Arī Cēsīs bankomātiem krāpnieki pievieno papildu ierīces, ar kurām iespējams nolasīt norēķinu kartes elektroniskos datus un nofilmēt, ka ievada PIN kodu.
Šādi gadījumi konstatēti daudzviet Latvijā, un cietušās personas lielākoties par apkrāpšanu uzzina vien tad, kad atklājas – ārzemēs, piemēram, Londonā vai Milānā, no konta izņemta nauda.
Šādā situācijā nonāca arī cēsniece, kura savu stāstu uzticēja “Druvai”: “Tas bija liels šoks, kad uzzināju, ka Itālijā no mana konta izņemti apmēram 300 lati. Mēneša sākumā biju izņēmusi pusi savas algas, daļu atstājusi. Krāju naudiņu dēlam, kurš studē. Pēc kāda laika man piezvanīja no bankas un apvaicājās, kur esmu uzturējusies noteiktās dienās, atklājot, ka no mana konta divas dienas pēc kārtas Itālijā izņemta nauda.” Banka bijusi ļoti pretimnākoša. Pēc sarunas kontu slēdza un banka īsā laikā zaudēto summu ieskaitījusi atpakaļ.
“Arī pašiem sevi jāsargā, jābūt gudriem un vairāk jāiedziļinās iespējās, kā aizsargāt savu naudu. Piemēram, nebiju pieteikusi uz mobilo telefonu saņemt īsziņas par izmaiņām bankas kontā. Tagad to daru, redzu katru izņemto summu,” uzsver sieviete.
Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes kriminālpolicijas biroja 2. nodaļas vecākais inspektors Aivars Pometko apstiprināja, ka vienam bankomātam Cēsīs patiešām krāpnieki uzstādījuši papildus ierīces, kas nolasa kartes elektroniskos datus. Pagaidām policijā vērsusies tikai viena cietusī persona.
Viena no uzkrītošajām bankomātam uzstādītajām papildu ierīcēm ir skimmers – karšu lasītājam līdzīga ierīce, kas uzstādīta tieši uz oriģinālā lasītāja. A. Pometko uzsver – karšu lasītājam (atverei, kurā ievieto bankas karti) nav jābūt izvirzītam uz āru. Ja tas nav vienā līmenī ar paneli, bankomātu labāk neizmantot.
Uzmanība jāpievērš klaviatūrai, kurai arī jābūt vienā līmenī ar paneli, nevis izvirzītai uz augšu. Lai fiksētu ievadītos PIN kodus, krāpnieki uz oriģinālās mēdz uzstādīt papildu klaviatūru. Trešā, visgrūtāk pamanāmā, ir videonovērošanas ierīce. Arī bankas uzstāda videonovērošanas kameras, gan pamanāmas, gan nepamanāmas, šīs kameras ir vērstas uz cilvēku, kurš izmanto bankomātu, nevis uz klaviatūru. Atklāts, ka vairākos gadījumos krāpnieki bankomāta augšējā daļā pievienojuši papildu paneli, kurā iemontēta kamera, kas nofilmē PIN koda ievadīšanu. To pamanīt ir grūti, jo panelī redzams vien neliels caurumiņš, caur kuru notiek filmēšana.
“Pirms bankomātā ievietot karti, vajadzētu pārliecināties, vai bankomāts patiešām izskatās tāpat kā parasti, vai nav kādas aizdomas raisošas izmaiņas. Ja ir kas aizdomīgs, nekavējoties jāvēršas policijā un bankā. Ir bijuši gadījumi, kad bankomātam piestiprinātas kastītes ar reklāmas bukletiem, atklājies, ka tajā iemontēta ierīce, kas filmē un nolasa informāciju. Pie bankomātiem nevajadzētu būt nekam liekam,” uzsver A. Pometko.
Rajona policijas pārvalde uzsākusi izmeklēšanu, tomēr pagaidām vainīgās personas nav noskaidrotas. Vaicāts, kā papildu ierīces likuma pārkāpējiem izdevies uzstādīt, A. Pometko skaidro, ka, visticamāk, pārkāpumi izdarīti naktī. Turklāt ne visiem bankomātiem bankas nodrošina video novērošanu, kas atvieglo likumpārkāpēju rīcību.
“Druva” vaicāja vairāku banku Cēsu filiāļu pārstāvjiem, vai tiek veikti papildu drošības pasākumi, lai pasargātu klientus un sevi no nepatīkamiem pārsteigumiem. SEB bankas Cēsu filiāles vadītājs Aleksandrs Bimbirulis apstiprināja, ka „par drošību tiek domāts nemitīgi.” Viņš uzskata, ka, ekonomiskajai situācijai kļūstot sarežģītākai, arī krāpnieki kļūst aktīvāki. Bankas modernizē bankomātus, kā arī uzlabo citus drošības pasākumus, tai skaitā nodrošina videonovērošanu. “Cilvēkiem jābūt uzmanīgiem. Liela daļa bankomātus izmanto regulāri un zina, kā tie izskatās. Ja bankomāts izskatās citāds nekā parasti, ja tam ir papildu ierīces un kastītes, ir jābūt uzmanīgiem un bankomātu nevajadzētu lietot,” uzskata A. Bimbirulis.
Arī “Swedbank” Cēsu filiāles vadītāja Ilze Sončika uzsver: “Klientu drošība ir bankas prioritāte. Bankomāti tiek pastāvīgi uzraudzīti un regulāri pārbaudīti. Klientiem noteikti tos nevajadzētu izmantot, ja pamanīti kādi svešķermeņi. Par jebkurām aizdomām svarīgi informēt banku.” Tam piekrīt arī a/s “Latvijas Krājbanka” norēķinu karšu pārvaldes karšu attīstības daļas vadītāja Indra Ķešāne, uzsverot, ka banka izmanto ikvienu efektīvu līdzekli cīņā ar bankomātu krāpniekiem, tai skaitā arī videonovērošanu: “Drošības nekad nevar būt par daudz. Bankomātu aizsardzībai speciālisti rada arvien jaunus risinājumus. Tomēr kopumā Latvijā drošības līmenis maksājumiem ar karti ir augsts.”
“Klienta drošībai svarīgi zināt arī to, ja šāds gadījums tomēr notiek un, veicot izmeklēšanu, tiek atklāts, ka karte ir viltota, nauda klientiem pilnā apmērā tiek atdota,” skaidro I. Sončika.
Komentāri