Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Latvāņu apdedzinātais stacionārā

Druva
23:00
21.08.2006
1

“Dziļums nav tik liels, bet atveseļošanās ir ilga. Čulgas nedzīst, ir nieze, lielas sāpes. Bijušas reizes, kad pacientiem ar latvāņu izraisītu apdegumu esmu nozīmējusi pat narkotiskos līdzekļus. Cilvēks nevar izturēt. Šim pacientam, kā pats saka, ir rūdījums, jo āda apdedzināta vairākus gadus, šoreiz ticis par daudz,” tā traumatoloģe Anda Skrastiņa. Stacionētais vīrietis nav laucinieks, viņš devies palīdzēt māsai tikt galā ar latvāņiem īpašumā Vaives pagastā. Gadu no gada latvāņi tur zeļ un plaukst, jo viens tos apkaro, cits izliekas nemanām.

“Ģūģeru kalnu tā sērga ir pārņēmusi. Vari cīnīties sakostiem zobiem, ja blakus latvāņi jau zied un iet uz priekšu. Ko dara citi saimnieki? Viens uz otru skatās. Kamēr viens nedara, otrs arī nedarīs,” saka cietušais Edmunds Bambāns, kurš zina, ka ir pašvaldības, kur pat saistošajos noteikumos ierakstīts, ka latvāņi jāizpļauj, ka var uzlikt sodu. Cits jautājums, vai kāds šo noteikumu ievēro. Parasti ne. Edmunds stāsta, ka tik sausā vasarā, kāda ir šī, nav iespējams apdedzināties ar latvāņu sulu. Kāti un lapas čaukst. Viņš apdedzinājies no izgarojumiem. Latvāņi pašlaik zied un ziedu skaras put.

“Mugurā bija plāns krekls, apakšdelmi vaļā. Bikses bija stingras, tāpēc kājām nav nekādas vainas. Pašlaik nejūtos slikti, tikai nevaru pierast pie tā, ka rokas apsaitētas, visur plāksteri,” tā Edmunds Bambāns.

Mediķi domā, ka pacients mājup varēs doties rīt vai parīt. Vasaras mēnešos pāris mūsu rajona iedzīvotāji latvāņu apdegumus ārstējuši ambulatori. Mediķi lēš, ka daudzi latvāņu pļāvēji ar sīkākiem apdegumiem tikuši galā pašu spēkiem. Arī Edmundam nav liela optimisma par latvāņu kariem šogad un citu gadu.

“Nākamajā gadā atkal būs jācērt latvāņi un atkal būšu slimnīcā. Vajadzēja valstī ārkārtas situāciju iz-sludināt. Ar komisijām un lemšanām te nepietiek. Vienīgi tagad to naudu zemniekiem iedala. Cik paņēmuši, nezinu, bet varbūt varēs un būs spiesti ar latvāņiem cīnīties,” tā E. Bambāns.

Mūsu rajons bīstamā Sosnovska latvāņa izplatības ziņā ir viens no visvairāk skartajiem Latvijā. Agresīvās nezāles izplatības tempu paātrināšanos veicinājušas neapkoptas, pamestas zemes, taču arī koptajās platībās cīņa ar latvāni ir sarežģīta, īpaši, ja tuvumā ir latvāņu audzes, kuras netiek koptas. Zemes īpašniekiem šogad bija iespēja pieteikties uz nacionālo atbalstu bīstamās nezāles likvidēšanai. Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vecākā referente Elga Sville pastāstīja, ka šo iespēju izmantojuši 17 platību apsaimniekotāji, gan juridiskas, gan fiziskas personas no Vaives, Zaubes, Līgatnes un citiem pagastiem. Visvairāk pretendentu – astoņi – pieteikušies no Vaives. Atbalstam pieteikti 160 hektāri, no tiem 115 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Diemžēl mazo platību īpašniekiem uz valsts atbalstu pretendēt bija sarežģīti, jo viens no finansējuma saņemšanas nosacījumiem bija kritērijs, ka ar latvāni invadētajai platībai jābūt ne mazākai par pieciem hektāriem.

Kopumā pasākumiem, kas ierobežo latvāņu izplatību, valsts šogad piešķīra 146,3 tūkstošus latu. Savulaik latvāņu apkarošanai tika iegūts atbalsts arī no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Lauksaimnieki varēja pretendēt uz pasākuma „Lauku teritorijas pārveidošanas un attīstības veicināšana” aktivitātes „Invazīvo augu apkarošana un aizaugušās neizmantotās lauksaimniecības zemēs” atbalstu. Diemžēl tam pieteicās tikai divi pretendenti, tādēļ atlikušie līdzekļi tika piesaistīti citām, pieprasītākām programmām.

Ar latvāņiem cīnās ceļu apsaimniekotāji, latvāņus šajā vasarā grasās izpļaut jau trešo reizi. Uz valsts autoceļu atsavinājuma joslām latvāņi mūsu rajonā augot apmēram 20 hektāru platībā.

“Pirmoreiz pļāvām jūnijā, tad pēc ļoti neilga laika, jo jau metru augstiem latvāņiem bija ziedi. Tagad ziedēt taisās pavisam zemi latvāņi. Nevaram ļaut izsēties. Kāda jēga? Godīgi sakot, nezinu. Savu daļu nopļaujam, bet tālāk teritorijā latvāņi īpašnieka zemē aug kā mūris,” tā VAS “Vidzemes ceļi” filiāle “Cēsu 3.CP” direktors Vitolds Bērziņš. Valsts ceļu apsaimniekotāji darbā aicinājuši profesionālu brigādi, kuras vīri latvāņus pļāvuši arī Madonas rajonā. Latvāņus nākas pļaut ar trimeri, jo ceļmalas ir tik negludas, ka citādi nav iespējams.

“Tā ir valsts programma. Tagad mums saka, lai tikai pļaujam, ka nauda par izdarīto būs. Kur radīsies, nezinu. Varbūt no tiem pašiem ceļu uzturēšanas līdzekļiem, kāda re-zerves vai Eiropas fonda,” sprieda Vitolds Bērziņš, kura vadītās iestādes vīri pēc kādām dienām atkal strādās Priekuļu, Vaives un Veselavas pagasta ceļmalās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
7

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
14

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
22

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
41

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
50
1

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi