Jaunceļamajā SIA „Latvijas piens” piena pārstrādes rūpnīcā Jelgavā šodien tiek svinēti spāru svētki. Līdz ar to zemnieku kooperatīvu „Trikāta KS”, „Dzēse” un „Piena Partneri KS” piena pārstrādes uzņēmuma tapšanā triju mēnešu laikā paveikti 40% no visiem veicamajiem celtniecības darbiem.
SIA „Latvijas piens” valdes loceklis Raimonds Freimanis: „Rūpnīcas celtniecība un iekārtu iepirkums noris pēc plāna. Arī rūpnīcas būvniecības finanšu apguvē novirzes no plāna nav un par to regulāras atskaites tiek sniegtas gan Valsts kasei, gan SEB bankai, kas ir projekta finansētājs. Uzņēmuma īpašnieki zemnieki pret projekta īstenošanu attiecas ar lielu atbildību, kas arī nodrošina veiksmīgu un stabilu projekta attīstību.”
Projekta tehniskais direktors Armands Lūsis skaidro, ka drīzumā tiks pabeigti jaunās rūpnīcas sienu mūrēšanas darbi, turpinās iekšējo komunikāciju izbūve. Ar tehnoloģisko iekārtu piegādātājiem ir saskaņotas tehniskās nianses iekārtu montāžai un ceļā uz Latviju jau ir pirmās sūkalu un krējuma uzglabāšanas tvertnes.
Līdz gada beigām no projekta kopējām izmaksām 10,5 miljonu latu apmērā celtniecības darbi būs paveikti par vienu miljonu latu, bet par iekārtu iegādi būs veikti norēķini 2,5 miljonu latu apmērā. SIA „Latvijas piens” dalībnieki kooperatīvi „Trikāta KS”, „Dzēse” un „Piena Partneri KS” uzņēmuma pamatkapitālā, kā plānots, ir ieguldījuši Ls 900 000 Ls. Nākamgad pamatkapitāls tiks palielināts līdz Ls 1 275 000. SIA „Latvijas piens” īpašnieki uzsver, ka zemniekiem pašiem savas piena pārstrādes rūpnīcas celtniecība ir iespējama lielā mērā pateicoties Zemkopības ministrijas un valdības izpratnei par situāciju laukos. Atbalsts zemnieku rūpnīcai tika sniegts tikai pēc 2009.gada piena krīzes, kad lielie pārstrādes uzņēmumi dramatiski samazināja piena iepirkuma cenas, kā arī atteicās iepirkt pienu no daudzām saimniecībām, atstājot ģimenes laukos bez ienākumu avota. Kritiskā situācija laukos un zemnieku nemieri valdībai lika izšķirties par valsts galvojuma piešķiršanu 5 miljonu latu apmērā kredītam, ko rūpnīcas būvniecībai izsniegusi SEB banka. Vēlamies uzsvērt, ka valsts galvojums nav valsts dāvana zemniekiem. Par valsts garantiju SEB bankas kredītam zemnieki maksā valstij galvojuma maksu. Līdz decembra beigām zemnieki valstij par galvojuma došanu ir samaksājuši jau 38 818 latus.
Komentāri