Jebkura kūlas dedzināšana izraisa dzīvnieku masveida bojāeju un apdraud sugu daudzveidību, Latvijas Dabas muzejā notikušajā preses konferencē par kūlas ugunsgrēku postošo ietekmi uz vidi sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Viņš aicināja iedzīvotājus kopt savus īpašumus un nededzināt kūlu. Ministrs atgādināja, ka tiem īpašniekiem, kuru zemes netiek pienācīgi apsaimniekotas, jau patlaban ir jāmaksā paaugstināti nodokļi. “Ir doma šos nodokļus vēl pacelt,” atklāja Vējonis. Viņš piebilda, ka aktīvākie kūlas dedzinātāji ir tieši pilsētnieki, kuriem acīmredzot ir mazāka pieredze zemes apsaimniekošanā, savukārt laucinieki pērno zāli dedzina retāk, jo viņi labāk apzinās, kādu postu tas var nodarīt.
Kā norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes botāniķe Agnese Priede, kūlas dedzināšana, pirmkārt, skar zālājus, kas Latvijā ir ierindojami starp apdraudētajām biotopu grupām. Skaidrs, ka līdz ar zālājiem sadeg arī dzīvā radība, kas tajos mīt – ne tikai ērces un kukaiņi, kurus cilvēki atpazīst, bet arī virkne tādu bezmugurkaulnieku, par kuru eksistenci iedzīvotāji nemaz nezina.
Turklāt kūlas dedzināšana Latvijā nemaz nav tradicionāls zemes platību sakopšanas veids, kā daudzi to uzskata, sacīja Priede, norādot, ka pļavas pareizi jākopj, ganot tajās lopus un pļaujot zāli. Viņa vērsa uzmanību uz nepieciešamību mainīt kūlas dedzinātāju attieksmi pret vidi. “Pat zināšana nepalīdz tik daudz kā apziņa,” sacīja botāniķe.
Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošais pētnieks Muntis Auns atzina, ka “kūlas dedzināšana ir bijusi visos laikos, taču ir jautājums, vai tā uzskatāma par tradīciju”. Pārlasot dažādus vēstures rakstus, viņš nav radis apstiprinājumu šādas tradīcijas esamībai.
“Pagaidām neesmu par kūlas dedzināšanu neko atradis. Iespējams, ir radies sajukums ar līdumu līšanu,” norādīja vēsturnieks, skaidrojot, ka līdumu līšanas laikā tika dedzināta nevis sausā zāle, bet celmi, velēnas un izcirstie krūmi, turklāt arī šādā gadījumā senlatvieši rūpīgi ievēroja ugunsdrošības pasākumus.
Tāpat vēstures materiālos Auns atradis atsauces par to, ka cilvēki sūdzējušies par zāles trūkumu, līdz ar to secināms, ka pavasaros nemaz nebija kūlas, ko dedzināt.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš atzina, ka “kūlas dedzināšana uzņem arvien lielākus apgriezienus”. Saskaņā ar jaunāko dienesta apkopoto informāciju šopavasar pērnā zāle degusi jau 537 reizes, turklāt kūlas ugunsgrēku rezultātā nodegušas sešas ēkas. “Šie skaitļi ir lieli un nopietni,” nobažījies VUGD priekšnieks.
Acīmredzot 500 latu lielais naudas sods, kas draud par kūlas dedzināšanu, iedzīvotājiem nešķiet pietiekami bargs, lai atturētu no šādas rīcības, taču jāatceras, ka par kūlas dedzināšanu var piemērot arī administratīvo arestu, kas nozīmē, ka cilvēkam būs reāli jāiet cietumā, norādīja Āboliņš.
VUGD priekšnieks aicināja cilvēkus gaidāmajās Lieldienu brīvdienās nededzināt kūlu, bet pievērsties saprātīgākām nodarbēm, piemēram, atkritumu savākšanai. Vējonis piebilda, ka brīvdienās vides dienesti pastiprināti kontrolēs kūlas dedzināšanu un nepieciešamības gadījumā arī dosies palīgā ugunsdzēsējiem.
Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka, dedzinot kūlu, tiek ne tikai apdraudēts cilvēku īpašums, bet arī nodarīts būtisks kaitējums dabai – iet bojā dzīvnieki, kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki, sadeg dažādi augi un putnu ligzdas, kurās jau sadētas olas. Tāpat samazinās augsnes auglība, jo sarūk augu atlieku masa un humusa saturs augsnē.
Kopumā kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums. “Latvijas krāšņie un sugām bagātie zālāji nav veidojušies dedzināšanas rezultātā, un augu un dzīvnieku sugas nav pielāgojušās degšanai, tāpēc tas ir nepiemērots, bīstams un bezatbildīgs saimniekošanas veids,” norāda Dabas aizsardzības pārvalde.
Kūlas dedzināšana jo sevišķi nav pieļaujama īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, jo tur liesmas var izpostīt tieši tās vērtības, kuru aizsardzībai attiecīgā teritorija ir nodibināta.
Kā liecina VUGD apkopotā statistika, šogad Latvijā kūlas ugunsgrēkos jau izdegušas teritorijas vairāk nekā 330 hektāru platībā. Šo ugunsgrēku dzēšanai dienests iztērējis degvielu vairāk nekā 3800 latu vērtībā.
Visvairāk kūlas ugunsgrēku – 154 – šopavasar dzēsti Zemgales reģionā, tam seko Rīgas reģions ar 148 pērnās zāles degšanas gadījumiem, bet vismazāk – 45 – kūlas ugunsgrēki fiksēti Vidzemes reģionā. Pilsētās kūla visvairāk dedzināta Rīgā un Daugavpilī, kur šopavasar reģistrēti attiecīgi 95 un 94 kūlas ugunsgrēki.
Ministru kabineta “Ugunsdrošības noteikumi” paredz, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Noteikumu 20.punkts nosaka, ka objekta teritorija sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metrus plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Cita starpā minētajā normatīvajā aktā noteikts, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic visus nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Par kūlas dedzināšanu fiziskām personām draud naudas sods no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm. To nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pants “Ugunsdrošības prasību pārkāpšana”, kurā cita starpā paredzēta atbildība tieši par kūlas dedzināšanu. Par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem iedzīvotājus var sodīt gan policija, gan arī ugunsdzēsēji.
LETA
Komentāri