Lai gan joprojām pieturas netipiski silta ziema, ziemāju sējumi izskatās labi, tomēr uz lielām ražām nākamgad cerēt nevarot, atzina aptaujātie zemnieki. “Patlaban ar ziemājiem viss ir normas robežās. Labāk, protams, ja būtu sniega sega, jo pastāv risks, ka var uznākt kailsals, kas var ietekmēt nākamā gada ražu. Tā kā bijis liels nokrišņu daudzums, ūdens uzkrājas zemē. Pavasarī tas aizplūdīs prom, samazinot augsnes mitrumu. Kopumā, vērojot laika apstākļus, nākamgad nevar cerēt uz rekordlielām ziemāju ražām,” sacīja Kurzemes zemnieku saimniecības “Upeskalni” saimnieks Jānis Uzulēns. Arī Alojas novada Vidzemē SIA “Tēraudiņi” īpašnieks Valdis Možvillo atzina, ka satraukumam nav pamata, jo ziemāju augšanu līdzšinējais siltais laiks neietekmē. “Arī aprunājoties ar saimniecības agronomiem, viņi saka, ka ziemāju ražu nekas neapdraud. Augsne ir apstrādāta un kārtīgi samēslota ar minerāliem. Reālā situācija būs redzama pavasarī. Ļoti iespējams, ka lielās lietusgāzes būs izskalojušas minerālmēslus un pavasarī vajadzēs papildu mēslojumu. Taču ziemāju ražu patlaban neapdraud ne siltie laika apstākļi, ne arī kaitēkļi,” sacīja zemnieks. Savukārt Zemgales zemnieku saimniecības “Vilciņi” īpašnieks Arnis Burmistris norādīja, ka īpaši labi izskatoties ziemas rapša sējumi. “Kopumā laika apstākļi ļāva laicīgi iesēt ziemājus, tie ir vienmērīgi sadīguši un izskata ziņā neatpaliek no Vācijas laukiem. Rapsis, kas šogad iesēts vēlu, ir mazāks, taču daudz vienmērīgāks un tīrāks no nezālēm. Tie lauksaimnieki, kuri nepaspēja iesēt ziemas rapsi, varēja izmantot labvēlīgos laika apstākļus un apsēt tīrumus ar ziemas kviešiem. Tie ir sacerojuši un jūtas labi. Zemgalē uz laukiem nav liekā mitruma problēma un neveidojas peļķes, kas varētu būt par iemeslu sējumu izslīkšanai,” sacīja Burmistris. Zemnieks arī akcentēja, ka šī ziemāju sezona apliecinājusi, ka “katram pašam jāpaļaujas uz savu intuīciju un zināšanām”. “Šogad labvēlīgie augšanas un laika apstākļi ieviesa obligātās korekcijas audzēšanas tehnoloģijās. Ziemas rapša laukos obligāta bija augšanas regulatora lietošana, pirmajos sētajos rapšos varbūt pat divas reizes. Ziemas kviešu laukos svarīgi bija sekot līdzi nezāļu un sārņaugu attīstībai un veikt herbicīda miglojumu. Ceru, ka ziemošanas periodā laika apstākļi būs labvēlīgi un nākamgad būs ražīgs gads,” sacīja “Vilciņu” īpašnieks. Kā ziņots, šogad ievērojami mainījusies sējumu struktūra par labu vasarājiem, jo pavasara sākuma ieilgušā sausuma dēļ gājuši bojā apmēram 43% ziemāju platību, un lauki tika pārsēti ar vasaras kviešiem, miežiem un rapsi. Ja 2010.gadā ziemāji no kopējās graudu platības aizņēma 53%, šogad tie veido tikai apmēram 32% no kopējās graudaugu platības. Graudaugu sējumu platības 2010.gadā bija 535 700 hektāru, kas ir par 5100 hektāriem jeb 0,9% mazāk nekā 2009.gadā. Šogad prognozētās graudaugu sējumu platības ir 516 600 hektāru. NOZARE.LV
Komentāri