Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Latvijas veiksmes stāsta rakstītāji

Druva
00:00
12.12.2008
22

Laikraksta “Druva” kolektīvs šonedēļ sveica aptaujas “Gada cilvēks 2008” laureātus. Lai arī šobrīd valstī notiek lielas pārmaiņas, šajā ikdienas neziņā nepieciešams arī kāds gaišs mirklis. Kā savā uzrunā atzina “Druvas” redaktore Andra Gaņģe, lai arī ziņas par situāciju valstī pirmajā mirklī šokē, patiesībā Latvijas valstij ir ļoti spēcīgs balsts – cilvēki: “Tādi kā jūs, mūsu aptaujas laureāti – gudri, radoši, uzņēmīgi, zinoši. Jūs esat cilvēki, kuri neuzskaita daudzos iemeslus, kāpēc kaut ko nedarīt, bet atrod tās dažas iespējas, kas ļauj paveikt iecerēto. Jūsu sirdis ir atvērtas citiem, tās deg savam darbam. Jūs esat vislabākais pierādījums un pārliecība, ka Latvija var tikt galā ar daudz ko, arī ar finanšu krīzi.

Gribu teikt paldies arī ieteicējiem. Ja pratīsim sev līdzās pamanīt uzņēmību, uzdrošināšanos un labestību, ja pratīsim viens otru iedrošināt un balstīt, Latvija tiks pie sava veiksmes stāsta.”

Šogad aptauja notika jau 12. reizi. Iepriekšējo gadu laureātu pulkam piepulcējušies vēl septiņi uzņēmīgi, radoši un talantīgi rajona iedzīvotāji. Titulu “Gada cilvēks” saņēma a/s “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere. Pasniedzot viņai tradicionālo aptaujas balvu – pulksteni, redaktore Andra Gaņģe norādīja, ka pēdējos gados šo titulu iegūst tieši uzņēmēji: “Acīmredzot sākam saprast, ka vajadzīga kultūra, māksla, sociālā sfēra, bet, ja būs attīstīta uzņēmējdarbība, arī šīm sfērām būs uz ko balstīties.”

E. Sietiņsone – Zatlere uz jautājumu, kādu viņa redz pilsētu pēc 20 gadiem, norādīja, ka tai ir tikpat

ambiciozi plāni kā uzņēmumam: “Pēc 20 gadiem Cēsis būs kļuvušas par attīstītu pilsētu, tā būs godam nesusi Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, arī citās jomās tā būs vēl pazīstamāka nekā šodien. Cēsu attīstība ir arī mūsu prioritāte. Jā, mums svarīgi attīstīties kā uzņēmumam, kļūt par pazīstamu zīmolu Latvijā un ārpus tās, bet ne mazāk svarīga ir sabiedrība un vieta, kur mēs atrodamies. Gribam būt labs darba devējs.”

Titulu “Par starptautiskiem sasniegumiem mūzikā” saņēma jaunais pianists Tomass Kozlovskis, kurš šogad izcīnīja divas zelta godalgas jauno pianistu konkursā Anglijā.

Ziedi tika arī viņa pasniedzējai Ilzei Mazkalnei, kura, stāstot par sava audzēkņa sniegumu konkursā, atzina, ka uztraukums bijis tik liels, ka pati zālē nemaz nav bijusi, bet stāvējusi aiz durvīm: “Gribas, lai izdodas viss iecerētais. Nedrīkst citas domas pieļaut, jo tām tomēr liels spēks. Ja pašai uztraukums, zālē neeju, lai tas nepāriet uz manu audzēkni.”

Vecpiebaldziete Benita Zvejniece, kurai piešķirts tituls “Par Vecpiebalgas ieaušanu lakatos”, atzina, ka laikiem mainoties, mainījusies arī pati Piebalga, arī šatieri un lielie lakati veidojušies laikmetiem līdzi. Ziņa, ka Piebalgas lakati tiks vesti uz izstādi Briselē, tad Prāgā un pēc tam Grieķijā, visai Piebalgai un audēju kopai bijusi kā brīnišķīga Ziemassvētku dāvana.

