Iedzīvotāji pirkumiem, arī Ziemassvētku dāvanām, tērē mazāk, bet bez iepriecinājuma sevi un citus neatstās.
“Pieskatām, ko grozā likt. Ikdienā tik daudz vairs nepērkam kā kādreiz, bet uz Ziemassvētkiem būs daudz izdevumu, jo ģimene ir liela. Pirkšu dāvanas, vienmēr esmu dāvinājusi to, kas tuviniekiem nepieciešams, tāpat centīšos darīt arī šogad. Noteikti būs arī svētku galds,” dalījās priekuliete Edīte.
Līdzīgas tradīcijas ir cēsnieka Andreja Krastiņa ģimenē. “Gluži visu, ko gribas, nevar atļauties nopirkt, bet nav tā, ka vairs nepērkam neko. To, kas ikdienā bija pierasts- ēšanai un iešanai – arī atļaujamies. Ja garšo, tad kādreiz arī nēģus nopērku un uz vārda dienu torti. Uz Ziemassvētkiem jau noteikti taupīt nesanāks, jo man ir trīs mazmeitas, un viņas noteikti apdāvināšu,” tā Andrejs. Jāņmuižniece Gunta Jonaite stāsta: “Lai arī kādi laiki, svētkus sagaidīsim ierasti. Dāvanas pirksim. Un ģimenes lokā mums ir tradīcija, ka ierasti iegādājamies vienu lielāku dāvanu, bērniem sīkāki prieki tiek atsevišķi.”
“Druvas” aptaujātie sacīja, ka Ziemassvētku mantiskajam priekam nāksies iztērēt no 50 līdz 100 latiem. Un šie rādītāji sakrīt ar GE Money Bank pētījumā paustajiem viedokļiem. Pētījumā atbildētāji runājuši par līdzīgām summām, vidējais tēriņu rādītājs būšot 77 lati.
Un šādi skaitļi figurē laikā, kad visapkārt dzirdams arī viedoklis, ka iedzīvotāji ir nonākuši materiālās grūtībās un finanšu trūkuma radītā depresijā. Iespējams, ka velns nav tik melns, kādu to mālē. Vismaz galvaspilsētā un lielajās pilsētās ne.
Ja kādu lasītāju šeit paustie viedokļi aizkaitināja, tad jāatceras, ka Ziemassvētku patiesās vērtības ir garīgas, nevis materiālas un, ja tam ticēt līdz sirds dziļumiem, tad nebūs žēl, ka nevaram ar atlaidēm nopirkt televizoru, tējkannu un bezspēkā jāiznāk no pārtikas preču veikala, jo pastaiga mežā, došanās uz baznīcu, tējas dzeršana kopā ar saviem mīļajiem un skatīšanās sveču liesmās nemaksā neko vai tikpat kā neko.
Ne velti arī GE Money Bank pētījuma analīzē uzsvērts, ka latvieši, neskatoties uz to, ka paši iepirkšanos uzskata par stresa pārpilnu un laiku paģērošu nodarbi, iepērkas biežāk, nekā tas būtu nepieciešams. “Pirkumi tiek veikti ātri un bez saraksta. Ziemassvētku dāvanas tiek pirktas pēdējā brīdī, paļaujoties uz sajūtām. Paradumi liecina par liekiem tēriņiem,” rezumējuši iedzīvotāju iepirkšanās paradumu pētnieki un atzinuši, ka ne jau tikai latvieši iepērkoties ir pārāk azartiski. Līdzīgi klājas arī čehiem, ungāriem, poļiem, krieviem un rumāņiem savās valstīs.
“Lai veikalā pavadītu maz laika, bet naudu iztērētu saprātīgi, iepirkties jāiet ar noteiktu mērķi vai ar precīzu iepirkumu sarakstu. Pētījums parāda, ka Latvijas iedzīvotāji šodienas ekonomiskajā situācijā, iespējams, lielu daļu savas naudas pazaudē tieši dēļ nevērīgas iepirkšanās ikdienā, jo iepērkas bez saraksta, gandrīz katru vakaru un tur, kur ir pieraduši,” secina Viktors Toropovs, GE Money Bank patērētāju kreditēšanas un līzinga produktu pārvaldes direktors. Speciālisti izzinājuši, ka arī Ziemassvētku laiks nenestu līdzi bankrota sajūtu, ja iedzīvotāji dāvanas iegādātos plānojot.
“Arī Ziemassvētku tēriņiem, kas ir vieni no lielākajiem izdevumiem gadā, mēs nepievēršam pietiekamu uzmanību, dāvanu iegādi atstājam uz pēdējo brīdi, turklāt paļaujamies uz sajūtām. Tas liek secināt, ka plāni šogad tērēt tikai nedaudz vairāk, var izjukt, jo paradumu dēļ mēs burtiski “iekrītam veikalu slazdos”, kuri izlikuši pilnus plauktus ar šķietami vilinošiem piedāvājumiem. Esošajos ekonomikas apstākļos pieeja Ziemassvētkiem ir jāmaina, galu galā tie ir nevis pārmērīgas pirkšanas svētki, bet gan dāvināšanas jeb došanas svētki,” stāsta naudas plānošanas centra vadītāja Signe Bierande.
Pētnieki vēlmi iepirkties atzinuši pat par vienu no kaitīgajiem ieradumiem, kas nozīmē arī nesekot līdzi saviem izdevumiem. Pētnieki iesaka nevis atteikties no iepirkšanās, kas mēdz sagādāt prieku pašam un ir viena no iespējām iepriecināt citus dāvinot, bet mainīt paradumus, kā tas tiek darīts. Proti- nepirkt vienā elpas vilcienā, bet apdomāt, kas patiesi ir nepieciešams, kura nopirktā vai uzdāvinātā lieta sagādās prieku ilglaicīgi.
Komentāri