Krīgaļu dzirnavas Nītaurē jau vienpadsmito gadu pieskata un aprūpē Pēteris Blate, kurš atzīst, ka vieta un dzirnavas ir fantastiskas. Dzirnavas ražo elektrību un, ja būtu nepieciešams, iedarbinātu atkal arī visus gaņģus, lai maltu miltus.
“Ir dzirdētas runas, ka šīs ir vienas no pirmajām dzirnavām Latvijas teritorijā, taču šīs atjaunotās dzirnavas ir uzceltas 1938. gadā. Vecais saimnieks – zemnieks – tolaik “Latvijas Bankā” paņēma pusmiljonu kredītā un nepilnu divu gadu laikā uztaisīja uz to brīdi modernākās dzirnavas Latvijā. Tā šīs dzirnavas saglabājušās līdz pat mūsdienām – par laimi, Otrajā pasaules karā bombardēšanas tās neskāra,” nelielu vēstures ieskatu sniedz dzirnavu saimnieks. P. Blate teic, ka pēdējie miltu maisi dzirnavās malti pirms desmit gadiem, kad kāds zemnieks atveda četrus maisus graudu.
“Taču dzirnavās visas iekārtas un mehānismi ir darba kārtībā. Ir iekārtas graudu attīrīšanai. Te var malt miltus, mannu, grūbas, putraimus. Gribētos cerēt, ka reiz dzirnavās vēl visi gaņģi griezīsies. Pieļauju, ka mūsu pakalpojumus varētu izmantot zemnieki, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, bet droši vien tas nenotiks krīzes laikā. Man arī dārzā pēc bioloģiskās ražošanas prasībām aug upenes un jāņogas. Vai es par tām patlaban varu dabūt santīmu vairāk? Laikam jau pašreiz
vistrakākais, ka izdevīgāk ir aizbraukt uz Poliju, visu nopirkt un ievest Latvijā, jo uz vietas kaut ko saražot vairs nav izdevīgi,” domās dalās P. Blate.
Viņš izrāda arī upeņu un jāņogulāju laukus.
“Esmu arī pēc izglītības dārzkopis, un šīs lietas vienmēr mani interesējušas. Sākumā biju domājis, ka audzēšu ogas un ar kooperatīva starpniecību piegādāšu tās vecās Eiropas valstīm, taču latvieši ir pārāk nesabiedriski, kopdarbs neizdodas, bet
no sava pushektāra ogas uz Eiropu taču neaizvedīšu,” saka nītaurietis un atklāj, ka ogām noietu atradis Latvijā. Cilvēki labprāt pērk gan upenes, gan jāņogas.
Liene Lote Grizāne
Komentāri