Otrdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Labākā vasara manā mūžā

Druva
23:00
04.09.2008
9

Liene Spilva, Ineši: „ Jūnijs sākās ar vienu no nozīmīgākajiem notikumiem manā dzīvē – izlaidumu. Šķīros no saviem klasesbiedriem, ar kuriem kopā pavadīju deviņus brīnišķīgus gadus. Jūlijs aizritēja strādājot. Otro gadu strādāju Inešu pašvaldībā apkārtnes sakopšanas darbos. Bija prieks strādāt ar apziņu, ka pati pelnu naudu. Ar ģimeni aizbraucām atpūsties uz Ainažiem. Tā mums kļuvusi par tradīciju.

Augustā nosvinēju dzimšanas dienu. Sešpadsmit kā nekā ir nozīmīgs skaitlis, vismaz man. Nu varēšu tikt pie pagaidu auto vadītājas apliecības. Šī bija viena no labākajām vasarām manā mūžā.”

Kristīne Misiņa, Cēsis: „ Devos uz laukiem satikt ilgi neredzētus radiniekus. Pat nenojautu, ka tur iet tik jautri. Mēs paši sev sarīkojām sporta spēles. Vakaros gājām uz ezeru, kur zvaigžņu spožā gaismiņa atmirdzēja ezera virsmā. Rāmajos vasaras vakaros ezers izskatījās kā tumsnējs spogulis. Vasarā man patīk paslinkot un gulēt līdz pusdienas laikam. Es izmantoju iespēju omītes dārzā pamieloties ar gardajām ogām. Izmēģināju arī grūto un atbildīgo darba pieredzi. Pašas pelnīto naudiņu centos tērēt apzinīgi, jo tā nāca ne visai viegli.”

Arta Ozoliņa, Straupe: „ Vecāku atvaļinājumā devāmies pie radiniekiem uz Adleru Krievijā. Tur redzēju daudz ko interesantu. Peldējos aukstā kalnu upē, izbaudīju Melno jūru, kurā ūdens ir sāļš un grūti ienirt. Jūrā peldēja medūzas, bet nav kaitīgas. Pa zemi līda mazi un lieli krabji. Tālumā varēja redzēt delfīnus. Krievija ir skaista zeme. Es tur gribētu aizbraukt vēl kādu reizi.”

Kristaps Folkmanis, Cēsis: „Līgo svētkus šogad pavadīju Amatas novada „Zīparos” kopā ar deju kolektīvu „Kande” un „Raitais solis” jauniešiem. Mēs dziedājām, dejojām un Latvijas viesus – poļu tūristus iepazīstinājām ar Līgo svētku tradīcijām. Īpaši izdevies bija gājiens pretī Saulei – ar lāpām Zīparu kalnā. Svētkos fiziski izjutu, kā visa dzīvā radība uzņem spēku, lai uzplauktu neparastā krāšņumā un tajā dalītos ar mums. Mēs, latvieši, varam būt lepni, ka līdz šai dienai turam godā Jāņu dienas tradīcijas.”

Sabīne Ikšele, Cēsis: „ Šī vasara man paliks atmiņā ar Jēkaba dienu – Maizes svētkiem Āraišos. Tur bija ko redzēt! Visvairāk mani piesaistīja bišu stropi no stikla, pilni ar čaklām bitītēm. Apbrīnas vērti bija izstrādājumi no koka, sākot no mazmazītiņām karotītēm, dakšiņām, svilpītēm, līdz krēsliem un skapjiem un divmetrīgai koka karotei, kas karājās pie šķūņa.

Ejot pa kukulīša taku, varēja bīdelēt miltus, veidot un cept graudu maizīti. Tūlīt to arī apēdām. Vēl varēja veidot no māla, klausīties pasakas, iet rotaļās.”

Mārtiņš Jurkāns, Cēsis: „Izvelkot pirmo lielo zivi savā lauku dīķī, mani pārņēmusi makšķerēšana. Tētim vairākas reizes sastādīju kompāniju laivā, pat braucu jūrā. Pirmajā reizē lielajos ūdeņos noķēru jūras slimību. Tas tāpēc, ka vējš bija pamatīgi aizrāvies un viļņi šļakstījās laivā. Biju pat nobijies. Otrā reizē bija lieliski – jūra mierīga un zivis arī ķērās. Trīs dienas ar ģimeni pavadījām pie jūras.

