Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Lieldienās olas krāso gan mājās, gan pasākumos

Sarmīte Feldmane
23:00
17.04.2022
100
Olu Ripinasana 1

Lieldienās viena no senākajām tradīcijām ir olu krāsošana. Ikviens var ļauties izdomai, eksperimentēt, lai tikai tiktu pie skaistākās un krāsainākās olas.

Olas krāso teju katrā ģimenē. To dara arī Lieldienu pasākumos, tad tas notiek kā sacensības – kuram iznāks lielāks brīnums.

Gribas arī ko jaunu

Veselavas muižas pagalmā    Lieldienās    jau gadiem kopā ar citām izdarībām notiek arī olu krāsošana, var arī sacīt – olu krāsošanas meistarklase. To vada meistare Rudīte Ignatjeva, kura gan atsmej, ka olu krāsošanā katrs pats sev meistars.

“Jau pirms gadiem 30 pļavā lielā katlā krāsojām olas. Tas katls bija par lielu, tad atradām mazāku. Taču    tas kaut kur bija jāiekar, noderēja metāliskais statīvs, kur kādreiz turēja mazgājamo bļodu. Uzlikām statīvu uz ķieģeļiem, lai var apakšā kurt uguni. Tā tas kalpo vēl šodien,” pastāsta Rudīte un piebilst, ka katlu izmantos arī šajās Lieldienās.

Katlā saber iespējami daudz sīpolu mizu, tiek iemesta kāda alkšņa miziņa,    siena smalkumi. Ja ir zilo sīpolu mizas, olas būs tumšākas. “Vajag baltās, ne brūnās olas, ja grib, lai iznāk krāsainas. Olu noteikti vajag paslapināt, lai tas, ko liek klāt, turētos. Noder viss, ko var dabā vai mājā puķu podā un virtuvē atrast. Kaut vai ģerānijas lapiņu, putraimus, auzu pārslas,” stāsta veselaviete. Viņa atzīst, lai arī saka, ka laiki mainās, Lieldienās bērni labprāt iesaistās olu krāsošanā, sacenšas, kuram skaistāka. Pēc tam iet ripināt un atkal sacenšas.

Pirms dažiem gadiem Rudīte sagādāja pārsteigumu tiem, kuri sanāca krāsot olas. Viņas radiniece bija lielījusies, cik krāsainas olas izdevušās un apsolījusi parādīt. “Domāju, ar kādām ārzemju krāsām vai aplikācijām. Viņa atbrauca un atveda vairākas zīda kaklasaites. Tās sagriezām un ietinām olas. Novārījām, katlā piemetot sāli, nedaudz pielejot etiķi, kad tinām vaļā, pārsteigums bija liels. Uz vienas olas bija notis, uz citas pils torņi, vēl citām pīlēni.    Brīnums bija liels – krāsot olas    ar šlipsēm. Rudīte atceras, ka pēc tam nākamajās Lieldienās daudzi stāstījuši, ka tā darījuši. “Laikam jau kaklasaites beidzās, nav dzirdēts, ka pēdējos gados kāds tā būtu krāsojis,” bilst Rudīte.

Mājās pati pamēģinājusi krāsot apelsīnu un mandarīnu mizu novārījumā, iznākušas laša krāsas olas. Arī vārot kafijas biezumos, var iegūt interesantas krāsas olas.

“Šoreiz atkal krāsošu tikai sīpolu mizās,” atklāj veselaviete.

Cik raibas iznāks? “Kultūrdevas” veidotājs Marģers Majors Drabešu Amatu mājā.
FOTO: no albuma

Var aizrauties

Arī Līgatnē ir tradīcija Lieldienu pasākumā apmeklētājiem ļaut krāsot olas. Daina Birne allaž uzņemas meistares pienākumus.
“Sī­polu mizas kārtīgi savāra. Kurš grib krāsainas olas, pastaigā pa apkārtni un pietin olai klāt, ko    vēlas. Tad lielajā katlā tās tiek vārītas. Nav būtiski, vai ir baltās vai brūnās olas, nokrāsojas visas,” stāsta Daina un piebilst, ka olu krāsošanā līgatnieši īpaši neiesaistās, bet viesi gan krīt azartā. Daina atklāj, ka šoreiz Lieldienu pasākumā lielā katla olu vārīšanai nebūs.

Daina pastāsta,  ka meitai patīk eksperimentēt. Skaistas sarkanzilas olas iznākušas, vārītas sarkanajos kāpostos. Vairākus gadus tas bijis populārs olu krāsošanas veids, un pirms Lieldienām sarkanie kāposti bijis deficīts.

Tradīcijas rādīs TV

Drabešu Amatu mājā Lieldienu noskaņa valdīja otrdien. Te raidījumam “Kultūrdeva” tika filmēta olu krāsošana. Inese un Undīne Rozes raidījuma autoram Marģe­ram Majoram stāstīja un rādīja, kā krāsot olas. “Krāsoju tikai sīpolu mizās, tad ola ir visgaršīgākā. Rakstiem šoreiz klāt likām papardes, sniegpulkstenītes, putraimus, spēka olai – ķiploka daiviņu. Krāsošanas katlā klāt lieku tikai sāli,” pastāsta Inese un uzsver, ka sasējuši daudzas olu pauniņas un katram Lieldienu brīnums iznācis citāds, varēja sākties lielīšanās, pēc tam olu kaujas.

Inese atklāj, ka savulaik izmēģinājusi olas krāsot ne tikai sīpolu mizās. “Piemēram, saldētās upenēs iznāca skaistas. Tomēr, ja olas nav brūnas, bēšas, tās nešķiet garšīgās Lieldienu olas, krāsa švirkst zobos,” pārdomās dalās Drabešu Amatu mājas vadītāja un tautas tradīciju kopēja.

Viņa kopā ar savējiem daudzus gadus dažādos pasākumos rādījusi un mācījusi gan krāsot olas, gan Lieldienu tradīcijas. Pērn zūmā mācības notika Maskavas latviešu skolas bērniem. “Lieldienas svinēsim ģimenē. Protams, krāsosim olas, būs pavasarīgs noskaņojums un gan jau arī kādas nerātnības,” atklāj I.Roze.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi