Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Latvijai dotas lielas iespējas

Druva
00:00
10.03.2006

5,7 miljardi

Viens no pērnā gada lielākajiem sasniegumiem – Eiropas Savienībā spējām vienoties par finanšu perspektīvu. Pretējā gadījumā tas nopietni apdraudētu mūsu valsts ekonomisko izaugsmi, politisko stabilitāti un lomu Eiropā. Jo mēs esam tie, kam to naudu vajag. Kamēr nav skaidrības, cik dabūsim un kad, mums ir grūtāk plānot valsts ekonomisko attīstību. Tāpēc prieks, ka esam saņēmuši finansējumu 5,7 miljardu eiro apjomā tuvāko septiņu gadu laikā. Tas ir pozitīvs rādītājs, un šie septiņi gadi jāizmanto, lai naudu ieguldītu maksimāli pareizi. Pasaulē ir daudz pozitīvu piemēru, kā vislabāk panākt attīstību. Piemēram, Japāna no 2.pasaules kara beigās izpostītas valsts kļuvusi par otru attīstītāko valsti pasaulē. Viņi sāka ar to, ka ieguldīja naudu cilvēkos, izglītībā, komunikāciju, informācijas tehnoloģijās. Arī mums vajadzētu raudzīties uz šīm prioritātēm. Mums nav bagātu dabas resursu, bet izglītots cilvēks spēj radīt augstu pievienoto vērtību. Manuprāt, mums ir visas iespējas šajos septiņos gados nostāties uz kājām daudz stabilāk. Tiesa, ir otrs, sāpīgs aspekts – cilvēku labklājības līmenis. Kā liecina reālā situācija, cilvēki laukos, mazpilsētās nav apmierināti ar savu dzīves līmeni. Ja agrāk valdība varēja atrunāties, sakot, lai paciešas, jo, iestājoties ES un NATO, sāksies augšupeja, tagad šie mērķi sasniegti, jāatrod veids, kā, neatkāpjoties no mūsu prio-ritātēm ekonomikā, nekļūstot pārlieku populistiskiem, palīdzēt cilvēkiem sākt dzīvot labāk. Tas ir sarežģīts uzdevums, jo cilvēki rezultātu vienmēr gribēs ātrāk, nekā tas būs valdības spēkos. Daudz nopietnāk jādomā par sociālo jomu, bet nedrīkst aizmirst valsts ilgtermiņa attīstību. Varam šos miljardus izmaksāt gada laikā un palikt turpat, kur esam, jo nākamajos gados šo investīciju vairs nebūs.

Politiskās uzvaras

Svarīgi atzīmēt, ka pērn izdevās ratificēt mazākumtautību konvenciju, kas politiķu baiļu dēļ bija iesaldēta uz ilgiem gadiem. Tās īstenošanu uzskatīju par savu izaicinājumu un, kā redzam, rezultāts ir pozitīvs. Pateicoties tai, decembrī spējām pirmo reizi panākt balsojumu Eiropas padomē par pēcmonitoringa atcelšanu Latvijai, un Krievija šajā balsojumā palika mazākumā. Protams, cīņa nav galā, Krievija darīs visu iespējamo, lai saglabātu savu ietekmi. Tomēr esam panākuši lielu uzvaru, ceru, ka šīs pozīcijas noturēsim. Ja nebūtu ratificējuši konvenciju, aprīlī, kad Krievija kļūs par Eiropas padomes vadošo valsti, varam iedomāties, kas mūs varētu sagaidīt.

Attiecībās ar Krieviju ir vēl kāds pozitīvs pavērsiens, proti, panācām, ka Krievija atļauj mums atvērt konsulātu Kaļiņingradā. Desmit reizes

neļāva, tāpēc ANO samita laikā viņus pakauninājām, sakot, ka Krievija runā par nepieciešamību sadarboties, bet patiesībā pati nenāk pretī. Pēc neilga brīža saņēmām piedāvājumu

konsulāta atvēršanai. Tas palīdzēs uzņēmējiem un ikvie-nam Latvijas iedzīvotājam.

16.marts

Problēma ir tā, ka 16.martu un leģionārus cenšas izmantot dažādi politiskie spēki, lai parādītu savu politisko varēšanu vai nevarēšanu, vai vienkārši, lai diskriminētu mūsu valsti. Ja atskatāmies uz iepriekšējiem gadiem, kas bija ieguvēji no šīs ažiotāžas? Leģionāri vai kāds cits? Pasaules ziņās izskanēja vēsts, ka esam valsts, kurā atbalsta nacismu. Protams, var pārmest Ārlietu ministrijai, ka neveicam pietiekamu izskaidrošanas darbu, bet, ja kāds izdomājis, ka būs provokācija, var skaidrot, cik grib, tā provokācija arī būs.