Tā bija brīnišķīga sajūta – atrauties no ikdienas, aizmirst visus pienākumus un gaidāmos uzdevumus.”

Dārta Dzenīte, Vaive :”Vasarā gribas piedzīvot ko īpašu, un man tas bija svētceļojums uz Aglonu. Negaidīju, ka tā laikā notiks brīnums, gāju prieka un intereses dēļ. Runājām, smējāmies, dziedājām, skaitījām rožukroni un lūdzām. Mans pirmais katoļu dievkalpojums notika baznīciņā Aizkalnē.

Nākamā dienā pa ceļam satikām kādu iereibušu vīru, aicinājām kopā lūgt, bet viņš atteicās. Sapratu, ka patiesībā viņam bija bail no Dieva. Daudziem tā ir, arī man bijis līdzīgi. Cilvēki uzdod sev jautājumu, vai ir cienīgi saskarties ar kaut ko svētu un labu. Pusgadu man bija kauns paskatīties uz krustu.

Aglonā notika dievkalpojumi un lūgšanas. Pēc dievkalpojuma visu nakti pavadījām pie altāra, dziedot ģitāras pavadījumā. Mācītājs sacīja lūgšanas. Bija sajūta, ka sēžu Dieva klēpī, stāstu viņam stāstus un arī savas nepatikšanas. Liku viņam vairākas reizes dzirdēt, par ko man ir kauns un pārmetumi sev.

Lai būtu kristietis, ir jāsāk runāt ar Dievu. Tas notika ar mani. Tagad varu arī sēdēt zem zvaigžņotām debesīm. Dievs mani „iebukņī” kā draugu, iedrošina un runā ar mani ik brīdi. „Celies! Ejam dzīvē, daudz kas vēl jāpaveic,” tā ir pirmā balss, ko pamostoties dzirdu.”

Anete Belousova, Rauna: “Šī vasara neaprobežojās ar klavieru taustiņu melnbalto rakstu. Kā koša varavīksne tā ar savām krāsām ļāvusi izbaudīt visdažādāko emociju notis. Man šī vasara saistīsies ar atklāsmēm un cilvēkiem, kuri man būs svarīgi vienmēr. Vasara man iemācīja, ka jāprot ne tikai runāt, bet arī klausīties, ne vienmēr jāmeklē sarežģīti risinājumi. Esmu sapratusi, ka viegli ir dot gudrus padomus, bet gandrīz neiespējami tos pielietot dzīvē. Vasara man atļāva atkal novērtēt īstu draugu esamību, saprast, ka savas domas un jūtas iespējams noslēpt no visiem, izņemot sevi. Vasara neapgrieza manu dzīvi otrādi, bet, vienalga, tā bija īpaša, jo daudz laika veltīju sev, bija daudz radošu domu un ideju, pieauga vēlme piepildīt sapņus un sasniegt mērķi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
49

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
28

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
38

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Likumpārkāpēju izdoma un policistu profesionālisms

00:00
17.04.2025
75

Esam jau informējuši “Druvas” lasītājus par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba rādītājiem pagājušajā gadā. Kopumā vērojama noziedzības samazināšanās, un, kā uzsvēra Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, dzīvojam drošākajā Latvijas novadā. Taču ir noziedzības tendences, kas rada iedzīvotāju pamatotu satraukumu, jo tieši vai netieši skar daudzus. Šoreiz par policijas darba aktuālajiem virzieniem -narkotiku izplatības […]

Zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklē PKS “Straupe”

21:41
16.04.2025
68

Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, lai personīgi iepazītos ar uzņēmuma darbu un apliecinātu tā ražoto produktu drošību un atbilstību pārtikas drošības standartiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija, kad, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) norādījumus, uz laiku tika apturēta manuālās fasēšanas līnija. Ministrs tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
19
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
41
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
15
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
22
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Sludinājumi