Pirmdiena, 24. jūnijs
Vārda dienas: Jānis

Kvalitatīvi par vidēju cenu

Druva
00:00
20.01.2009
2
200901192242452889

Trīs gadus Raiskumā darbojas SIA “mebekom” ražotne. No skaidu platēm un metāla konstrukcijām skolām, bērnudārziem un birojiem, veikaliem top mēbeles – krēsli, galdi, soli, drēbju pakaramie, plaukti, skapji. Kādreizējās kopsaimniecības mehāniskās darbnīcas, pussabrukušas un ar nepabeigtu angāru, Lenčos pārtapušas par mūsdienīgu ražotni. Uzbūvēti vairāki cehi, ierīkota katlu māja, iekārtotas biroja telpas.

“Meklējām lētākas

telpas, nokļuvām Lenčos,” stāsta straupietis, SIA valdes priekšsēdētājs Andris Dāboliņš. Viņš mēbeļu ražošanā nokļuvis nejauši. Beidzis Priekuļu tehnikumu, autotoservisā kā mehāniķis darbu dabūt nevarēja ne Cēsīs, ne Rīgā, sāka strādāt par pārdevēju mēbeļu veikalā galvaspilsētā. Tur arī iepazina nozari. Drīz nodibināja firmu – pirka un tirgoja mēbeles. Studējot uzņēmējdarbību, iegūstot maģistra grādu, radās interese ne tikai par tirdzniecību, arī ražošanu.

SIA “mebekom” strādā 30 cilvēki, Lenčos 20. Četri strādnieki ir no kaimiņrajoniem, pārējie cēsnieki un no Pārgaujas.

Lielākoties visi turpat ražotnē apguvuši arodu. Metāla cehā strādā bijušie autoremonta rūpnīcas speciālisti, kuri apmāca jaunos. “Pirms trim gadiem, kad sākām, darbiniekus atrast bija ļoti grūti. Te strādāja 50 cilvēki. Ik pa diviem mēnešiem cēlām algas, lai strādnieki paliktu. Visu darījām ar rokām,” stāsta Andris Dāboliņš. Pirms pusotra gada tika iegādātas mūsdienīgas iekārtas, tad varēja samazināt strādājošo skaitu. “mebekom” ražotnē patlaban ir modernākās tehnoloģijas nozarē. Arī kolēģi no Igaunijas brauc skatīties Itālijā ražotās iekārtas, kuras kā jaunums tika nopirktas izstādē Vācijā. Visu paveic mašīnas, strādniekiem atliek tikai mēbeles samontēt.

Līdz šim lielākie “mebekom” klienti bijuši skolas, bērnudārzi un veikali. Diemžēl jau no pērnā gada vidus pasūtījumi iet mazumā. Latvijā ir tikai vēl trīs firmas, kas nodrošina skolas un bērnudārzus ar mēbelēm. Divas gan ražo, gan ieved mēbeles, viena līdzīga “mebekom”, bet

apjoma ziņā mazāka.

“Esam dusmīgi uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Kā Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri vairākkārt esam runājuši, bet dzirdīgas ausis nav atradušās. Latvijā atplestām rokām ņem pretī visu – ka tik lētāks. Konkursā galvenais nosacījums – cena. Firmas viendienītes ieved no Ķīnas un tirgo. Kad izrādās, ka prece nekvalitatīva, firmas vairs nav. Mēs ražojam tepat, garantējam kvalitāti. Es nevaru konkurēt ar Ķīnu. Kāpēc vismaz valsts konkursos nevar dot darbu vietējiem, bet dod ķīniešiem? Un nepelna neko. Konkursos cenu starpība starp mūsu ražojumiem un Ķīnas ir līdz desmit procentiem, bet lētāk mēs savu ražoto nevaram pārdot. Bet tie desmit procenti nodrošina kvalitāti un dod nodokļus valstij,” domās dalās uzņēmējs un uzsver, ka valsts rokās ir pietiekami daudz sviru, lai situācija būtu citāda. SIA “mebekom” ir meitas uzņēmums Igaunijā. Četru gadu laikā firma nav uzvarējusi nevienu valsts vai pašvaldību konkursu, kaut uzņēmums ir reģistrēts Igaunijā, tajā strādā igauņi. “Igaunijā mēs neko neražojam.

Iekšējais tirgus ir aizsargāts, konkursos uzvar vietējie ražotāji. Tāpat ir Lietuvā, Skandināvijas valstīs. Pērkam, pārdodam un brīnāmies, kāpēc valsts kasē nav naudas, kāpēc nav vietējo ražotāju,” stāsta Andris Dāboliņš un turpina: “Ar lielajām algām mēs zaudējām konkurētspēju. Un lielās algas pieļāva valsts sektors. Uzņēmēji teica – ļaujiet ievest darbaspēku. Neļāva. Par ķerras stumšanu prasīja tūkstoš latus. Un uzņēmēji maksāja, izejas nebija, jo gribēja strādāt. Tagad valsts iesaka – samaziniet algas. Labi, tā izdarīšu. Bet ko darīs strādnieks? Viņš ir rēķinājies ar katru nopelnīto latu. Viņam ir kredīts, maksājumi. Ja algu samazina, jābrauc prom, kur var nopelnīt kaut to pašu, kas bija.”

