dažādos pasākumos rādījusi un mācījusi gan krāsot olas, gan Lieldienu tradīcijas. Pērn zūmā mācības notika Maskavas latviešu skolas bērniem. “Lieldienas svinēsim ģimenē. Protams, krāsosim olas, būs pavasarīgs noskaņojums un gan jau arī kādas nerātnības,” atklāj I.Roze.
Komentāri