Cēsu pilsētas pašvaldības sociālo pakalpojumu aģentūra ir radusi risinājumu, kā skolas gaitām atbalstīt bērnu intereses. Tas ir tiešs ieguldījums bērnu labā, jo iepriekšējos gados, kad nauda nonāca bezatbildīgāko vecāku kabatās, gadījās, ka pašvaldības pabalsts iztecēja pie stūra, nevis sagūla grāmatu plauktos un rakstāmgalda atvilktnēs.
“Druva” meklēja atbildes arī rajona pašvaldībās – kā atbalsta ģimenes, kurās aug pirmsskolas un skolas vecuma bērni? Vienojošais- lauku pašvaldības lepojas ar brīvpusdienām pirmo klašu vai pat visas skolas audzēkņiem, pašvaldības apmaksātu skolas autobusu, bet ar pabalstiem diemžēl ir pagrūti. Pašvaldību sociālie darbinieki atzina – pašvaldībām ir tik daudz pienākumu, visam vajag finansējumu, un diemžēl sociālo pakalpojumu grozā neiekrīt tik lielas summas, kā būtu nepieciešams. Ir pašvaldības, kuras katram skolas vecuma bērnam, kurš aug maznodrošinātā ģimenē, uz 1. septembri spēj izmaksāt desmit, piecpadsmit latu, ir pašvaldības, kuras atbalsta visas ģimenes, kurās bērni sāk skolas gaitas, proti, mācības 1. klasītē, un palīdz izlaidumu laikā, kad pabeigta pamatskola vai vidusskola.
Līgatnes pilsētas sociālā darbiniece Skaidrīte Kalniņa: “Izdevumi ģimenēm, lai bērni mācītos, ir lieli. Visgrūtāk, ja vienlaikus mācās vairāki bērni. Tajā pašā laikā pēdējos gados neviens iedzīvotājs pašvaldībā finansiālu atbalstu skolas vajadzībām nav prasījis. Un šāds pabalsta veids pašvaldības saistošajos noteikumos nav ierakstīts. Pirms dažiem gadiem pašvaldība palīdzēja ar mācību grāmatu pirkšanu, bet tagad tās pieejamas mācību iestādēs. Es nesaku, ka ģimenēs nav problēmu, grūtību, bet vecāki, rūpējoties par savu bērnu nākotni, ir pieraduši cīnīties.”
Līgatnes pagasta sociālā darbiniece Rūta Jermaloviča: ”Šajā gadā pašvaldība par skolas pabalstu vēl nav lēmusi. Citus gadus maznodrošināto ģimeņu bērniem maksājām 10, 15 latus. Bija bērni, kurus atbalstījām arī mācību gada vidū, piemēram, jaunas mācību grāmatas iegādei, lai apgūtu vielu pēc vienotas programmas. Palīdzība būtu nepieciešama vismaz piecpadsmit pagasta ģimeņu bērniem, un viņi to noteikti saņems arī šogad, bet jautājums ir par apmēru. Pabalstus noteikti vajadzētu lielākus, jo skolā prasības, manuprāt, ir nesamērīgi augstas- sporta tērpi, maiņas apavi, slēpes ziemā. Ir vecāki, kas tiešām visu nevar atļauties nopirkt.”
Dzērbenes pagasta sociālais darbinieks Ivars Sakss: “Mums ir laba prakse, ka dažu ģimeņu bērniem skola iegādājas visu mācību darbam nepieciešamo, tad pašvaldība apmaksā. Ir arī pašvaldības noteiktie pabalsti- skolas gaitas sākot, izlaidumam. Grāmatas nav jāpērk, tās var izīrēt skolas bibliotēkā par simbolisku maksu. Bērni pa vasaru piestrādā- lasa ogas, sēnes, lai nopirktu skolai vajadzīgo. Arī vecāki, kuriem nav pastāvīga, algota darba, tādu diemžēl mūsu pagastā ir daudz, izvēlas piestrādāt lauku un meža darbos. Pagaidām nav bijis jādzird – ja nebūs naudas, tad bērnu skolā nesūtīšu.”
Drustu pagasta sociālā darbiniece Valda Zvaigznīte: ”Vecāki par dzīvi vairāk saskumst. Visam kāpušas cenas, bet daudzi drustēnieši zaudējuši darbu, nav pastāvīgu ienākumu. Ir vecāki, kas devušies peļņā uz ārzemēm, tad nauda ir, bet bērni tāpat jūtas slikti. Pašvaldība kļūst arvien trūcīgāka. Ļoti daudz no skolā vajadzīgā vecākiem nāksies pirkt pašiem. Pagaidām pašvaldībā nav lemts par atbalstu maznodrošinātajām ģimenēm un vecāki nav interesējušies, bet dzīve laukos kļūst aizvien grūtāka. Nezinu, vai pašvaldība varēs palīdzēt, jo izdevumu tāpat ir daudz.”
Un līdzīgi darba vietu trūkums šoruden izmisumā dzen zosēniešus, skujeniešus. Daudzi strādājuši kokapstrādes uzņēmumos kaimiņpagastos, jo pašu pagastā darbu varētu atrast tikai skolā, pašvaldībā, bibliotēkā, bet arī tur darbinieku skaits ir mazināts, pazemināta arī darba samaksa. Vietējie stāsta, ka četru cilvēku ģimenēm nereti jāiztiek ar simt latiem. Divsimt latu tēriņam mēnesī jau ir daudz.
Nītaures pagasta padomes deputāti īpaši savilkuši jostas vai arī neadekvāti vērtē sociālo situāciju, jo pašvaldība taupa pat uz brīvpusdienu rēķina. Tās gan piešķir daudzbērnu ģimenēm, bet tikai vienam skolas bērnam no katras ģimenes. Par pabalstiem izglītības veicināšanai nav pat domāts.
Komentāri