Skujenes puses ļaudis neapmierināti ar ceļa posmu no Skujenes līdz Ģikšiem, sakot, ka tas ir vienās bedrēs un ik dienas nākas lauzt automašīnas, dodoties dienas gaitās. Amatas novada Skujenes pagasta pārvaldes vadītāja Vita Demešenkova atzīt, ka ikdienā no vietējiem nākas dzirdēt pretenzijas par šī ceļa posma stāvokli. Viņa arī norāda, ka sazinājusies ar VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” pārstāvi, kurš norādījis, ka, tiklīdz lietus pierimst, tiek meklēta iespēja šo ceļa posmu nogreiderēt. Šajā ceļa posmā sastaptais autovadītājs Einārs Auziņš norāda, ka šis gan nav trakākais ceļa gabals, pa kādu nākas braukt, veicot ikdienas darba pienākumus, tomēr norāda, ka ir neizpratnē par ceļu uzturēšanu valstī. “Pērn ziemā bija sniegs un kupenas. Ceļus bija nepieciešams tīrīt un kaisīt. Šī ziema tāda mierīga, tas liek man domāt, ka šie uzturēšanas līdzekļi taču ietaupās. Tomēr ar lietus piepildīto bedru nolīdzināšanu uz grants ceļiem ceļu uzturētājs necenšas steigties. Nemitīgi tiek atgādināts, ka nav līdzekļu, ka viss ir mīnusos, tomēr jāteic, ka Latvijā autoceļi nekad nav bijuši apmierinošā stāvoklī, pat labajos gados. Esam pieradināti pie dažādām atrunām un argumentiem, tomēr fakts ir un paliek- Latvijā ceļi ir briesmīgi,” viedokli pauda autovadītājs. Amatas novada labiekārtošanas nodaļas vadītājs Jānis Sekste atzīst, ka šis ceļa posms vietumis ir bedrains un izskalots. Pašvaldība pat šajās dienās palīdzējusi ceļu uzturētājam konkrētos posmos no ceļa novadīt ūdeni. Savukārt vakar grants ceļi Skujenes pusē daudzviet bija apledojuši, kas sagādāja ne mazums raizes autovadītājiem. “Nesen ceļu kaisīja, jo tas patiešām vietumis bija ļoti ledains un smagās automašīnas netika lielākajos kalnos. Pagājušajā nedēļā uzturētājs šo ceļu greiderēja, situācija bija labāka, bet lietainais laiks darīja atkal savu. Jāsaka, ka pašreiz arī pašvaldības ceļi dažviet ir briesmīgā stāvoklī. Darām, ko varam. Protams, arī kokvedēji izdara lielu postu, bet šis jautājums ir sarežģīts. Var jau pateikt, ka kokus no meža nedrīkst izvest, bet viss ir saistīts- nebūs kokmateriāla zāģētavās, cilvēkiem nebūs darba, naudas. No vienas puses var priecāties, ka nav sniegotas ziemas, kas dod iespēju nedaudz atvilkt elpu, nedomājot par aizputinātajiem ceļiem. No otras puses šāds lietains un slapjš laiks rada citas problēmas. Ceļu jau šobrīd var nogreiderēt, bet tam lielas jēgas nebūs. Otrajā, trešajā dienā brauktuve atkal būs bedrēs,” komentē J. Sekste un norāda, ka autovadītājiem vajadzētu būt nedaudz pacietīgākiem. “Esam pieraduši, ka šajā ceļa posmā vasarā varēja braukt ar atļauto maksimālo ātrumu, tagad jāpabrauc lēnāk. Nenoliedzami, ja ceļu kvalitāte uzlabojas, pieaug arī autovadītāju prasības,” saka J. Sekste. VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Vidzemes reģiona Cēsu ceļu rajona direktors Vitolds Bērziņš norāda, ka ceļu uzturēšanas ziņā arī nākotnē nekas labs nav gaidāms. Finanšu resursi šiem darbiem tiek nemitīgi samazināti, kas nozīmē, ka: “Ceļi būs tikai sliktāki, nekas labāks nav sagaidāms”.
V. Bērziņš uzsver, ka līdzekļi, kas varēja tikt ietaupīti uz bezsniega ziemas rēķina, ir iztērēti ceļu planēšanai, notekūdeņu sistēmas mainīšanai un daudziem citiem darbiem. “Jā, cilvēkiem liekas- nav sniega, bet sūdzas, ka naudas nav. Vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā ir ļoti daudz grantētu ceļa segumu. Šis rudens un ziemas periods bijis ļoti lietains. Meklējām katru sausāku brīdi, lai ceļus planētu. Citur tas izdevās labāk, citur – sliktāk. Lai vai kā, savas desmit reizes ceļi jau arī tikuši kaisīti. Jāpiemin arī rudens- ziemas perioda vētras, pēc kurām mēs no ceļiem vācām nolūzušos kokus. Kādam varbūt šķiet, to dara glābšanas dienesti, bet jāteic, ka vismaz Cēsu rajonā to darījām mēs. Lietainajā laikā izveidojušās vietas, kurās stāv ūdens. Šos ceļus esam mēģinājuši susināt, nomainīt notekūdeņu caurules,” saka V. Bērziņš.
Viņš norāda, ka Latvijā ir ļoti garš valsts un pašvaldības ceļu tīkls, kas jāuztur kārtībā, bet ir tikai divi miljoni iedzīvotāju: “Nekad šie divi miljoni cilvēku nenopelnīs tik daudz, lai mums būtu tikpat labi ceļi kā Lietuvā vai Vācijā. Nu, piemēram, šis Skujenes ceļa posms, pa kuru dienā brauc mašīnas piecdesmit, protams, jāuztur kārtībā, taču, ja, piemēram,
liekam salīdzinājumam ceļu, kas ved no Cēsīm uz Priekuļiem, tad skaidrs – pa to dienā brauc kādi pieci tūkstoši mašīnu, bet mēs šo posmu nespējam sakārtot, kaut asfalts tur patiešām ir katastrofālā stāvoklī.” V. Bērziņš norāda, ka ceļu uzturēšanā tiek darīts vislabākais, tomēr norāda, ka situāciju pasliktina ne tikai trūkstošais finansējums, bet arī daudz atkarīgs no laika apstākļiem. Liene Lote Grizāne
Komentāri