Par valsts atbalstu uzņēmējiem izteikumos Andris ir patiesi skarbs. “Latvijā, atšķirībā no Igaunijas, uzņēmējs ir valsts iestāžu ienaidnieks. Kaimiņvalstī tu esi klients, kur katrs centīsies palīdzēt ar padomu, ideju. Varbūt tā latvieša daba – skaudība. Varas izrādīšana. Nav iemācīts, ka ierēdņi algu saņem no manas kabatas. Par VID Cēsīs nevaru nevienu sliktu vārdu teikt, bet Rīgā… Piecas stundas gaidīju kundzīti, kura no manis kopēšanai paņēma dokumentus. Piecas stundas! Viņa aizgāja arī pusdienlaikā. Kad prasīju viņas kolēģei, tā atteica – gaidiet. Kad biju dusmīgs, man kā uzņēmuma vadītājam, ne uzņēmumam, uzlika 20 latu sodu par kaut kāda papīra neiesniegšanu laikus, ” ne bez ironijas stāsta uzņēmējs.

Diemžēl ikdienā vai ik uz soļa nācies saskarties ne jau ar pretimnākšanu un sapratni. Lai sāktu ražot, uz jaudīgāku vajadzēja nomainīt transformatoru. Par to uzņēmējs samaksāja 19 tūkstošus latu. Citās valstīs to dara bez maksas, jo te taču strādās ražotne, būs darba vietas, valstij nodokļi.

Jūlijā, kad “Latvenergo” mainīja tīklus, “mebekom” bija dīkstāve astoņas dienas.

Tas notika

intensīvākajā darba laikā, kad skolām, bērnudārziem jānodrošina mēbeles.

“Jāmeklē kas jauns, lai izdzīvotu. Latvijā trūkst kvalitatīvu mēbeļu par vidēju cenu. Tā ir niša, uz kuru orientējamies. Ražojam virtuves iekārtas, iebūvējamos skapjus, plauktus, gultas, krēslus, galdus. Latvijā var nopirkt vai nu lētās lietuviešu, poļu, baltkrievu mēbeles, kuru kvalitāte ir zema, vai ekskluzīvas, dārgas mēbeles. Lētas ražot nav iespējams, tad vajadzīgs milzīgs apjoms, eksportā konkurence ir ļoti liela. Materiāli visur maksā vienādi, tehnoloģija mums moderna, bet darbaspēks, elektroenerģija, nodokļi Latvijā lielāki. Nevaram konkurēt ar kaimiņvalstu ražotājiem,” domās dalās “mebekom” valdes priekšsēdētājs un piebilst, ka desmit procentus saražotā tomēr izdodas eksportēt.

“mebekom” Rīgas birojā strādā dizaineri, kuri izzina un izpilda klientu vēlmes. Decembrī firma atvēra veikalu Valmierā, kur ikviens var gan apskatīt, ko Lenčos ražo, gan pasūtīt un nopirkt. “Valmiera – tas centrs, uz turieni iepirkties brauc arī cēsnieki, limbažnieki. Sākumā bija doma par veikalu Cēsīs, bet tomēr izvēlējāmies Valmieru. Veikals ir kā eksperiments, kur izzināt, kas cilvēkiem nepieciešams,” stāsta Andris un piebilst, ka visu, ko firma ražo, var apskatīt arī ražotnē. Mēbeļu ražotāji arī meklēs sadarbības iespējas ar veikaliem.

“Gribas sagaidīt, kad kaut kas mainīsies. Ceru, ka kredītu slogs nebūs stiprāks par varēšanu,” saka SIA “mebekom” valdes priekšsēdētājs Andris Dāboliņš. Kaut tik nebūtu atkal jāsāk no nulles.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Svētīgus Jāņus!

00:00
23.06.2024
29

Es sasēju lielu sieru,Jāņu dienas gaidīdama;Jāņu dienu izdalījuPa maziemi gabaliem. Nākat šurpu, Jāņa bērni,Nākat lieli, nākat mazi;Lieliem došu alu dzerti,Maziem siera gabaliņu. Nelīst lietus, nelīst lietus,Šodien lietus nevajaga,Salīs manas Jāņu zāles,Salīs paši Jāņu bērni. Brauc, Jānīti, nu uz Rīgu,Nu mēs tevi pavadām;Nāc atkal citu gadu,Tad mēs tevi gaidīsim.

Saules un ēnas saspēle dzīves norisēs un svētkos

00:00
22.06.2024
43

Mārsnēnos Priekuļu apvienības svētkos “MārsnĒNAS – GaismĒNAS” zumēja kā bišu stropā – dienā centrā uzstājās mākslinieciskie kolektīvi, notika radošās darbnīcas, apvienības pagastu amatierteātru izrādes. Svētkus šogad rotāja moto: “Ja ir ēna, tad kaut kur ir arī Saule.” Saule ir arī Priekuļu apvienības logo zīme, tā simbolizē gaismu un siltumu, bet ēna veldzē un atvēsina, un […]

Pieejamība kā iespēja

00:00
21.06.2024
49

Pietrūkst kopīga redzējuma, kā jāveido dabas takas un dabas objekti, lai tie būtu pieejami ikvienam – ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar bērniem ratiņos vai vecāka gadagājuma ļaudīm,kuriem pastaigai nepieciešams līdzenāks ceļš un vairāk soliņu, kur piesēst, lai pastaigas laikā atpūstos. Tā, izpētot vides pieejamību kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas […]

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
60

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
68

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
35

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
18
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
33
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
41
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi