Patlaban 91 novads no 109 novadiem Latvijā pasludinājis savu teritoriju par brīvu no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), savukārt sešās pašvaldībās vēl notiek sabiedriskā apspriešana un diskusijas, šodien žurnālistiem atklāja vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Kā skaidroja ministrs, Latvijā jau gana daudz ir diskutēts par ĢMO, taču liels prieks ir par to, ka šodien Rīgā notiek starptautiska konference “Ģenētiski modificēti augi un pārtika – Eiropas nākotne vai posts?”, kurā aktīvi iesaistīsies arī ārvalstu kolēģi.
Pateicoties Austrijas un Francijas vēstniecībām, Rīgā ieradušies ārvalstu eksperti jautājumos par ĢMO, kuri klausītājus iepazīstinās ar citu valstu pieredzi. Konferences dalībnieki iepazīsies ar zinātnieku skatījumu par to, cik pozitīva vai negatīva ir ĢMO produkcija un ĢMO kultūraugu audzēšana.
“Vides ministrija uzskata, ka tie riski un nepietiekamā informācija, kas saistīta ar ĢMO apriti, liek darboties piesardzīgi, tādēļ arī Latvija ir ieņēmusi negatīvu nostāju attiecībā uz ĢMO. Pamatojums tam ir tāds, ka ir nepietiekoši dati par to, kā ĢMO kultūraugu audzēšana un organismi ietekmē pārējo, kas tiem atrodas apkārt, piemēram, vidi, putnus un citus augus. Tāpat līdz galam nav izpētīts, kāda ir ietekme ilgtermiņā,” sacīja Vējonis.
Ministrs norādīja, ka jau vairāku gadu garumā ministrija sadarbībā ar pašvaldībām un vides nevalstiskajām organizācijām rīko diskusijas par ĢMO riskiem un to, kādai vajadzētu būt Latvijas attieksmei pret šiem jautājumiem nākotnē.
Latvijas perspektīva ir bioloģiskās lauksaimniecības nozares attīstīšana, kas ir ierakstīts arī jaunās valdības deklarācijā, apņemoties veicināt bioloģisko lauksaimniecību.
Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa skaidroja, ka iepriekš Latvijā notikušajās diskusijās cilvēki interesējušies arī par citu Eiropas valstu attieksmi pret ĢMO, tādēļ šodienas starptautiskā konference ir lieliska iespēja, lai uzzinātu ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu attieksmi pret ĢMO.
Viņa norādīja, ka Austrija ir viena no tām valstīm, kurai ir līdzīga pozīcija kā Latvijai, tādēļ abas valstis šo savu nostāju pauž arī Eiropas Savienībai. Vides ministrijas misija attiecībā uz šo jautājumu ir veicināt sabiedrībā diskusijas, radot izpratni par to, vai ĢMO ir drauds, posts vai mūsu nākotne, kā arī otra ministrijas misija ir Eiropas Savienības līmenī paust Latvijas nostāju un veidot tādu normatīvo regulējumu, kas ļautu piesardzīgo politiku realizēt.
Starptautiskā konference “Ģenētiski modificēti augi un pārtika – Eiropas nākotne vai posts?” sniegs objektīvu informāciju ne tikai no pašmāju ekspertu puses, bet arī no citu valstu zinātnieku puses.
Lauksaimnieks Džeralds Mailzs no Velsas, kurš dibinājis organizāciju “GM-Free Cymru”, skaidroja, ka pēdējos desmit gadus ir pievērsies ĢMO jautājumam un kā zemnieks ir ļoti satraucies par esošo situāciju, jo gan Lielbritānijā, gan Velsā cilvēki jau ir cietuši no dažādām slimībām, piemēram, govju trakumsērgas, mutes un nagu sērgas, tādēļ cilvēkiem vajadzētu mācīties no šīs pieredzes.
“Korporācijas cenšas, lai ĢMO tiktu izplatīti, paužot, ka tā būs atbilde, lai pabarotu pasauli, taču es vēlos uzsvērt, ka tā nebūs atbilde. Mans pienākums kā zemniekam un lauksaimniekam ir saražot cilvēkiem nepieciešamo pārtiku. Lauksaimnieki jau tagad var saražot daudz vairāk pārtikas, nekā tas tiek darīts, taču mēs to nedarām, jo par savu darbu nesaņemam adekvātu samaksu,” sacīja Mailzs.
Viņš norādīja, ka Velsa, Skotija un Ziemeļīrija ir pret ĢMO audzēšanu, vienīgi Anglija atbalsta ĢMO audzēšanu. Tāpat viņš uzsvēra katras valsts nozīmīgo ieguldījumu kopējā darbā, lai Eiropā nepieļautu ĢMO audzēšanu.
Mailzs uzsvēra, ka Velsā valdība atbalsta, lai netiktu izplatīti ĢMO. Gadījumā, ja kāds vēlētos nodarboties ar ĢMO izplatīšanu vai audzēšanu, tad viņam būtu grūtības saņemt visas nepieciešamās atļaujas.
Savukārt Francijas Kultūras centra Rīgā direktors Žans Luī Lepretrs skaidroja, ka Francijas pozīcija ĢMO jomā ir diezgan piesardzīga, lai arī tā ir tēma, kas ir būtiska sabiedrības veselības jomā un nākotnes attīstībai.
2008.gada 22.maijā Francijā tika pieņemts likums par ĢMO. Likums tapis nopietnu diskusiju rezultātā, un tā radīšanā iesaistījās vairākas ministrijas, kā arī sabiedrībā tika rīkotas diskusijas. Rezultātā tapis likums, kas nav ne par, ne arī pret ĢMO, taču tas ir noteicis precīzus, skaidrus un striktus noteikumus, kas ļauj izvirzīt nosacījumus biotehnoloģiju attīstībai, par pamatu ņemot sabiedrības veselības aizsardzības, vides aizsardzības jautājumus un Francijas lauksaimniecības intereses.
LETA
Komentāri