Kūdras pārstrāde ekonomikas krīzi neizjūt – lielākie kūdras ieguvēji un pārstrādātāji pērn kāpinājuši apgrozījumu un tiek prognozēts, ka šogad ienākumi turpinās celsies, raksta laikraksts “Dienas Bizness”.
Pirmo reizi apkopotie dati par Latvijas lielākajiem kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, pēc SIA “Lursoft” datubāzē iesniegtajiem nozares uzņēmumu gada pārskatu datiem, liecina par veiksmīgu pērno gadu. Sarakstā iekļauti 17 nozares uzņēmumi, kuru apgrozījums 2009.gadā bijis lielāks par vienu miljonu latu.
Lai arī šī nozare, neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi, pērn ir spējusi kāpināt savus ienākumus, tomēr to daudz būtiskāk ietekmē klimatiskie apstākļi.
Lielāko kūdras ieguvēju un pārstrādātāju līderis ir “Pindstrup Latvia”, kurš pēc bruto apgrozījuma vairāk nekā divas reizes apsteidz tuvāko sekotāju. “Kūdras ieguves un pārstrādes apjomi “Pindstrup Latvia” ir ļoti līdzīgi ar SIA “LaFlora”, taču bruto apgrozījums ir lielāks, jo “Pindstrup Latvia” savus kūdras izstrādājumus piegādā un tāpēc ienākumos ir arī transporta (piegādes) izmaksas,” skaidro “Pindstrup Latvia” valdes priekšsēdētājs Ivans Cupruns.
Viņš norāda, ka kopumā uzņēmums eksportē lauksaimniecībā izmantojamās kūdras substrātu uz 52 pasaules valstīm, kuru vidū ir arī Vācija, Francija, Dānija, arī Ķīna, Japāna, Saūda Arābija, Koreja u.c. “Nozares specifika ir tāda, ka šogad tiek pārstrādāta tā kūdra, kura iegūta pērn, bet 2011.gadā tiks pārstrādāta tā, kura tika iegūta šogad,” nozares nianses atklāj Cupruns.
Uzņēmējs atzīst, ka pērnvasar “Pindstrup Latvia” ieguva vairāk kūdras un līdz ar to ir vairāk ko pārstrādāt šogad, tāpēc 2010.gada bruto apgrozījums tiek lēsts aptuveni 21 miljona latu apmērā, kas ir par aptuveni 2,5 miljoniem latu vairāk nekā pērn.
Savukārt AS “Seda” valdes loceklis Andis Gredzens norāda, ka pērn neto apgrozījuma nelielais kritums ir saistīts nevis ar kūdras ieguvi un pārstrādi, bet gan ar atteikšanos no kokskaidu granulu tirdzniecības. “Ir ieguldīti aptuveni 0,5 miljoni eiro (0,35 miljoni latu) kūdras substrāta ražošanas modernizācijā, kas ļauj ražot lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu, kurš bagātināts ar minerālmēsliem, kaļķojamo materiālu, iespējams pievienot mālu, kā arī vielu, kura palīdz kūdrai uzsūkt mitrumu,” situāciju raksturo Gredzens.
Gan Cupruns, gan Gredzens norāda, ka šobrīd teju vai visi kūdras ieguvēji Latvijā kūdru kā izejvielu būtībā vairs neeksportē. “Kāpēc būtu jāpārdod kūdra kā izejviela kādam citam, kurš to pārvērš par gala produktu ar ievērojami augstāku pievienoto vērtību, ja to visu var paveikt tepat Latvijā,” tā uz jautājumu, vai nav izdevīgāk pārdot nepārstrādātu kūdru, atbild Cupruns.
Viņš precizē, ka kopumā kūdras izstrādājumi tiek eksportēti uz 87 pasaules valstīm, turklāt noieta ģeogrāfija arvien paplašinās. Kūdras izstrādājumi pērn eksportēti par 54 miljoniem latu. Lielākais noieta tirgus ir bijusi Vācija ar 16,5 miljoniem latu.
“Klimatisko apstākļu dēļ šā gada kūdras ieguves sezonā izdevās iegūt aptuveni 55%-60% no iecerētā apjoma, kas noteikti ietekmēs pārstrādes un eksporta apjomus vismaz līdz nākamā gada maijam,” situāciju 2011.gada sākumā raksturo Gredzens. Viņš atzīst, ka līdzīgā situācijā ir arī daudzi citi uzņēmumi, tādēļ kūdras deficīts veidojas pat visā Eiropā, un varētu augt arī realizācijas cenas, kas palielinātu apgrozījumu.
“Nākamā gada pārstrādei izdevās iegūt tikai aptuveni 80% no plānotā apjoma, kas nozīmē, ka pārstrādes apjomi būs mazāki par šogad iespēto,” prognozē Cupruns.
Trīs lielākie Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi ir “Pindstrup Latvia” ar 18,41 miljona latu neto apgrozījumu, “LaFlora” – 7,2 miljoni latu, kā arī “Nordtorf” – 6,93 miljoni latu.
NOZARE.LV
Komentāri