“Arī pasniedzot ētiku un runājot par garīgajām vērtībām, nepieciešama kristīga pieeja. Mūsu jaunieši ētiskās vērtības saprot ļoti virspusēji un bieži vien ir maldīgi savos viedokļos. Ja skolotājam nav kristīgās izglītības vai šo lietu izpratnes, ir grūti pamatot, kāpēc tā notiek. Tāpēc arī ētikas skolotājiem nepieciešams uz lietām paraudzīties caur kristietības prizmu. Bija ļoti svarīgi, ka par šiem jautājumiem runā pats arhibīskaps Jānis Vanags, kas ir pazīstama personība Latvijā,” teica M. Avotiņa.
Divu stundu laikā J. Vanags centās analizēt mūsu laiku, tos domāšanas modeļus, ar ko dzīvojam. “Bieži vien tos nesaprotot, mēs nevaram saprast, kāpēc cilvēki rīkojas tieši tā, un kas mums būtu jādara. Šī tikšanās bija mēģinājums dot kaut kādas vīzijas, ko mēs kā baznīca, skola vai vienkārši labas gribas cilvēki varam darīt, lai saglabātu kaut kādu telpu dzīvei kopā. Nācija var dzīvot vien tad, ja tai ir kopīgas vērtības, kopīga identitāte. Šobrīd ir tāds demolēšanas laiks, kad viss tiek noārdīts, bet ir jāraugās, ko mēs varam darīt, lai tās saglabātu vai atjaunotu jaunā kvalitātē,” teica J. Vanags.
Savā lekcijā arhibīskaps runāja par ticības nozīmi, kristietības tradīcijām, kas pārdzīvo arvien jaunas pārmaiņas.
“Netrūkst cilvēku, arī kristiešu vidū, kuri uzskata, ka var ticēt Dievam bez piederības kādai baznīcai. Bet tā sanāk, ka katrs cenšas salikt savu bildi, taču rezultāts katram būs citādāks. Lai tā nenotiktu, svarīgi nosargāt tradīciju, kas Eiropā pastāvējusi gadsimtiem.
Nevar mācīt kristietību bez piederības, tai jābūt iesakņotai šajās tradīcijās. Ticībai jābūt ekumeniskai. Tā nav atteikšanās no konfesionālajiem principiem, bet gan labvēlīga attieksme vienam pret otru, ar domu par baznīcas vienotību,” teica J. Vanags.
Pēc lekcijas viņš atzina, ka vienmēr ar prieku brauc pie skolotājiem, jo uzskata tos par saviem kolēģiem. Viņaprāt, īpaši svarīgi, ka klausītāju vidū bijuši arī ētikas skolotāji, jo patiesībā kristīgās mācības un ētikas mērķi lielā mērā esot vieni un tie paši.
“Atšķirība drīzāk ir veidā, kā to sasniegt. Jautājums nav par to, ka mēs iemācīsim bērniem kaut ko zināt, uzskaitīsim baušļus vai noliksim priekšā kādas citas normas, bet par motivāciju pēc tām dzīvot. Bez tām, nekāda pozitīva rezultāta nebūs. Kristīgā atbilde ir tāda, ka to spēj panākt vienīgi Dievs, veicot iekšējas pārmaiņas pie cilvēka dvēseles. Un ja saturs ir labs, arī izpausmes būs labas. Ja cilvēkam iekšā ir naidīgums, rūgtums, dusmas, negodība, viņš var censties, cik grib, agri vai vēlu tas izpaudīsies uz āru. Tāpēc svarīgi mainīt un veidot to, kas iekšā katram no mums,” teica J. Vanags.
Pēc lekcijas, sakot paldies arhibīskapam, rajona padomes izglītības pārvaldes metodiķe Ilze Šulte atzina, ka šī tikšanās parādījusi, ka ir cerība un, kopīgi domājot par vienotu mērķi, iespējams arī daudz ko paveikt.
M. Avotiņa atzina, ka lekcija liks pārdomāt, ka bez garīgās izaugsmes un kristīgām vērtībām nav iespējams darboties pozitīvi. “Šajā Lieldienu gaidīšanas laikā vajadzētu apstāties un pārdomāt par šiem jautājumiem, jo tie vistiešākajā veidā ietekmē mūsu katra dzīvi,” atzina M. Avotiņa.
Komentāri