Tik daudz lapseņu un sirseņu jeb iršu kā šovasar neatceras pat gados vecāki cilvēki. Droši vairs nedrīkst pacelt pie ābeles nokritušu ābolu vai pamieloties pie medus burciņas. Tas ir pat bīstami, jo var izrādīties, ka uz to pašu ābolu vai medus pili pretendē vēl kāds, tāds, kurš bīstami kož.
“Pēdējā laikā nav bijis dienas, kad palīdzību slimnīcā nemeklētu kāds lapseņu vai sirseņu sakostais. Šī tāda lapseņu un sirseņu vasara. Pirms diviem gadiem daudzi cieta no čūsku kodumiem,” saka traumatoloģe Anda Skrastiņa un paskaidro, ka dienā viens, divi pacienti ir maz, parasti pieci un vairāk. “Katra cilvēka organisms uz lapsenes, bites vai sirseņa kodienu reaģē citādāk. Ja imūnsistēma novājināta, reakcija būs izteiktāka. Protams, būtiski, kur kukainis iekož. Ja bērns ēd ābolu un lapsene iekož rīklē, situācija ir daudz bīstamāka nekā pēc koduma, piemēram, augšdelmā,” stāsta ārste un uzsver, ka īpaši bīstami ir sirseņu kodumi. Pagājušajā nedēļā atbraukusī neatliekamā medicīniskā palīdzība vairs nevarēja glābt vīrieti spēka gados, kurš, tīrot skursteni, bija uzdūries sirseņu pūznim. Vīrieti no cita pagasta mediķi izglāba. ”Bieži dzirdēts teiciens, ka divas cigaretes var nogalināt zirgu, ar diviem sirseņiem ir tāpat,” uzsver Anda Skrastiņa un piebilst, ka diemžēl neatliekamā medicīniskā palīdzība nespēj aizbraukt līdz pagastiem dažās dzīvībai tik svarīgajās minūtēs, bet šovasar drošībai mājās pret kukaiņu indes izraisītas tūskas mazināšanu vajadzētu turēt vismaz tavegilu. Var vien piebilst, ka Latvijā sastopami tā sauktie Eiropas irši, kuru ķermeņa garums sasniedz 3,5 cm. Tās ir lielākās lapsenes pasaulē.
Vairākkārt izskanējusi informācija, ka lapsenes un irši nodara skādi biškopjiem. Tam nepiekrīt dravnieks ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi Aivars Ošiņš no Vecpiebalgas. “Kārtīgā dravā lapsenes nekādu skādi nevar nodarīt. Ja saime ir stipra, tās sargi nevienu lapseni iekšā nelaiž,” uzsver Aivars Ošiņš un piebilst, ka patiesi, tik daudz lapseņu kā šovasar arī viņš agrākos gados nav redzējis. “Lien degunā, nebaidās. Šķiet, tāpēc, ka to tik daudz, plēšas arī savā starpā,” domās dalās biškopis un atgādina, ka pagājusī ziema bija silta un lapseņu mātes labi pārziemoja, tāpēc arī šovasar tik daudz šo kukaiņu. Straupes dravnieks Mārtiņš Krauklis stāsta, ka novērojis – vakaros vai no rītiem sirseņi sēž pie stropa un gaida bites, saķer un nes uz pūzni. Bites ir salda, garda maltīte. ”Redzēju, sirsenis sēdēja uz stropa, tad pielaidās pie medus, bites klupa virsū, padzina,” stāsta Mārtiņš Krauklis.
Abi biškopji ir pārliecināti, ka stiprām saimēm ne lapsenes, ne sirseņi nevar būtisku kaitējumu nodarīt. “Ja kārtīgi dravo, tādu problēmu nav,” pārliecināts Aivars Ošiņš un iesaka vājām saimēm stropa skrejas sašaurināt, lai mazāks sargu skaits varētu nosargāt. “Ja saime vairākkārt spietojusi, tā ir vāja, bišu maz, tās neaizņem visu telpu, lapsenes to atrod un mēģina iemitināties,” domās dalās Mārtiņš Krauklis un uzsver, ka katrs dravnieks pats atbildīgs par savu dravu. Bet ikvienam ikdienā jābūt gana uzmanīgam, lai netrāpītos kādai lapsenei vai irsim ceļā. Protams, var rīkoties, kā to dara priekulietis Eduards (uzvārdu lūdza neminēt). “Es gar lapsenēm neliekos zinis. Lai lidinās apkārt. Ja tām nepievērš uzmanību, necenšas atgaiņāt, kukaiņi neuzbrūk,” pieredzē dalījās Eduards. Savukārt cēsnieces Gaidas Vāravas kaķim iekodusi lapsene. Dzīvnieks kļuvis gurdens. “Aizvedām pie veterinārārsta. Pielika sistēmu, sašpricēja. Dakteris vēl mani sabāra, kāpēc neesot uzreiz veduši kaķi pie ārsta, bet vērojuši, kas notiks,” pastāstīja cēsniece un piebilda, ka tagad ar ģimenes mīluli viss kārtībā un tas vairs lapsenes neķer.
Komentāri