Otrdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Lauksaimniecībā jaunas šķirnes, metodes un tehnoloģijas

Sarmīte Feldmane
00:00
02.07.2024
162
Zirýi

Zirņu laukā. Drabešu pagasta zemnieks saimniecībā “Kalna Smīdes 1” izmantota sēkla, kas apstrādāta ar “ThermoSeed” metodi. Blakus sējums ar termiski neapstrādātu sēklu. Vai ir atšķirība, vērtē LLKC augkopības speciālisti, stāsta Jānis Sietiņsons. FOTO: Sarmīte Feldmane

Saimniekošana laukos attīstās, zinātnieki rada jaunas augstražīgas šķirnes, tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, zemnieki apgūst un izmanto jaunas pieredzes.

Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti no visas Latvijas apmeklēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centru, zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcas Cēsīs, “Kalna Smīdes 1” Drabešu pagastā un “Eicēnus” Straupes pagastā.

“Reizi gadā braucam uz kādu novadu, apmeklējam saimniecības, lai redzētu, kā zemnieki saimnieko, kā ievieš jauno. Līdz ar zaļo kursu saimniekošanā ienāk jaunas prasības, konsultantiem ir svarīgi zināt, ko dara zinātnieki, kādas šķirnes top, kādas tehnoloģijas izmēģina,” stāsta LLKC Cēsu nodaļas augkopības konsultants Valters Dambe.

Priekuļu pētniecības centrā konsultanti uzzināja par aktuālākajiem pētījumu virzieniem AREI, kā arī svarīgākos aspektus pākš­augu ražas un proteīna ieguvē. Augkopības konsultanti apmeklēja kartupeļu atveseļošanas laboratoriju, kartupeļu selekcijas siltumnīcu un zirņu un lauka pupu izmēģinājumus. “Ir svarīgi zināt tendences, kuras risina zinātnieki, kāds būs piedāvājums kartupeļu audzētājiem. Pākšaugi, ieviešot zaļo kursu, kļūst par nozīmīgām kultūrām zaļināšanai, arī pārtikā kā proteīnaugi,” atgādina V.Dambe. Zirņus un pupas pārstrādā gan “Aloja Starkelsen”, gan “Latraps”.

Trešo gadu bioloģiskajā saimniecībā “Kalna Smīdes 1” sēklas sagatavošanai tiek izmēģināta jaunā “ThermoSeed”  metode. “Sēklas apstrādā ar tvaiku, nevis kodina ar ķīmiskām vielām. Šī metode izstrādāta Zviedrijā. Konstatēts, ka ar karsto tvaiku speciālā iekārtā ir iespējams iznīcināt sēņu un baktēriju slimību ierosinātājus, kukaiņus un nematodes graudaugu, dārzeņu un lopbarības augu sēklās,” stāsta “Kalna Smīdes 1” saimnieks Jānis Sietiņsons. Iepriekšējos gados pirms sējas ar tvaiku apstrādātas ziemas kviešu, vasaras auzu sēklas, bet šopavasar dzeltenie pārtikas zirņi Ingrid.

“Sēklu partijai, kuru plānots apstrādāt, vispirms analīzēs tiek pārbaudīts, vai ir kāds kaitīgs organisms, varbūt nemaz nav jāapstrādā,” skaidro zemnieks un zirņu laukā rāda, kur iesētie zirņi bijuši apstrādāti ar tvaiku, kur ne. Viņš uzsver, ka uzreiz nenotiek brīnumi, sējumā vizuāli atšķirību neredz. “Sēklaudzētājiem svarīgi, lai analīzēs redzams, ka, apstrādājot sēklas, var palielināt dīgtspēju līdz pat desmit procentiem. Ja sēklai tā ir nepietiekama, pēc apstrādes palielinās. Protams, ikvienam audzētājam būtiska ir ražība. Novācot ražu, atšķirība redzama,” stāsta J.Sietiņsons.

Vēl izmēģinājumi notiek “VAK”, kur ir konvencionālā saimniekošana, un Stendes pētniecības centrā. “Šī sēklas sagatavošanas metode ir ļoti progresīva, tā var veicināt iespēju iegūt lielāku ražu un lielākus ieņēmumus. Konvencionālajā saimniekošanā vēl būtu jāturpina izmēģinājumi un novērojumi, jo svarīgi ievērot videi draudzīgu saimniekošanu, kā arī cilvēku drošību, strādājot ar ķīmiskām kodnēm. Turklāt gan Skandināvijas, gan citu pasaules valstu prakse pierāda “ThermoSeed” sēklu apstrādes priekšrocības un plašo pielietojumu,” saka V.Dambe.

