Otrdiena, 29. aprīlis
Vārda dienas: Vilnis, Raimonds, Laine

Latvāni pielīdzina briesmonim

Druva
23:00
24.07.2008
9
200807242337128113

Lauksaimnieki cīņu ar invazīvo augu – latvāni – raksturo kā cīņu ar briesmoni, kuru vieniem pašiem grūti uzveikt. Nepieciešams valsts atbalsts.

Latvāņu izplatība Cēsu rajonā, tāpat kā Latvijā kopumā, turpina palielināties. Zemkopības ministrija 2001. gadā pēc pašvaldību aptaujas lēsa, ka mūsu rajonā latvāņi aizņem apmēram 831 hektāru, taču pašlaik Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) turpina veikt konkrētus mērījumus. VAAD Vidzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore Gunta Kalniņa pastāstīja, ka pagaidām rajonā uzmērīti jau vairāk nekā 700 hektāri, kuros aug Sosnovska latvānis, bet darbs turpinās, inspektore pieļauj, ka indīgais augs varētu būt izpleties pat vairāk nekā tūkstoš hektāros. Tas ir daudz, bet ne visos pagastos šī problēma ir vienlīdz aktuāla.

Vairāk nekā 400 hektāri no pašlaik uzmērītajām latvāņu platībām atrodas Vaives pagastā. Daudz latvāņu ir arī Zaubes, Priekuļu, Skujenes, Zosēnu, Drustu un Raunas pagastā.

Problēmas aktualitāte pēdējos gados nav mazinājusies, tieši pretēji. Daudzi lauksaimnieki cenšas iznīcināt latvāņus un ierobežot to izplatību, taču liela daļa vai nu nespēj, vai nevēlas neko darīt. Šāda situācija ir daudzviet.

Vaives pagasta “Lejas – Indriņu” saimnieks Ilmārs Eglīte ar problēmu saskaras katru dienu. Regulāri tiek ieguldīts darbs un līdzekļi, lai graudaugu un kartupeļu laukus aizsargātu no latvāņiem, taču tie nepielūdzami turpina uzbrukt no kaimiņa zemēm. Diemžēl šo platību īpašnieks ievestajam augam ļāvis kuplot un zelt, un nu tas izveidojis necaurejamu biezokni.

Vaives pagasta lauku attīstības speciāliste Dace Čerkesova, kura arī savā saimniecībā cīnās ar invazīvajiem augiem, atzīst – liela problēma, ka daļa latvāņu platību īpašnieku dzīvo ārzemēs vai citviet Latvijā un zemi neapstrādā, bet daudzi, kas dzīvo pagastā, ir veci, ne fiziski, ne finansiāli nespēj cīnīties ar šiem augiem. Taču gan I. Eglīte, gan D. Čerkesova uzsver, ka iznīcināt vai vismaz ierobežot latvāņu izplatību iespējams, tikai regulāri apstrādājot zemi, pļaujot un miglojot. Nedrīkst ļaut sēklām iesēties.

I.Eglītem pagaidām izdodas laukus nosargāt, labība aug labi, bet viņš atzīst: “Atliktu pāris gadus lauku neuzart, kā no kaimiņu platībām sēklas iesētos un latvānis atkal ieaugtu. Daudzviet ir lauki, kur pirms četriem gadiem bija daži latvāņi, bet tagad pilns klajums.”

Pavisam grūti ar latvāni cīnīties ir lauksaimniekiem, kas strādā ar bioloģiskajām metodēm, jo nedrīkst izmantot ķimikālijas, kas augu iznīcināšanā ir liels palīgs. Bet latvāņu iznīdēšana kļūst aizvien grūtāka dārdzības dēļ – ievērojami cēlušās cenas degvielai, herbicīdiem.

Nepieciešams valsts atbalsts. Kamēr tas nebūs, tikmēr arī latvāņus apkarot un jūtamus rezultātus gūt nevarēs. Par to pārliecināti abi vaivēnieši. Pirms pāris gadiem bijis iespējams saņemt subsīdijas, taču līdzekļi pienākušies tikai lauksaimniekiem, kuru zemēs latvāņi aizņēmuši vismaz piecus hektārus. Zaubes pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Vaira Zauere atzīst, ka arī pagasta iedzīvotāji lielas cerības likuši uz šo atbalstu, taču finansējumu saņēmis viens zemes īpašnieks.

