Būvniecības nozarei joprojām ir liels potenciāls, bet, lai nozare augtu, ir nepieciešams vairāk privāto investīciju, uzskata Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Agnese Bičevska.
Centrālās bankas mājaslapā publicētajā rakstā Bičevska skaidro, ka pašlaik investīcijas būvniecībā lielā mērā nāk no Eiropas Savienības (ES) fondiem un valsts, tai skaitā apjomos nelielajā, bet nākotnei nozīmīgajā siltināšanas programmā, bet nozares izaugsmei nepieciešamas arī privātās investīcijas.
Viņasprāt, kā galvenie šķēršļi jauniem ieguldījumiem būvniecībā pašlaik saglabājas nenoteiktība nodokļu politikā un politiskās nestabilitātes risks.
Par pirmajiem pozitīvajiem signāliem nozarei viņa min faktu, ka arvien uzlabojas tautsaimniecības attīstības nākotnes vērtējums un būvniecības nozares noskaņojuma rādītājs. Tāpat nozarei pozitīvs signāls ir nelielais nekustamā īpašuma cenu kāpums, kā arī strauji palielinājusies ražošanas jaudu noslodze rūpniecībā, kas varētu palielināt pieprasījumu pēc būvniecības pakalpojumiem attīstības paplašināšanas nolūkā.
Bičevskas skatījumā, papildu stimulu varētu dot arī jaunais Būvniecības likums, kas stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī un paredz mazāk administratīvo procedūru un īsākus termiņus.
“Grūtības, ar ko jāsaskaras un vismaz daļēji jārisina pašai nozarei, ir visai zemais ražīgums salīdzinājumā ar vidējo algu un kvalificēta darbaspēka trūkums,” uzskata Latvijas Bankas ekonomiste.
Būvniecības potenciālu savukārt apliecina tas, ka pat pēc nekustamā īpašuma tirgus buma, kas provocēja būvniecības izaugsmes eskalāciju, vidējā dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju Latvijā joprojām nozīmīgi atpaliek no vidējā rādītāja Eiropas Savienības.
Ekonomiste ir arī pārliecināta, ka būvniecība ne tikai veido nozīmīgu daļu iekšzemes kopproduktā, bet ir arī tautsaimniecības norišu spogulis, jo ir cieši saistīta ar ekonomikas dalībnieku noskaņojumu, nākotnes novērtējumu, kopējām investīcijām tautsaimniecībā. Liela daļa no sākotnējām investīcijām citās nozarēs vai valsts infrastruktūrā nonāk tieši būvniecībā: mājokļu būvniecībā un remontā, jaunu rūpnīcu, noliktavu vai tirdzniecības ēku celtniecībā, ceļu un tiltu būvniecībā, sporta stadionu izveidē utt. Tādēļ būvniecība varot labi raksturot kopējo tautsaimniecības attīstības ciklu, kā arī tai ir arī svarīga loma starpnozaru konkurencē: darbinieku un finanšu piesaistē, eksporta tirgu paplašināšanā.
“Būvniecība nerada krīzes, tā ir tautsaimniecības spogulis un reaģē uz citu nozaru attīstības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas prasībām,” saka Bičevska.
Jau ziņots, ka 2010.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 19,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tajā skaitā ēku būvniecības apjoms otrajā ceturksnī samazinājies par 26,7%, bet inženierbūvju būvniecības apjoms palielinājies par 7,7%.
Faktiskajās cenās būvniecības apjoms 2010.gada otrajā ceturksnī bija 174 miljoni latu, bet šī gada pirmajā pusgadā tas bija 281,1 miljons latu.
NOZARE.LV
Komentāri