J.Sietiņsons uzsver, ka ne jau katrā zemnieku saimniecībā būs šāda sēklu apstrādes iekārta. “Šopavasar zirņu sēklas apstrāde uz hektāru izmaksāja 30 eiro. Tā ir ne tikai videi draudzīga tehnoloģija, svarīgi, ka sēkla tiek novērtēta, vai apstrāde tai vispār vajadzīga. Atkarībā mikroorganismu daudzuma nosaka, kādā temperatūrā, cik ilgi apstrāde jāveic,” skaidro J.Sietiņsons.

Cik ilgs laiks no izmēģinājumiem paies, līdz “ThermoSeed” metodi izmantos daudzi zemnieki, rādīs laiks. Zaļā kursa mērķi to noteikti pasteidzinās.

“Kliģenos” lauku konsultanti atzina, ka tik daudz puķu vienkopus redzēt neizdodas bieži. V Dambe vērtēja, ka kolēģi bija apjukuši no puķu daudzveidības, daudzi iepirkās un kā suvenīrus no Cēsīm aizveda puķes. Bioloģiskā saimniecība “Eicēni”, izmantojot citas metodes, arī audzē dārzeņus un puķes.

“Mums ir, ko citiem parādīt, lai uzzina jauno un gūst pieredzi,” gandarīts saka V.Dambe un piebilst, ka lauksaimniecība nav tikai graudu un kartupeļu audzēšana, zemnieki audzē arī daudzas citas kultūras, dārzeņus un puķes ieskaitot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Nītaures skolas remonta darbi turpinās

00:00
15.07.2025
6

Plānotais Nītaures skolas pārbūves darbu termiņš ir 2025.gada beigas, tomēr termiņi un darbu veikšanas grafiks ir saspringti. “Pārbūvējam pirmā stāva telpas par bērnudārza telpām, otrajā un trešajā stāvā ir mācību telpas pamatskolas audzēkņiem. Skolas ēkas cokolstāvā darbosies virtuves bloks, telpas amatu mācībai. Pilnībā tiks nomainīta apkures sistēma no malkas apkures, pārejot uz automātisku divu katlu […]

Klimats mainās, laikapstākļi arī. Bet cilvēks?

00:00
14.07.2025
34
1

Par ko cilvēki runā, kad nav, par ko runāt? Protams, par laikapstākļiem, cik laiks karsts, slapjš, draņķīgs vai jauks. Runā vispārīgi, bieži vien kaut kur saklausīto, jo diemžēl patiesībā tas, kas ik dienu notiek tepat ārā, nebūt nav ne tik vienkārši, ne saprotami. Konceptvietā  “Šūna” sarunas “Muļķīgo jautājumu rīts” iniciatore Eiropas Klimata pakta vēstnese Latvijā, […]

Ceļā uz dziesmu un deju svētku kulmināciju

00:00
13.07.2025
43

Skolēnu kolektīvi šonedēļ dienu no dienas devās uz galvaspilsētu, lai būtu daļa no Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku grandiozās un plašās programmas. Desmit Cēsu novada kori un 19 deju kolektīvi gatavojas skaitliski lielākajiem notikumiem – deju lielkoncertam Daugavas stadionā un noslēguma koncertam Mežaparka estrādē. Vēl pirms noslēguma koncerta visi dalībnieki dosies svētku gājienā. “Druva” […]

Atver mājas durvis, lai runātu par māju

00:00
12.07.2025
53

Tradicionālais festivāls “Rauna” šovasar bija veltīts mājai. Rauna atvēra savas durvis festivālā, kurā satiekas cilvēki, domas un radīšana, mudinot ikvienu pārdomāt, ko viņam nozīmē māja, piederība un atgriešanās. Fes­tivā­la moto tik pazīstamie vārdi: “Nekur nav tik labi kā mājās” atklājās divu dienu programmā. Kā pasākumā pierasts, festivāls sākās ar kluso koncertu, šoreiz baznīcā, kuru dēvē […]

Lapsu un Piebalgas ielas krustojums vismaz līdz 22.jūlijam būs pieejams satiksmei

