Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Lauksaimniecībā jaunas šķirnes, metodes un tehnoloģijas

Sarmīte Feldmane
00:00
02.07.2024
174
Zirýi

Zirņu laukā. Drabešu pagasta zemnieks saimniecībā “Kalna Smīdes 1” izmantota sēkla, kas apstrādāta ar “ThermoSeed” metodi. Blakus sējums ar termiski neapstrādātu sēklu. Vai ir atšķirība, vērtē LLKC augkopības speciālisti, stāsta Jānis Sietiņsons. FOTO: Sarmīte Feldmane

Saimniekošana laukos attīstās, zinātnieki rada jaunas augstražīgas šķirnes, tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, zemnieki apgūst un izmanto jaunas pieredzes.

Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti no visas Latvijas apmeklēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centru, zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcas Cēsīs, “Kalna Smīdes 1” Drabešu pagastā un “Eicēnus” Straupes pagastā.

“Reizi gadā braucam uz kādu novadu, apmeklējam saimniecības, lai redzētu, kā zemnieki saimnieko, kā ievieš jauno. Līdz ar zaļo kursu saimniekošanā ienāk jaunas prasības, konsultantiem ir svarīgi zināt, ko dara zinātnieki, kādas šķirnes top, kādas tehnoloģijas izmēģina,” stāsta LLKC Cēsu nodaļas augkopības konsultants Valters Dambe.

Priekuļu pētniecības centrā konsultanti uzzināja par aktuālākajiem pētījumu virzieniem AREI, kā arī svarīgākos aspektus pākš­augu ražas un proteīna ieguvē. Augkopības konsultanti apmeklēja kartupeļu atveseļošanas laboratoriju, kartupeļu selekcijas siltumnīcu un zirņu un lauka pupu izmēģinājumus. “Ir svarīgi zināt tendences, kuras risina zinātnieki, kāds būs piedāvājums kartupeļu audzētājiem. Pākšaugi, ieviešot zaļo kursu, kļūst par nozīmīgām kultūrām zaļināšanai, arī pārtikā kā proteīnaugi,” atgādina V.Dambe. Zirņus un pupas pārstrādā gan “Aloja Starkelsen”, gan “Latraps”.

Trešo gadu bioloģiskajā saimniecībā “Kalna Smīdes 1” sēklas sagatavošanai tiek izmēģināta jaunā “ThermoSeed”  metode. “Sēklas apstrādā ar tvaiku, nevis kodina ar ķīmiskām vielām. Šī metode izstrādāta Zviedrijā. Konstatēts, ka ar karsto tvaiku speciālā iekārtā ir iespējams iznīcināt sēņu un baktēriju slimību ierosinātājus, kukaiņus un nematodes graudaugu, dārzeņu un lopbarības augu sēklās,” stāsta “Kalna Smīdes 1” saimnieks Jānis Sietiņsons. Iepriekšējos gados pirms sējas ar tvaiku apstrādātas ziemas kviešu, vasaras auzu sēklas, bet šopavasar dzeltenie pārtikas zirņi Ingrid.

“Sēklu partijai, kuru plānots apstrādāt, vispirms analīzēs tiek pārbaudīts, vai ir kāds kaitīgs organisms, varbūt nemaz nav jāapstrādā,” skaidro zemnieks un zirņu laukā rāda, kur iesētie zirņi bijuši apstrādāti ar tvaiku, kur ne. Viņš uzsver, ka uzreiz nenotiek brīnumi, sējumā vizuāli atšķirību neredz. “Sēklaudzētājiem svarīgi, lai analīzēs redzams, ka, apstrādājot sēklas, var palielināt dīgtspēju līdz pat desmit procentiem. Ja sēklai tā ir nepietiekama, pēc apstrādes palielinās. Protams, ikvienam audzētājam būtiska ir ražība. Novācot ražu, atšķirība redzama,” stāsta J.Sietiņsons.

Vēl izmēģinājumi notiek “VAK”, kur ir konvencionālā saimniekošana, un Stendes pētniecības centrā. “Šī sēklas sagatavošanas metode ir ļoti progresīva, tā var veicināt iespēju iegūt lielāku ražu un lielākus ieņēmumus. Konvencionālajā saimniekošanā vēl būtu jāturpina izmēģinājumi un novērojumi, jo svarīgi ievērot videi draudzīgu saimniekošanu, kā arī cilvēku drošību, strādājot ar ķīmiskām kodnēm. Turklāt gan Skandināvijas, gan citu pasaules valstu prakse pierāda “ThermoSeed” sēklu apstrādes priekšrocības un plašo pielietojumu,” saka V.Dambe.

J.Sietiņsons uzsver, ka ne jau katrā zemnieku saimniecībā būs šāda sēklu apstrādes iekārta. “Šopavasar zirņu sēklas apstrāde uz hektāru izmaksāja 30 eiro. Tā ir ne tikai videi draudzīga tehnoloģija, svarīgi, ka sēkla tiek novērtēta, vai apstrāde tai vispār vajadzīga. Atkarībā mikroorganismu daudzuma nosaka, kādā temperatūrā, cik ilgi apstrāde jāveic,” skaidro J.Sietiņsons.

Cik ilgs laiks no izmēģinājumiem paies, līdz “ThermoSeed” metodi izmantos daudzi zemnieki, rādīs laiks. Zaļā kursa mērķi to noteikti pasteidzinās.

“Kliģenos” lauku konsultanti atzina, ka tik daudz puķu vienkopus redzēt neizdodas bieži. V Dambe vērtēja, ka kolēģi bija apjukuši no puķu daudzveidības, daudzi iepirkās un kā suvenīrus no Cēsīm aizveda puķes. Bioloģiskā saimniecība “Eicēni”, izmantojot citas metodes, arī audzē dārzeņus un puķes.

“Mums ir, ko citiem parādīt, lai uzzina jauno un gūst pieredzi,” gandarīts saka V.Dambe un piebilst, ka lauksaimniecība nav tikai graudu un kartupeļu audzēšana, zemnieki audzē arī daudzas citas kultūras, dārzeņus un puķes ieskaitot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
15

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
208

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
101

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
476

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
75

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi