Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Lieldienās olas krāso gan mājās, gan pasākumos

Sarmīte Feldmane
23:00
17.04.2022
100
Olu Ripinasana 1

Lieldienās viena no senākajām tradīcijām ir olu krāsošana. Ikviens var ļauties izdomai, eksperimentēt, lai tikai tiktu pie skaistākās un krāsainākās olas.

Olas krāso teju katrā ģimenē. To dara arī Lieldienu pasākumos, tad tas notiek kā sacensības – kuram iznāks lielāks brīnums.

Gribas arī ko jaunu

Veselavas muižas pagalmā    Lieldienās    jau gadiem kopā ar citām izdarībām notiek arī olu krāsošana, var arī sacīt – olu krāsošanas meistarklase. To vada meistare Rudīte Ignatjeva, kura gan atsmej, ka olu krāsošanā katrs pats sev meistars.

“Jau pirms gadiem 30 pļavā lielā katlā krāsojām olas. Tas katls bija par lielu, tad atradām mazāku. Taču    tas kaut kur bija jāiekar, noderēja metāliskais statīvs, kur kādreiz turēja mazgājamo bļodu. Uzlikām statīvu uz ķieģeļiem, lai var apakšā kurt uguni. Tā tas kalpo vēl šodien,” pastāsta Rudīte un piebilst, ka katlu izmantos arī šajās Lieldienās.

Katlā saber iespējami daudz sīpolu mizu, tiek iemesta kāda alkšņa miziņa,    siena smalkumi. Ja ir zilo sīpolu mizas, olas būs tumšākas. “Vajag baltās, ne brūnās olas, ja grib, lai iznāk krāsainas. Olu noteikti vajag paslapināt, lai tas, ko liek klāt, turētos. Noder viss, ko var dabā vai mājā puķu podā un virtuvē atrast. Kaut vai ģerānijas lapiņu, putraimus, auzu pārslas,” stāsta veselaviete. Viņa atzīst, lai arī saka, ka laiki mainās, Lieldienās bērni labprāt iesaistās olu krāsošanā, sacenšas, kuram skaistāka. Pēc tam iet ripināt un atkal sacenšas.

Pirms dažiem gadiem Rudīte sagādāja pārsteigumu tiem, kuri sanāca krāsot olas. Viņas radiniece bija lielījusies, cik krāsainas olas izdevušās un apsolījusi parādīt. “Domāju, ar kādām ārzemju krāsām vai aplikācijām. Viņa atbrauca un atveda vairākas zīda kaklasaites. Tās sagriezām un ietinām olas. Novārījām, katlā piemetot sāli, nedaudz pielejot etiķi, kad tinām vaļā, pārsteigums bija liels. Uz vienas olas bija notis, uz citas pils torņi, vēl citām pīlēni.    Brīnums bija liels – krāsot olas    ar šlipsēm. Rudīte atceras, ka pēc tam nākamajās Lieldienās daudzi stāstījuši, ka tā darījuši. “Laikam jau kaklasaites beidzās, nav dzirdēts, ka pēdējos gados kāds tā būtu krāsojis,” bilst Rudīte.

Mājās pati pamēģinājusi krāsot apelsīnu un mandarīnu mizu novārījumā, iznākušas laša krāsas olas. Arī vārot kafijas biezumos, var iegūt interesantas krāsas olas.

“Šoreiz atkal krāsošu tikai sīpolu mizās,” atklāj veselaviete.

Cik raibas iznāks? “Kultūrdevas” veidotājs Marģers Majors Drabešu Amatu mājā.
FOTO: no albuma

Var aizrauties

Arī Līgatnē ir tradīcija Lieldienu pasākumā apmeklētājiem ļaut krāsot olas. Daina Birne allaž uzņemas meistares pienākumus.
“Sī­polu mizas kārtīgi savāra. Kurš grib krāsainas olas, pastaigā pa apkārtni un pietin olai klāt, ko    vēlas. Tad lielajā katlā tās tiek vārītas. Nav būtiski, vai ir baltās vai brūnās olas, nokrāsojas visas,” stāsta Daina un piebilst, ka olu krāsošanā līgatnieši īpaši neiesaistās, bet viesi gan krīt azartā. Daina atklāj, ka šoreiz Lieldienu pasākumā lielā katla olu vārīšanai nebūs.

Daina pastāsta,  ka meitai patīk eksperimentēt. Skaistas sarkanzilas olas iznākušas, vārītas sarkanajos kāpostos. Vairākus gadus tas bijis populārs olu krāsošanas veids, un pirms Lieldienām sarkanie kāposti bijis deficīts.

Tradīcijas rādīs TV

Drabešu Amatu mājā Lieldienu noskaņa valdīja otrdien. Te raidījumam “Kultūrdeva” tika filmēta olu krāsošana. Inese un Undīne Rozes raidījuma autoram Marģe­ram Majoram stāstīja un rādīja, kā krāsot olas. “Krāsoju tikai sīpolu mizās, tad ola ir visgaršīgākā. Rakstiem šoreiz klāt likām papardes, sniegpulkstenītes, putraimus, spēka olai – ķiploka daiviņu. Krāsošanas katlā klāt lieku tikai sāli,” pastāsta Inese un uzsver, ka sasējuši daudzas olu pauniņas un katram Lieldienu brīnums iznācis citāds, varēja sākties lielīšanās, pēc tam olu kaujas.

Inese atklāj, ka savulaik izmēģinājusi olas krāsot ne tikai sīpolu mizās. “Piemēram, saldētās upenēs iznāca skaistas. Tomēr, ja olas nav brūnas, bēšas, tās nešķiet garšīgās Lieldienu olas, krāsa švirkst zobos,” pārdomās dalās Drabešu Amatu mājas vadītāja un tautas tradīciju kopēja.

Viņa kopā ar savējiem daudzus gadus dažādos pasākumos rādījusi un mācījusi gan krāsot olas, gan Lieldienu tradīcijas. Pērn zūmā mācības notika Maskavas latviešu skolas bērniem. “Lieldienas svinēsim ģimenē. Protams, krāsosim olas, būs pavasarīgs noskaņojums un gan jau arī kādas nerātnības,” atklāj I.Roze.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
47

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi