Piedāvās vidējo izglītību
Aptaujātie lauku skolu vadošie darbinieki bija vienisprātis – pavisam drīz lauku vidusskolu skaits samazināsies. Tāda nepārprotami ir valsts politika – koncentrēties uz lielākām apdzīvotām vietām. Tas notiek laikā, kad vidusskolās dabisko krīzi izraisa pirms 15, 16 gadiem novērotais dzimstības kritums un tādējādi audzēkņu skaita samazināšanās. Vēl nav zināms, kādu iespaidu uz lauku vidusskolu likteni atstās novadu reforma.
Anita Neimane, Raunas vidusskolas direktore: “Valsts jau parādījusi neloģisku rīcību, radot sistēmu, kas piespiež slēgt mazās lauku pamatskolas. Sagraut ir vieglāk nekā atjaunot. Līdzīgi notiks ar lauku vidusskolām. Paies kāds laiks un mēs prasīsim – kur ir palikusi inteliģence? Jauns cilvēks ar vidējo izglītību ir krietni inteliģentāks par to, kurš beidzis tikai pamatskolu.”
“Tūkstošiem latu ieguldīt skolā15 bērniem katrā klasē vai 50 bērniem visā vidusskolā. Tur pašvaldībai ir ko padomāt. Ir labi, ja bērnam pat vidusskolu var nodrošināt tuvu mājām, bet, ja viņam nāksies augstskolā konkurēt ar daudz attīstītāku skolu absolventiem, viņš būs zaudētājs,” sprieda Priekuļu vidusskolas direktores vietniece Anita Skrastiņa. “Atrast jaunus skolotājus, kas laukos nomainīs vecāko paaudzi, nav tik viegli. Mēs Priekuļos šovasar meklējām latviešu valodas skolotāju pa visu rajonu. Augsti kvalificētus skolotājus ieinteresēt strādāt, amatu apvienojot, kļūst arvien grūtāk un skolai tas nav labākais risinājums, ja pedagogs atbrauc tikai pasniegt stundas, bet skolas dzīvē neiesaistās.”
Uzņemšana 10. klasēs turpinās
Laukos vēl turpinās uzņemšana vidusskolu 10. klasēs. Pedagogu pieredze liecina, ka pēc nesekmīgiem meklējumiem atrast citu skolu gadās, ka 9. klašu beidzēji tomēr iesniedz dokumentus savai dzīves vietai tuvākajā vidusskolā. Ne reti jaunu audzēkni nākas uzņemt arī mācību gada laikā, ja skolēns piedzīvojis vilšanos izraudzītajā profesionālajā skolā.
Pirmdien vajadzīgais skaits skolēnu 10. klases atvēršanai, lai skola saņemtu no valsts pilnu finansējumu, vēl nebija Raunas un Līgatnes vidusskolā. “Mēs bērnus mācīsim un vidusskola strādās tāpat, kā līdz šim to darījām,” apliecināja Raunas vidusskolas direktore A. Neimane un Līgatnes vidusskolas direktora vietas izpildītāja Leonora Dubkēviča. “Pamatskolas beidzēju tālākas rīcības pamatā parādījusies izvēle – būt tālāk prom no mājām,” secināja A. Neimane. “Daļa bērnu, beidzot 9. klasi, paziņo vecākiem, ka grib pārmaiņas, un iet prom no pagasta skolas. Prāta darbs tas nav – to pašu izglītojošo programmu apgūt cita pagasta skolā, bet bērniem gribas izbaudīt brīvo dzīvi. Reizēm rezultāts ir visai riebīgs, jo jaunieši neprot rīkoties ar brīvību. Par to var pārliecināties jau 1. septembrī, kad daļa skolēnu staigā piedzērušies vai zālīti salietojušies.
Iespējams, bērni nolemj aiziet no savas vidusskolas, jo vecāki laika gaitā bijuši pārāk kritiski pret skolotājiem. Nav brīnums, ka tādējādi bērnos veicināta neuzticēšanās skolai. Taču katrā skolas izlaidumā ir vecāki, kas atskārst, ka bez pedagogu uzstājības, urķēšanās, ģimenes iesaistīšanas bērns nebūtu beidzis pamatskolu vai vidusskolu.”