“Atbildība gulstas tikai uz zemes īpašniekiem, bet tas nav taisnīgi, jo šīs teritorijas atguvām jau piesārņotas. Ne jau mēs iesējām latvāņus, bet mums ar tiem jācīnās. Bēdīgi, ka valsts pagriezusi muguru. Piemēram, Igaunijā valsts piešķīrusi finansējumu, lai latvāņus iznīcinātu metodiski visos laukos, neskatoties, vai tās ir pašvaldības, vai privātās zemes,” atklāj D. Čerkesova. Šogad Vaives pagasts saņēmis Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu latvāņu izplatības ierobežošanai, bet pasākumus drīkst veikt vien pašvaldībai piederošajās zemēs.

Iespējams, izmaiņas nesīs pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā pieņemtie “Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi”, kas paredz, ka latvāņu ierobežošanas pasākumi būs jāorganizē un jākoordinē rajona pašvaldībai, ja latvāņi būs izplatīti vairāk nekā 2% rajona teritorijas. Pagaidām grūti spriest, kādas sekas šie noteikumi radīs pašvaldībām, kādas lauksaimniekiem, tomēr pozitīvi, ka par latvāņu ierobežošanu tiek domāts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Satiksmei būs slēgts Mednieku un Palejas ielas krustojums

10:22
29.04.2025
10

No 29. aprīļa plkst. 9.00 līdz 30. aprīļa plkst. 9.00 autoceļa remontdarbu dēļ satiksmei slēgts Mednieku ielas un Palejas ielas krustojums.

Savējie sabrauc, un Rauna rūc

00:00
29.04.2025
78

Aizvadītajā svētdienā Raunā satikās tie, kam sirdī auto un motosports. Savējie, raunēnieši. “Raunēniešiem ir jāiepazīst savi varoņi! Tik  daudz izcilu sportistu taču nāk no Raunas,” saka viens no pasākuma “Rauna rūc” idejas autoriem Andris Abrāmovs. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka kopā ar Kalvi Blūmu un Lindu Vecgaili izdevies sarīkot salidojumu, kurā varēja satikt pazīstamus auto […]

Vidzemē norisināsies medicīnas mācības “Ausma 2025”

16:17
28.04.2025
18

No 29. līdz 30. aprīlim Vidzemē norisināsies Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kopīgās mācības “Ausma 2025”, kas notiks jau sesto reizi. Lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, mācību laikā zemessargi un karavīri trenēsies pēc iespējas realitātei pietuvinātos apstākļos. Tiks pārbaudīta Medicīnas rotas spēja organizēt un koordinēt cietušo evakuāciju uz civilajām […]

“Māls” būs izzinošs piedzīvojums

00:00
28.04.2025
97

“Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” notikumu programma kļūst aizvien plašāka. Iekļaujoties kopējā norišu kalendārā, novadā notiek dažādi pasākumi, daudzi vēl priekšā. Arī multimediālais kon­cert­uzvedums “Māls”. Tas augustā būs skatāms Žagarkalnā. Režisore Inga Cipe atklāj, ka tiks iesaistīti ap diviem tūkstošiem novada amatierkolektīvu dalībnieku. “Korus, deju kolektīvus kopā redzam reizi piecos gados Dziesmu svētkos. Kolektīvi ir […]

Viens nav karotājs

00:00
27.04.2025
343

“Solo” zīmola izaugsmi panākusi uzņēmuma komanda, saka tā īpašnieks Uldis Kvants Uzņēmums “Beatus”, kas plašāk pazīstams ar preču zīmi “Solo”, ir daudzkārtējs Cēsu novada uzņēmēju gada balvas ieguvējs. Pērn atzinība gūta nominācijā “Gada izaugsme”. Droši vien arī uzņēmuma 33 gadu ilgo vēsturi vislabāk raksturo vārdi – ne gadu bez izaugsmes! Šajos gados no viena cilvēka, […]

Ziemā padarītais pavasarīgā izstādē

00:00
26.04.2025
42

Dzērbenes pilī kā ik pavasari rokdarbu studija ” Dzērbe”, aicinot citas rokdarbnieces un amatniekus, iekārtojusi izstādi tirdziņu “Kas manā pūriņā”. Te dzērbeniešu, arī taureniešu un kaivēniešu šoziem pūrā pielocītais. “Izstāde ir krāsaina un daudzveidīga,” uzsver Dzēr­benes kultūras nama vadītāja Daina Šmite un pastāsta, ka studijas dalībnieces rāda noaustos Dzērbenes un Rūjienas brunčus, pašu pagasta krāsām […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
18
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
15
7
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi