“Dziļums nav tik liels, bet atveseļošanās ir ilga. Čulgas nedzīst, ir nieze, lielas sāpes. Bijušas reizes, kad pacientiem ar latvāņu izraisītu apdegumu esmu nozīmējusi pat narkotiskos līdzekļus. Cilvēks nevar izturēt. Šim pacientam, kā pats saka, ir rūdījums, jo āda apdedzināta vairākus gadus, šoreiz ticis par daudz,” tā traumatoloģe Anda Skrastiņa. Stacionētais vīrietis nav laucinieks, viņš devies palīdzēt māsai tikt galā ar latvāņiem īpašumā Vaives pagastā. Gadu no gada latvāņi tur zeļ un plaukst, jo viens tos apkaro, cits izliekas nemanām.
“Ģūģeru kalnu tā sērga ir pārņēmusi. Vari cīnīties sakostiem zobiem, ja blakus latvāņi jau zied un iet uz priekšu. Ko dara citi saimnieki? Viens uz otru skatās. Kamēr viens nedara, otrs arī nedarīs,” saka cietušais Edmunds Bambāns, kurš zina, ka ir pašvaldības, kur pat saistošajos noteikumos ierakstīts, ka latvāņi jāizpļauj, ka var uzlikt sodu. Cits jautājums, vai kāds šo noteikumu ievēro. Parasti ne. Edmunds stāsta, ka tik sausā vasarā, kāda ir šī, nav iespējams apdedzināties ar latvāņu sulu. Kāti un lapas čaukst. Viņš apdedzinājies no izgarojumiem. Latvāņi pašlaik zied un ziedu skaras put.
“Mugurā bija plāns krekls, apakšdelmi vaļā. Bikses bija stingras, tāpēc kājām nav nekādas vainas. Pašlaik nejūtos slikti, tikai nevaru pierast pie tā, ka rokas apsaitētas, visur plāksteri,” tā Edmunds Bambāns.
Mediķi domā, ka pacients mājup varēs doties rīt vai parīt. Vasaras mēnešos pāris mūsu rajona iedzīvotāji latvāņu apdegumus ārstējuši ambulatori. Mediķi lēš, ka daudzi latvāņu pļāvēji ar sīkākiem apdegumiem tikuši galā pašu spēkiem. Arī Edmundam nav liela optimisma par latvāņu kariem šogad un citu gadu.
“Nākamajā gadā atkal būs jācērt latvāņi un atkal būšu slimnīcā. Vajadzēja valstī ārkārtas situāciju iz-sludināt. Ar komisijām un lemšanām te nepietiek. Vienīgi tagad to naudu zemniekiem iedala. Cik paņēmuši, nezinu, bet varbūt varēs un būs spiesti ar latvāņiem cīnīties,” tā E. Bambāns.
Mūsu rajons bīstamā Sosnovska latvāņa izplatības ziņā ir viens no visvairāk skartajiem Latvijā. Agresīvās nezāles izplatības tempu paātrināšanos veicinājušas neapkoptas, pamestas zemes, taču arī koptajās platībās cīņa ar latvāni ir sarežģīta, īpaši, ja tuvumā ir latvāņu audzes, kuras netiek koptas. Zemes īpašniekiem šogad bija iespēja pieteikties uz nacionālo atbalstu bīstamās nezāles likvidēšanai. Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vecākā referente Elga Sville pastāstīja, ka šo iespēju izmantojuši 17 platību apsaimniekotāji, gan juridiskas, gan fiziskas personas no Vaives, Zaubes, Līgatnes un citiem pagastiem. Visvairāk pretendentu – astoņi – pieteikušies no Vaives. Atbalstam pieteikti 160 hektāri, no tiem 115 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Diemžēl mazo platību īpašniekiem uz valsts atbalstu pretendēt bija sarežģīti, jo viens no finansējuma saņemšanas nosacījumiem bija kritērijs, ka ar latvāni invadētajai platībai jābūt ne mazākai par pieciem hektāriem.
Kopumā pasākumiem, kas ierobežo latvāņu izplatību, valsts šogad piešķīra 146,3 tūkstošus latu. Savulaik latvāņu apkarošanai tika iegūts atbalsts arī no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Lauksaimnieki varēja pretendēt uz pasākuma „Lauku teritorijas pārveidošanas un attīstības veicināšana” aktivitātes „Invazīvo augu apkarošana un aizaugušās neizmantotās lauksaimniecības zemēs” atbalstu. Diemžēl tam pieteicās tikai divi pretendenti, tādēļ atlikušie līdzekļi tika piesaistīti citām, pieprasītākām programmām.
Ar latvāņiem cīnās ceļu apsaimniekotāji, latvāņus šajā vasarā grasās izpļaut jau trešo reizi. Uz valsts autoceļu atsavinājuma joslām latvāņi mūsu rajonā augot apmēram 20 hektāru platībā.
“Pirmoreiz pļāvām jūnijā, tad pēc ļoti neilga laika, jo jau metru augstiem latvāņiem bija ziedi. Tagad ziedēt taisās pavisam zemi latvāņi. Nevaram ļaut izsēties. Kāda jēga? Godīgi sakot, nezinu. Savu daļu nopļaujam, bet tālāk teritorijā latvāņi īpašnieka zemē aug kā mūris,” tā VAS “Vidzemes ceļi” filiāle “Cēsu 3.CP” direktors Vitolds Bērziņš. Valsts ceļu apsaimniekotāji darbā aicinājuši profesionālu brigādi, kuras vīri latvāņus pļāvuši arī Madonas rajonā. Latvāņus nākas pļaut ar trimeri, jo ceļmalas ir tik negludas, ka citādi nav iespējams.
“Tā ir valsts programma. Tagad mums saka, lai tikai pļaujam, ka nauda par izdarīto būs. Kur radīsies, nezinu. Varbūt no tiem pašiem ceļu uzturēšanas līdzekļiem, kāda re-zerves vai Eiropas fonda,” sprieda Vitolds Bērziņš, kura vadītās iestādes vīri pēc kādām dienām atkal strādās Priekuļu, Vaives un Veselavas pagasta ceļmalās.
Komentāri