Šoruden 10. klase netiks atvērta Dzērbenes vidusskolā, jo vēlēšanos mācības turpināt izteikuši tikai seši pamatskolas beidzēji.
Nītaures vidusskolā 10. klasi veido pašu absolventi. ” Mācību gada beigās ļoti pie tā piestrādājām, lai radītu interesi 9. klašu skolēnos un viņu vecākos turpināt mācības savā skolā. Esam par sevi pārliecināti, jo līdz šim neviens, kas palicis mācīties vidusskolā Nītaurē, to nav nožēlojis. Visi, kas vien gribējuši, pēc tam iestājušies izraudzītajā augstskolā,” pastāstīja direktora vietniece Lilita Jansone. “Paies laiks un valsts mērogā attapsies, ka lauku vidusskolu gremdēšana, pilsētas – piesātināšana pie laba rezultāta nenoved.”
Stalbes vidusskolā, izveidojas viena 10. klase. “Ļoti jūtam Cēsu tuvumu un ģimeņu izvēli par labu pilsētas skolām. Tas šķiet prestiži. Paiet laiks un mūsu absolventi atzīst, ka citur nemaz nav labāk,” pieredzē dalījās Stalbes vidusskolas direktora vietniece Ilze Rēķe.
Mēs jau skolas prestižu varam celt, cik gribam, bet ja attiecīgajā laikā laukos nav sadzimuši bērni, tad viņu nav. No pilsētas jau uz šejieni nenāks.”
Jaunpiebalgas vidusskolā pēdējā laikā no apkārtējiem pagastiem saplūst ne vien vidusskolēni, arī pamatskolu audzēkņi. Šovasar 10. klasē uzņemti krietni vairāk nekā 20 skolēni.
“Šodienas jaunieši, ja viņi izvēlas mācīties vidusskolā, bieži vien jau ir izlēmuši, kur izglītību turpinās, studējot mediķos, psihologos, vai apgūstot citas profesijas. Vidējā izglītība nav obligāta, tāpēc mācīties liek personīgā motivācija,” vērtēja Jaunpiebalgas vidusskolas direktora vietnieks Arnis Ratiņš.
Prestižam liela nozīme
Vidusskolās Priekuļos un Vecpiebalgā nedēļas sākumā bija saņemti gandrīz 40 iesniegumi, kas ļauj izveidot divas 10. klases. Arī šīs skolas, lai gan atrodas stratēģiska ceļa malā un tajās saplūst daudzi apkārtējo pagastu bērni, piedzīvo audzēkņu skaita samazināšanos.
“Esmu pārliecināta, ka mācības Vecpiebalgā daudzi izvēlas, jo vienlīdz svarīgs ģimenēm ir mācību saturs un ārpusstundu darbs, kas pie mums ir daudzveidīgs,” vērtēja Vecpiebalgas vidusskolas direktora vietniece Lolita Žagare. ” Šodien arvien svarīgāks ir arī skolas prestižs. Ne bez rezultātiem palicis fakts, ka pirms diviem gadiem Draudzīgā aicinājuma fonda veidotajā reitingā mēs tikām atzīti par labāko lauku vidusskolu Latvijā. Tie, kas iestājās 10. klasē, sacīja, ka skolas slava likusi viņiem izvēlēties mācības Vecpiebalgā.”
“Mēs daudz strādājam pie skolas pazīstamības – caur savu darbu, ikdienas prasībām, skolēnu sasniegumiem. Katra nepatiesa, nepedagoģiska rīcība ir skolas antireklāma. Skolas slava jau izplatās bērnu un pieaugušo vidū no mutes mutē. Ar ārpusklašu darbībām veicinām skolēnu sociālo prasmju attīstību, kas reizēm ir svarīgāk pat par labu atzīmi mācību priekšmetā. Mūsu audzēkņi piedalās visos lielākajos jauniešiem rīkotajos pasākumos Cēsīs. Tas skolai maksā dārgi, ir izdevumi transportam, sporta komandām un pašdarbības kolektīviem apģērbam, mākslas nozarēs materiāliem, bet tie attaisnojas,” uzsvēra Vecpiebalgas vidusskolas direktora vietnieks Māris Krams.
“No 9. klases beidzējiem 30 procenti paliek mācīties Priekuļu vidusskolā. Paliek arī tādi, kam vidējā atzīme ir virs astoņām ballēm un viņi būtu varējuši konkurēt ģimnāzijā.
Vidējās izglītības izvēlē ļoti svarīgs ir ģimenes piemērs, draugu ieteikumi,” uzskata A.Skrastiņa. Kādus priekšmetus mācīties?
Iestājoties lauku vidusskolā, lielākajā daļā no tām ir izvēles iespējas, jo skolas piedāvā vairākas programmas. Ja pirms gadiem ļoti pieprasīts bija humanitārais virziens, tad tagad vairāk iesniegumi saņemti uz dabas zinību un matemātikas, kā arī vispārizglītojošo programmu
“Vispārizglītojošais kurss lauku vidusskolā ir pats labākais. Pēc 9. klases liela daļa bērnu nezina, par ko viņi gribēs kļūt, ģimenes nezina, kādas profesijas valstī būs pieprasītas. Paiet divi, trīs gadi un atskārsme nāk. Vispārizglītojošā programmā apgūtais dod iespēju iestāties jebkurā augstskolā,” secināja Ilze Rēķe. “Kādreiz puiši speciāli nāca mācīties uz Stalbi, jo te bija jaunsargu mācības. Tagad tā vairs nav. Pēdējos gados mūsu piedāvājumu papildus apgūt komerczinības skolēni arī vairs negrib izvēlēties. Laikam pieprasījums valstī pēc ekonomistiem ir mazinājies. Šogad vairāki izvēlējušies vizuālo mākslu. Par mājsaimniecību un šūšanu šobrīd vispār nav intereses. Skolēni galvenokārt orientējas uz vispārizglītojošiem priekšmetiem.”
“Man liekas, tas ir populistiski – veidot vidusskolā blakus mācībām vēl papildus izglītības programmas. Augstskolā šā kā tā ņems vērā tikai centralizētos eksāmenos iegūtās atzīmes. Tas, kas fakultatīvi apgūts, paliks pašu ziņā. Lielāku vērību pievēršam tam, lai skolēni apgūtu studijām nepieciešamās iemaņas. Tāpēc arī katrs Priekuļu audzēknis vidusskolas laikā izstrādā zinātnisko darbu,” uzsvēra Anita Skrastiņa. Internāts mūsu laikos
Pēdējos gados satiksmes iespējas laukos vairākos maršrutos ir samazinājušās. Lai gan sabiedrisko satiksmi aizstāt pašvaldības cenšas ar skolas autobusiem, ne visām ģimenēm tas ir izdevīgi. Ik pa laikam aktualizējas jautājums par internātu.
“Pagaidām nav pieprasījuma pēc internāta. Skolēni atrod īrēšanas iespējas pagasta apkārtējās daudzdzīvokļu mājās. Opīši un omītes ļoti labprāt izīrē istabas skolēniem. Ja radīsies pieprasījums pēc internāta, būs jādomā, ko darīt, jo tam paredzētajās telpās tagad ir iekārtots bērnudārzs. Internāta jautājums pagasta deputātiem, ļoti iespējams, nebūs jākustina vēl piecus gadus,” prognozēja Stalbes vidusskolas direktore Jolanta Dzene.
“Vecpiebalgas vidusskolai ir internāts, bet tā uzturēšana prasa lielus ieguldījumus. Daudzi izdevumi saistās ar drošības noteikumiem, kuri skolas sabiedriskās telpās jāievēro Eiropas Savienībā. Cik neizmaksā vien dūmu detektoru izvietošana!” komentēja M. Krams. Taču pieprasījums pēc kopmītnēm ir, jo tajās paliek arī skolēni, kuri varētu pēc stundām nokļūt mājās, bet nevēlas braukāt, lai pēcpusdienās laiku veltītu pulciņu nodarbībām.”