Interesantākais, ka 16.martā visi, kam nav slinkums, grib parādīt savu varēšanu, izņemot leģionārus. Ne viņi pieteikuši gājienu šajā datumā, ne grib to afišēt. Viņi aizies uz dievkalpojumu, aizies pie saviem kritušajiem biedriem un dosies mājup pie savām ģimenēm. Bet citi staigās apkārt un piedāvās vai nu aizstāvēt leģionārus pret kādiem mistiskiem spēkiem, vai centīsies apkarot fašismu. Un mēs pēc tam atkal dabūsim pasaulei taisnoties. Tomēr mūsu skaidrošana devusi augļus, mūs arvien vairāk saprot Eiropā, un šīs provokācijas ar laiku mitēsies, jo tām vairs nebūs seguma.

Latvija – aktīva valsts

Mēs lēnām kļūstam par donorvalsti ES iekšienē, apmēram 160 tūkstošus latu novirzot attīstības palīdzībai tādām valstīm kā Gruzija, Moldova. Tas nav tāpēc, ka mums būtu lieki līdzekļi, bet ar šo naudu varam nošaut vairākus zaķus. Pirmkārt, mēs pastiprinām savu ietekmi šajos reģionos, šīs valstis mūs atbalsta dažādos balsojumos starptautiskās organizācijās. Mēs varam arī sniegt savu pieredzi kā pārejas perioda valsts. Jo par spīti sabiedrības lielākas daļas viedoklim, ka mums ir grūti, skatoties globāli, mums tomēr ir ļoti pavei-cies, ja skatāmies, no kā esam izrāvušies. Un savas kļūdas un pieredzi varam nodot šīm valstīm, kas nav tikušas tālāk par mums 90.gadu vidū.

Latvijai svarīgi sevi parādīt kā aktīvu valsti. Mēs nevaram būt vienas problēmas valsts, kas jebkurā starptautiskā saietā, runājot ar politiķiem, žurnālistiem, uzsver tikai vienu problēmu, proti, attiecības ar Krieviju. Mums jābūt spējīgiem runāt arī par citām tēmām un problēmām. Ja mēs spēsim pārliecinoši un argumentēti izteikties par citām tēmām, mums ticēs arī, ja stāstīsim par Krieviju. Bet, ja tā būs vienīgā tēma, mūs pārāk vērā neņems, jo nebūsim radījuši droša sabiedrotā iespaidu.

Nozīmīgākais notikums

Runājot par šo gadu, jāatzīmē, ka gada nozīmīgākais notikums būs NATO samita rīkošana Rīgā. Protams, tie ir lieli izdevumi, bet esmu pārliecināts, ka tie attaisnosies. Pirmkārt, Latvija pozicionēsies politiski, kas ir ļoti svarīgi mazai valstij. NATO samits vēlreiz apliecinās, kurā pusē esam. Otrkārt, nauda, kas tiks iztērēta, vairāk nekā 90 procentos paliks investīcijās valstij. Vai tā būs ēku rekonstrukcija, vai ekipējuma iegāde policistiem, kas ir ļoti svarīgi, vai citi ieguldījumi. Tas būs pozitīvs ieguvums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seniori svin pavasari

05:14
24.04.2024
28

Nedēļas nogalē Zosēnu senioru klubiņš aicināja uz dzīves svinēšanu pavasarī, pagasta kultūras namā pulcējot gan vietējos seniorus, gan aicinot viesus no Abrupes, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes. Zosēnu senioru klubiņa vadītāja Ilze Cīrule teic, ka izveidojusies brīnišķīga tradīcija svinēt un katram savā gadalaikā aicināt ciemos pie sevis kaimiņu pagastu seniorus, rīkot arī kopīgas ekskursijas. Saietā priecēja […]

IT speciālisti tīklojas arī klātienē

00:00
24.04.2024
57

Modernās tehnoloģijas rada jaunas profesijas un jaunas iespējas Nebijis pasākums notika Cēsīs, Raiņa kvartālā, tur tikās esošie un topošie dažādu līmeņu IT jomas speciālisti, tehnoloģiju entuziasti, studenti, uzņēmēji un ikviens, kam interesē tehnoloģijas un digitalizācija. Pasākumā “IT Waffle Meetup”raisījās sarunas, pieredzes stāsti un diskusijas par karjeras iespējām nozarē, pieprasītām prasmēm un tehnoloģiju iespējām. Būtiska bija […]

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
156

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
34

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
34

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
82

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi