Latvijas jaunsarga svinīgais solījums skan: ”Es, Latvijas Republikas jaunsargs, svinīgi apsolos nežēlot savus spēkus un prātu labākas dzīves veidošanai manas dzimtās zemes un Latvijas tautas labā. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt jaunsarga pienākumus”.
11.novembris ir laiks, lai parunātu par jaunatnes patriotismu, par viņu vēstures izpratni, par mūsu dzimtenes esošajiem un topošajiem sargiem. Tāpēc uz sarunu aicināju cilvēku, kuram ir visciešākais sakars ar jaunsardzi – Aizsardzības ministrijas jaunsardzes centra Vidzemes novada jaunsargu vadītāju Ilgoni Briedi. Viņš apmāca jaunsargus Dzērbenes un Vecpiebalgas vidusskolā. – Vai 11.novembris jaunsargiem ir svētki?
– Tas, nenoliedzami, ir galvenais notikums. Mēs, vadītāji, cenšamies jaunsargiem dot svētku sajūtu un izpratni, stāstot par brīvības cīņām, mūsu tautas varonību. Skolās to vairāk stāsta no civilā skatu punkta, mēs cenšamies uzmanību veltīt tie-ši armijas lomai. Svētku sajūtu paspilgtina lāpu gājieni, piemiņas brīži atceres vietās, kas ir šīs dienas neatņemama sastāvdaļa.
– Vai bērni zina, kas ir Lāčplēša diena? Dzirdēti taču dažādi brīnumi.
– Daļa zina. Īpaši tie, kuriem vectēvi vai tēvi bijuši zemessardzē, Latvijas armijā, kuri ar viņiem bijuši kopā 11.novembra pasākumos. Daļa interesējas par vēsturi un arī zina šīs dienas nozīmi. Protams, netrūkst arī tādu, kuri palaiduši šo informāciju garām. Tad nākas dzirdēt dažādas atbildes uz jautājumu – kas ir Lāčplēša diena? To, ka tāda ir, zina visi, bet, kas tai pamatā, daļa nezina.
– Vai tad skolās to nestāsta?
– Iespējams, ka tas netiek pastāstīts tik spilgti, lai paliktu atmiņā. Stāstījums pazūd kopējā informācijas plūsmā, jo nav akcenta, ka 11. vai 18. novembris ir īpašs. Un jaunatnei trūkst izpratnes. Kad jautāju, kad proklamēta Latvija, man prasa – kas ir proklamēšana? Nu, kad ir valsts dzimšanas diena? Tad dažs min 90.gadus, vēl ko. Bēdīgi. Un tas, ko vajadzētu iemācīt skolā, jāiemāca mums.
– Vai bērni ar interesi klausās par Latvijas vēsturi?
– Tas atkarīgs no manis. Cenšos stāstījumu paspilgtināt ar faktiem, piemēriem, vizuālo materiālu. Dažreiz nostrādā pat nelielas detaļas. Piemēram, fotogrāfija, kurā redzami Skolnieku rotas karavīri, basām kājām, dažs ar ķiveri galvā, cits ar naģeni. Kad fotogrāfiju ar projektora palīdzību parādu, tas dod efektu. Izstāstu, kāpēc viņi bija tādi, kāpēc viņi cīnījās.
Skolēni ir jāiztausta, jāmeklē atbilstošākā pieeja. Redzu, ka viņiem tas paliek atmiņā, ka mērķis tiek sasniegts. Skolās mīnuss tas, ka skolotāji šādiem stāstījumiem nepiemet kādu rozīnīti.
Pilnu publikācijas tekstu lasiet drukātajā „Druvā”
Komentāri