13:19
11.07.2025
54

Lapsu un Piebalgas ielas Cēsīs krustojuma pārbūves uzsākšana kavējas, darbus tajā plānots sākt 22.jūlijā. Tad arī krustojumu slēgs satiksmei un būs jāizmanto apbraucamai ceļš. “Druva” 11.jūlija, piektdienas numurā, raksta, ka Lapsu un Piebalgas ielas krustojumā darbu sāks 16.jūlijā, trešdien, un transporta plūsmu virzīs pa apbraucamo ceļu. Taču jau tajā pašā dienā, 11.jūlijā, “Druva” saņēma ziņu, […]

Lietavas padara bīstamas dabas takas

12:27
11.07.2025
30

Laikapstākļu dēļ Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina ikvienu dabā gājēju izvērtēt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas takas, laikapstākļu piemērotību pastaigām, taku aprakstu un savu un līdzgājēju prasmes pārvarēt dabas radītos šķēršļus, aģentūru LETA informēja DAP Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika. Vairāku nedēļu lietusgāžu rezultātā daudzviet upes ir izgājušas no krastiem, dabas takas vietām […]

Tautas balss

Ātri un teicami

16:14
13.07.2025
15
Sandra Kalniņa raksta:

“Vaives pagastā pašvaldības autoceļa Veismaņmuiža-Kalējiņi-Ziemeļi posmam veikta apauguma novākšana, seguma virskārtas atjaunošana, greiderēšana, kā arī citi uzturēšanas darbi. Par to vēlos izteikt pateicību Cēsu novada pašvaldībai, kā arī faktiskajiem darbu veicējiem (diemžēl nezinu uzņēmuma nosaukumu, darbinieku vārdus, uzvārdus) par kvalitatīvi, ātri paveikto darbu! Šis ieguldījums minētā ceļa uzturēšanā ir ārkārtīgi patīkams pārsteigums un zīme, ka […]

Neskaidrības un jautājumi

16:12
12.07.2025
27
E. raksta:

“Kā rīkoties, ja mani četri bērni manā 60.jubilejā katrs uzdāvinās 200 eiro, lai varu aizbraukt ceļojumā? Ja pieņems jauno ienākumu deklarēšanas kārtību, tad man būs jāpierāda, kur to naudu ņēmu. Pierādīt jau varu, tikai iedomājos, cik daudz būs dažādu gadījumu, kad tādas un līdzīgas summas cilvēks gribēs ieskaitīt savā bankā. Un tad katrs būs jākontrolē. […]

Kailgliemežiem patīk nepļautas vietas

21:09
09.07.2025
39
Cēsniece raksta:

“Tagad saka, ka zāli pirmo reizi var pļaut jūlija vidū vai pat vēlāk, lai izsējas savvaļas augu sēklas. Tas ir lieliski, taču ir cita nelaime. Kur zāle augsta, labvēlīga vairošanās Spānijas kailgliemežiem, īpaši jau šajā slapjajā vasarā. Tā laba doma pārvēršas par sliktu dabai un videi. Manuprāt, šovasar ar zāles pļaušanu pilsētā, piepilsētā un ciemu […]

Tūlīt pēc saullēkta pamodina zāles pļāvējs

12:13
06.07.2025
45
A. raksta:

“Nepatīkami, ja brīvdienu rītos modina zāles pļāvēja vai cita ārtelpas kopšanas tehnika. Dažviet to sāk darbināt jau no rīta septiņos un pat agrāk. Negribu mest akmeni tikai tiem, kas aprūpē pašvaldības teritorijas, arī privātmāju saim­nieki nereti sāk darbu rīta agrumā, nepadomājot, ka daudzi vēl bauda rīta miegu. Varbūt varētu izdot kādus noteikumus, no cikiem brīvdienu […]

Kravas auto atstāj dubļus

10:12
05.07.2025
26
Lasītāja raksta:

“Cēsīs notiek lieli ielu remonti un citi būvniecības un zemes darbi. Tas labi, bet lielās kravas mašīnas mēdz uz brauktuves atstāt lielus dubļus. Tad nu citi nošķiež mašīnas, bet sausā laikā ceļas lieli putekļi. Šajā jautājumā gribētu lielāku kārtību,” pauda lasītāja, kas Cēsīs dzīvo Saulrītu pusē.

Sludinājumi