Piektdiena, 14. novembris
Vārda dienas:

Krāšņākie tirdziņi – Vācijā

Druva
00:00
29.11.2008
31
200811290226195822

Interneta vietnēs neizdevās noskaidrot, cik sena ir Ziemassvētku tirgus tradīcija. Taču dažādās pasaules daļās azarts, ar kādu cilvēki piekrīt gaidīt Lielo Brīnumu, ir atšķirīgs. Ir zemes, kur būtiskāk pilsētas senajā daļā ir izspēlēt svēto Betlēmes ainu, ir vietas, kur vecpilsētā griežas karuseļi, tekalē rūķi, skan leijerkaste un kilometriem tālu smaržo piparkūkas un karstvīns.

Zviedrijā Ziemassvētku tirgi darbojas pilsētu laukumos un ciemos. Steningas pilī, kura tiek uzskatīta par Zviedrijas skaistāko baroka pili, ierasti notiek īpaši grezns gadatirgus, kur brauc zviedri no tuvākas un tālākas apkārtnes. Tas ir tirgus, ko iesaka apmeklēt arī Zviedrijas apceļotājiem.

Par tirgus laukumu Adventes laikā pārvēršas arī Briseles vecpilsēta, daļa Vīnes un vairāki Alpu kalnu ciemati. Par skaistāko Eiropas pilsētu Adventes laikā zinātāji sauc Prāgu, jo tās vecpilsētā tirgus smarža saplūst ar Bohēmijas stikla trauslumu. Gada tumšajā laikā Prāga burtiski klājas sveču gaismā, un pasaulslavenie stikla izstrādājumi siltumu atstaro.

Meksikā jau dažas nedēļas pirms Ziemassvētkiem katrā pilsētā un lielākā ciematā tiek ierīkoti krāšņi izdekorēti puestos jeb tirgus galdiņi. Uz tiem novietoti visdažādākie amatniecības izstrādājumi, kas vienmēr pārsteidz ar veidotāju fantāzijas plašumu, kā arī augļi un ziedi.

Gandrīz visās Latīņamerikas zemēs Ziemassvētki tiek atzīmēti dziļi reliģiskā garā. Galvenā uzmanība tur pievērsta Betlēmes silītes – presepio – iekārtošanai baznīcās, mājās, pilsētu ielās un laukumos, kā arī sabiedrisko iestāžu telpās. Kristus silītes atveidojumu papildina krāšņi un necili Betlēmes nami, kur pilnā sparā kūsā ikdienas dzīve – tiek cepta maize, no akas nests ūdens, kaut kur priecīgi urdz strautiņš, pie debesīm mirdz zvaigznes. Pa taciņām savās gaitās iet cilvēki.

Un tomēr par nepārspējamu savā Ziemassvētku gaidīšanas dažādībā Ziemassvētku tirgu baudītāji nosauc Vāciju. Visos reģionos Ziemassvētku tirgi ir sena tradīcija. Vācijā pirms svētkiem darbojoties vairāk nekā 1000 tirgi un tirdziņi. Par skaistākajiem atzīti Nirnbergas, Trīres, Rotenburgas un Lībekas tirgi. Ja esat tajos bijuši, tad varat teikt, ka nav labāka par jūsu redzēto un sajusto.

Vācijas vecākajā pilsētā Trīrē, kas celta romiešu laikos, tirgus ir izvietots koka namiņos, un vienmēr tajos atrodas 95 veikaliņi. Pussimts muzikantu izklaidē apmeklētājus.

Nirnbergas Ziemassvētku tirdziņu, pazīstamāko Vācijā, sauc par Kristus bērna tirdziņu. Kristus bērna tirdziņš radies, pateicoties vairāku gadsimtu senai tradīcijai, kura pirmo reizi minēta 1559. gadā, kad bērnus Nirnbergā sāka apdāvināt nevis uz Jauno gadu, bet Ziemassvētkos. Radās arvien lielāks pieprasījums pēc rotaļlietām un citām dāvaniņām, līdz ar to attīstījās tirdziņš, kurš eksistē jau gandrīz 400 gadu. Tajā var nopirkt ne tikai rotaļlietas, eglīšu rotājumus un sīkas dāvaniņas, bet arī kokā grieztas figūriņas par Ziemassvētku tēmu.

Rotenburga pie Tauberas Adventes laikā pārvēršas tirgus laukumā. Kas bijuši, tie saka – ja uzsnieg sniegs, tad tā ir visīstākā Ziemassvētku pasaka. Ap rātsnamu iekārtots tirdziņš, kurā valda senas viduslaiku tradīcijas, smaržo karstvīns (šeit arī no baltvīna) un Frankfurtes desiņas. Skan ērģeles baznīcās, pūtēju orķestru koncerti laukumā, notiek braucieni ar pasta karieti un svecīšu gājiens, un cauri cilvēku drūzmai laiku pa laikam iziet naktssargi, lai ar raga pūšanu vēstītu par pilnas stundas atnākšanu. Ziemassvētku tirdziņa kulminācijas punkts ir mītiskās personas Reiterles ierašanās, kas liek iemirdzēties ne tikai bērnu acīm. Šī tradīcija nāk no seniem laikiem. Reiterle bijis sūtnis no citas pasaules, kurš ziemā lidinājies pa gaisu kopā ar mirušo dvēselēm. Ja agrāk viņa ierašanās radījusi bailes un šausmas, tad šodien viņš atnes prieku un svecīšu gājiena laikā Reiterle apdāvina bērnus.

Berlīnē Ziemassvētku laiks atnāk ne tikai ar piparkūku un cukura vates kalniem, kas pērkami no ielu tirgotājiem, bet arī ar lielo izpārdošanas laiku tirdzniecības ielās. Tātad vēl šogad ir iespējas baudīt neaizmirstamo un praktisko, ja vien sirdī iemājo ceļotprieks.

Starp citu, Latvijā darbojošās tūrisma firmas Ziemassvētku gaidīšanas laikā piedāvā fantastiskus braucienus pa Eiropas valstīm, lai apskatītu sniegotus Alpus, vecpilsētu arhitektūru un baudītu pirmssvētku atmosfēru.

Un vēl gribu pastāstīt par pāris vietām Eiropā, kuras arī ir vērts ieraudzīt Ziemassvētku laikā. Vācijas ziemeļdaļā, Rūdu kalnu pakājē, atrodas rotaļlietu izgatavotāju ciems Zeifene. Pāris stundās var izstaigāt savādi interesanto ciematiņu, kur paaudžu paaudzēs dzīvo meistari, kuri no koka izgatavo, burtiski izmežģīņo, svečturus, eņģeļus, dekoratīvās Ziemassvētku arkas, vīraka degļus, smēķējošus koka vīriņus. Tā tiešām ir pasaku pilsētiņa, kurā notiek gan šo kvalitatīvo rotaļlietu ražošana, gan ikdienas dzīve un tirgošanās.

Tagad Zeifene izskatās kā mākslinieku ciematiņš, taču patiesībā šāda smalka darbošanās aizsākās laikā, kad kalnračiem, kuri strādāja Rūdas kalnos, pietrūka līdzekļu iztikšanai un viņi ar sastrādātām rokām sāka veidot smalkus darbus.q

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
8

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
103

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
359

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
30

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
53

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Mirdzēs lāpas un skanēs zēnu kora balsis. Godinām brīvības cīnītājus

00:07
11.11.2025
79

Šovakar, 11.novembrī, godinot brīvības cīnītājus, Cēsu Lejas kapos pie pieminekļa kritušajiem Latvijas valsts neatkarības izcīnītājiem, kur pulcēsies lāpu gājiena dalībnieki, dziedās Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris. Kora diriģente Ilze Grīn­felde teic, ka ideja par zēnu dalību piemiņas brīdī nākusi no Cēsu Kultūras centra, taču tā nav gluži pirmā reize, kad skolas puišu kolektīvs kuplina Lāčplēša dienas […]

Tautas balss

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
18
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
19
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
16
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
18
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
37
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Sludinājumi