Cēsu brigādes komandieris Pēteris Serovs stāsta, ka trešdaļa no visiem ugunsgrēkiem valstī saistīti ar kūlas dedzināšanu. Tajos ne tikai liels postījums tiek nodarīts dzīvajai dabai, bet sadeg arī mājas, saimniecības ēkas, iet bojā cilvēki.
“Cilvēku bezatbildība ir neaprakstāma. Katru gadu par to tiek runāts, rakstīts, bet ik pavasari pērnās zāles dedzināšana atsākas no jauna. Cīņā pret to iesaistās ne tikai VUGD, bet arī policija, masu mediji un Zemkopības ministrija. Jau pērn zemniekiem, kuru platībās konstatēja kūlas dedzināšanu, par desmit procentiem samazināja platību maksājumus. Šādas sankcijas piemēroja 110 saimniecībām, šogad kontrole turpināsies. Arī Cēsu rajonā aktīvi sekojam un divas reizes nedēļā sniedzam informāciju par tiem, kuru īpašumos konstatēta kūlas dedzināšana. Pirmie trīs vainīgie šogad jau fiksēti,” stāsta P. Serovs.
Vakar notika VUGD, valsts policijas, pašvaldības policijas un meža dienestu speciālistu tikšanās, lai pārrunāto veicamo cīņā ar kūlas dedzinātājiem. P. Serovs uzsvēra, ka dienestiem īpaši svarīgi būt gataviem Lieldienu brīvdienām, kad cilvēki dosies uz laukiem, sakops savas teritorijas, kurinās ugunskurus.
To, ka jābūt maksimāli uzmanīgiem šādās reizēs, apliecina ugunsgrēks Raunas pagasta “Lauriņos”. Tur, veicot pavasara sakopšanas darbus, kurināja ugunskuru, kurā dedzināja gružus, zarus. Uz kādu brīdi ugunskurs palika bez uzraudzības,
aizdegās pērnā zāle, un pa to uguns nonāca līdz saimniecības ēkai. Nodega 2/3 saimniecības ēkas, pagraba jumts 15 kvadrātmetru platībā, un uguns nokļuva arī dzīvojamās ēkas jumtā. Vien pateicoties dzēsēju operatīvai rīcībai, izdevās izglābt dzīvojamo ēku.
I. Briedis atgādina, ka īpaši uzmanīgiem, kurinot ugunskurus, jābūt vējainā laikā, jo tā ietekmē uguns pa pērno zāli pārvietojas ļoti ātri. Būtu svarīgi parūpēties, lai pērnā zāle nebūtu tuvu ēkām. Vajadzētu būt vismaz desmit metru drošības zonai. Ja apkārtējie lauki aizauguši un kāds tos aizdedzinās, šāds drošības pasākums, iespējams, ļaus izvairīties no lielākas nelaimes. Bet visdrošāk ir jau laikus parūpēties, lai nebūtu, ko dedzināt. Jo administratīvie sodi tiks piemēroti.
“Pēc izmaiņām likumdošanā nav obligāti pieķert dedzinātājus pie rokas. Atliek noskaidrot, kam pieder konkrētā teritorija, un piemērot
administratīvo sodu līdz 100 latiem. Tas nav sods par dedzināšanu, bet par neizdarību, ka nav veikti preventīvie pasākumi, lai novērstu kūlas degšanu,” skaidro I. Briedis.
VUGD darbinieki aicina arī iedzīvotājus iesaistīties pērnās zāles dzēšanā, ja viņi apzinās, ka to iespējams paveikt saviem spēkiem. I. Briedis stāsta, ka cilvēki izrāda iniciatīvu un zvana, informējot, ka paši centīsies tik galā, ja ne – zvanīšot vēlreiz.
“Dažbrīd tiek stāstīts, ka neko nevajag darīt, tikai zvanīt 112 un gaidīt mūsu dienesta palīdzību. Manuprāt, kūlas dzēšanu, ja deg neliela platība, var mēģināt novērst saviem spēkiem, ja veselība to atļauj. Protams, ja pērnā zāle ir ļoti liela un uguns izplatās
strauji, nevajag riskēt.
Jāizvērtē situācija, jo ļoti bieži aizbraucam uz notikuma vietu, kur deg pavisam neliela platība,” saka I. Briedis.
Tā kā rajons ir liels un brīvdienās kūlas dedzināšana notiks lielos apmēros, dzēsēji visur paspēt nevarēs. VUGD aicina arī pagastu pašvaldības pievērst uzmanību šai problēmai, atbalstot brīvprātīgo dzēsēju komandas. Jau svētdien pie darba stājās Stalbes komanda, likvidējot vienu pērnās zāles dedzināšanas gadījumu.
Šonedēļ darbu Latvijā sāka arī kūlas dedzināšanas novēršanas patruļas, kuru uzdevums būs gan uzraudzīt situāciju, gan skaidrot šīs nodarbes kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.
“Cerams, ka kopīgiem spēkiem varēsim novērst plašu kūlas dedzināšanu. Pērn jau situācija, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzlabojās, tāpēc nevajadzētu pieļaut tās pasliktināšanos, bet domāt par kūlas dedzināšanas apmēru samazināšanu,” teica P. Serovs.
Komentāri