“Mums noteikti būtu vairāk audzēkņu, ja Priekuļos varētu piedāvāt internātu. Tagad skolēni, kuri nevar izbraukāt uz skolu, paši meklē, kur īrēt. Taču mēs redzam, ka ne visi 16 vai 17 gadīgi jaunieši ir piemēroti dzīvošanai patstāvīgi. Internāta atvēršanas jautājumu ir skatījuši Priekuļu deputāti. Atbilde ir viena – internāta uzturēšanai būs nepieciešamas pārāk lielas dotācijas. Deputāti ir pārliecināti – skolai jāstrādā tik kvalitatīvi, lai netrūktu audzēkņu arī tad, ja nav internāta,” pastāstīja Priekuļu vidusskolas direktore Iveta Apine. “Kvalitāte mums ir. To apliecina fakts, ka šovasar 60 procenti Priekuļu absolventu centralizētajos eksāmenos ieguva A,B, C līmeni. Tas ir augsts rezultāts. Cerams, ka šis rādītājs būs rajonā trešais labākais tūlīt aiz Cēsu ģimnāzijām,” komentēja Anita Skrastiņa. Deputāti izteikuši priekšlikumu vidusskolai kopmītnes pakalpojumu iespējas izzināt Jāņmuižā.
Materiālie apsvērumi
Iespējams, lauku vidusskolām šobrīd klātos vēl grūtāk, ja pirms kāda laika nopietnu satricinājumu nebūtu pārdzīvojusi profesionāli tehnisko skolu sistēma. Tas daudziem licis izvēlēties mācības vidusskolā, praktiskas profesijas apguvi atliekot uz trim gadiem. Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš uzskata, ka valstij jātiecas, lai tikai puse pamatskolu beidzēju izvēlētos vidusskolu tagadējo 80 procentu vietā.
“Nav jau slikti līdz 18 gadiem apgūt profesiju. Ne visiem ir piemēroti akadēmiski sēdēt skolas solā. Taču negribētos, ka vidusskolas potenciālie audzēkņi – kas gribētu un varētu te mācīties, profesionālo skolu izvēlas tikai materiālu apsvērumu – tur maksātās stipendijas dēļ,” sacīja Anita Skrastiņa.
“Ik pa laikam gadās skolēni, kuriem vidusskola galīgi apnīk, bet kritiskā brīdī liela daļa tomēr saprot, cik svarīgi ir saglabāt skolēna statusu, cik šodien svarīgi iegūt vidējo izglītību. Daži puiši pirms pāris gadiem brīnījās, kāpēc jāmācās, ja jau tagad var labi nopelnīt ar roku darbu. Teica, ka strādās celtniecībā,” situāciju raksturoja Māris Krams. “Kas notika šovasar? Kreditēšanas un celtniecības bums ir beidzies un mazkvalificēts darbaspēks vairs nav tik pieprasīts. Tie, kas aizgājuši no dienas skolas, pabaudījuši šo dzīvi un zina, kā ir, ja par darbu vairs nemaksā. Tagad ir vīlušies par savu lēmumu, meklē ceļu uz vakarskolu, jo pieaugušam profesionālajā izglītībā arī vajadzīgs vidējās izglītības diploms.
Daļa vecāku spiesti domāt, kā izdzīvot, nevis par to, ka trīs gadus sūtīs bērnu skolā apgūt vidējo izglītību. Taču profesionālā izglītība arī ir slidena lieta. Šobrīd nav skaidrs, kas darba tirgū būs vajadzīgs. Meistari būs vajadzīgi vienmēr, bet jaunatne vairāk vēlas strādāt apkalpojošā sfērā. Bērni zina, ko viņi nedarīs, bet ko darīs, nevar atbildēt.”
“Tagad vairs nav retums, ka skolēni mācās un reizē strādā,” raksturoja Priekuļu vidusskolas direktora vietniece Baiba Karlsberga. “Žagarkalns ziemā ir topa vieta. Tur strādā daudzi, skolā rodas kavējumi. Daudz brīvā laika aizņem autoskolas. Tagad skaitās smalki uz 18 gadiem saņemt dāvanu – auto kopā ar autovadītāja apliecību.
Jauniešiem gribas visu uzreiz – savu dzīvi, meiteni, puisi, savu mašīnu un pilnīgu neatkarību. Reizēm grūti sabalansēt, kur atrast to robežu starp mācīšanos un strādāšanu. Daži no darba ārzemēs vēl septembrī neatgriežas.”
Komentāri