Šobrīd audējām stellēs esot Piebalgas brunču audums, lai īstenotu kādu mērķi – uz nākamajiem Dziesmu svētkiem izgatavot tautas tērpus valdībai.

Jaunais uzņēmējs Lauris Sildniks pagodināts “Par jauniešu dzīves rosināšanu.”

Sveicot laureātu, Antra Bāliņa – Diega pastāstīja, ka, raksturojot Lauri, parasti tiek teikts, ka viņš ir uzņēmīgs un simpātisks: “Es teiktu vēl trešo – mierīgs. Pieaugušo vidū reti kad ir tik mierīgs cilvēks kā Lauris. Viņš daudz palīdzējis manā nemierā gūt mieru.”

L. Sildniks atzina, ka pasākuma “Fonofest”, kas guvis atzinību ne tikai Latvijā, veiksmīgā norisē liels esot brīvprātīgo jauniešu devums, kuru kopskaitā jau esot simts.

Jaunpiebalgas vidusskolas skolotāja, bibliotekāre, novadpētniece un sabiedriskā darbiniece Vēsma Johansone saņēma titulu “Par vēstures izzināšanu un jaunatnes audzināšanu.” Viņa atzina, ka darbs ar cilvēkiem vienmēr sniedzot prieku, vai tie būtu mazie palaidnieki, vai pieaugušie, kuri izstāsta interesantas lietas: “Lielākais gandarījums, ja izdevies jaunieti iedrošināt uz pareizā ceļa izvēli. Kad uzzinu, ka jaunietis turpina mācības jomā, ko kopā esam izvēlējušies, tie ir zelta mirkļi.”

Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālās organizācijas priekšsēdētāja Aija Rīvīte, kam piešķirts tituls “Par cilvēku ar redzes traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā”, pasākumā nevarēja piedalīties, jo atradās kādā citā svarīgā sarīkojumā. Viņu šogad novērtējuši ne tikai “Druvas” lasītāji. Sociālā rehabilitētāja Irēna Lāce, saņemot kolēģes balvu, teica: “Sociālais darbs ir ļoti smags, un vajag vienu cilvēku, kam ir šī dzirkstelīte, kas māk pateikt – to vajadzētu! Tad komanda strādā. Aija ir cilvēks, kurš spēj iedvesmot uz darbiem.”

Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, kārtības policijas biroja priekšnieks Jānis Goba saņēma titulu “Par sabiedrības uzticības stiprināšanu policijai”. Viņš uzsvēra, ka darbs policijā nav vienkārši darbs, pirmām kārtām, tas ir dienests valsts iestādē: “Mans uzdevums ir kalpot sabiedrībai un Latvijas valstij.

Būtu ideāli, ja nebūtu pārkāpumu, ja cilvēki justos droši, aizsargāti. Ar savu darbu cenšamies to piepildīt.”

Viņa veikumu atzinīgi novērtēja arī rajona policijas pārvaldes priekšnieks Jānis Kalniņš, norādīdams, ka J. Goba ir autoritāte arī kolēģu vidū.

Pasākumā tika sveikta arī rajona valsts kultūras eksperte Ilze Kalniņa. Šajā Dziesmu svētku gadā viņa prata uzņemties rūpes par plašo rajona pašdarbnieku saimi, radot viņiem patiešām īstu svētku sajūtu.

Viņa šogad saņēma vislielāko lasītāju atzinību, taču konkursa nolikums paredz, ka divreiz par vienu un to pašu panākumu tituls netiek piešķirts. Jāatzīmē, ka 2003.gadā viņa „Druvas” aptaujā saņēma laureātes titulu „Par rajona amatierkolektīvu vienošanu Dziesmu svētkos.” Šoreiz viņai tika ziedi un laba vēlējumi arī no pašdarbniekiem.

Par visiem laureātiem lasiet šeit.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
21

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
27

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
35

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
228

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
101
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
34
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
37
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi