
Izvērtēts cēsnieku paveiktais Cēsu domes un Nīderlandes fonda “KNHM” rīkotajā projektu konkursā “Idejas īstenojas”. Visas vasaras garumā 15 domu biedru grupas darbojās, lai realizētu iecerētos projektus, kam finansējumu piešķīra Nīderlandes fonds un pašvaldība. Šonedēļ žūrija iepazinās ar paveikto, lai pēc tam noteiktu divus labākos, kas saņems “KNHM” balvu 500 eiro apmērā katram.
Katra atbalstītā projekta iesniedzēji saņēma 1000 eiro, dažam ar šo summu pietika, lai ieceri realizētu, apjomīgāku projektu realizētāji meklēja papildu finansējuma avotus. Projektu īstenošanā iesaistījās daudzi cēsnieki, bet ieguvums no tiem ir vēl krietni lielākam ļaužu pulkam. Cēsis kļuvušas par trim bērnu rotaļlaukumiem bagātākas. Viens ierīkots Rīgas ielas 71. nama pagalmā, kur projektu realizēja aktīvas mazuļu mammas. Papildināts rotaļlaukums Maldoņa dārzā, kur darbojas Cēsu sv. Jāņa baznīcas svētdienas skolas bērni un arī citi tuvējo māju mazuļi, bet īpaši atzīmējams ir 1.pirmsskolas izglītības iestādes teritorijā panāktais. Pateicoties iestādes vadītājas Māras Virskules aktivitātei, bērni ieguvuši teicamu papildinājumu savam rotaļu laukumam. Pēc M. Virskules skices vecāki uzbūvējuši rāpšanās, kāpšanas, līšanas kompleksu, kāda citur nav.
“Kad uzzināju par šo konkursu, domāju, ka tur nevaram startēt, bet vecāki iedrošināja, un te nu ir rezultāts. Katru dienu ar prieku un lepnumu noraugos uz šo darbu. Vecāki tiešām paveica brīnumu, astoņās talkās no baļķiem, baļķēniem un virvēm tapis brīnums. Esmu lepna par šīm ģimenēm, kas atsaucās šai iecerei. Arī vecāki atzina, ka šis kopīgais darbs bijusi laba iespēja iepazīt vienam otru,” norādīja M. Virskule.
Konkursa ietvaros pie Cēsu pilsētas pamatskolas tapusi krāšņa puķu dobe, kas tagad, pēc stadiona atjaunošanas, ir vēl viens jauks akcents. Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas bibliotēka piedzīvojusi patīkamas pārmaiņas, kļuvusi mājīgāka un pat nedaudz plašāka. Galveno darbu paveica bibliotekāre Dace Lapiņa, aicinot talkā citus skolas darbiniekus, arī dažus audzēkņus. Viņa atzīst, ka pēc remonta izmainījusies pat audzēkņu uzvedība bibliotēkā, viņi novērtējot paveikto.
“Šis remontiņš bija mūsu dāvana audzēkņiem, lai viņu zinību centieniem piedotu dvēselisko akcentu. Viņi to ir pelnījuši,” teica D. Lapiņa.
Latvijas kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Cēsu nodaļas aktīvisti izveidojuši nūjošanas taku Pirtsupītes graviņā, un žūrijai bija iespēja izmēģināt nūjošanas priekus. Kā pastāstīja nodaļas vadītāja Raita Randare, taka regulāri tiek pļauta, attīrīta no atkritumiem, ko tur atstāj cēsnieki, izveidota arī atpūtas vieta.
Biedrība “Cēsu pensionāri”, turpinot pērn iesākto piemiņas vietu atjaunošanā, šogad no nebūtības izcēlusi I Pasaules kara laikā (1915. – 1918.) Cēsu Bērzaines kapos apglabāto Kurzemes un Zemgales bēgļu apbedījumu vietu.
Šo uzskaitījumu varētu turpināt, jo paveikts tiešām daudz. To atzīst arī KNHM pārstāvis Niko Opdams, norādīdams, ka mērķis, ko izvirza fonds, piešķirot finansējumu, ir sasniegts. Ieceru realizācijā kopā strādājuši veci un jauni, cilvēki nesavtīgi darbojušies, lai rezultātu sasniegtu, un ieguvēju ir daudz.
Projekta koordinatore, Cēsu domes pārstāve Sanita Breikša atzina, ka ir pārsteigta par cēsnieku paveikto: “Uz pašvaldību konsultēties neviens nenāca, bija pat bažas, vai darbi notiek. Bet izrādās, ka visi strādājuši un iecerēto paveikuši, dažviet pat vairāk, nekā plānots. Protams, šis finansējums nav liels, bet tas ir labs pamats, lai sāktu kaut ko darīt. Redzam, ka cilvēki grib darboties, viņiem jāļauj to darīt, jo tas spīdums viņu acīs par paveikto ir neviltots. Tagad pašvaldībai jādomā, kā šo ieceri turpināt nākamgad. ”
Oktobrī visi projektu realizētāji tiksies, lai dalītos savā pieredzē, tad arī tiks paziņoti tie projekti, kuri atzīti par labākajiem.
Komentāri