Piektdiena, 21. jūnijs
Vārda dienas: Emīls, Egita, Monvīds

Ko zaudējam, aizbraucot darbaspēkam

Druva
00:00
23.01.2006
3

No Latvijas valsts viedokļa izglītotu cilvēku aizplūšana nozīmē valsts naudas šķērdēšanu. Esam cilvēkus skolojuši, un ar to tagad dotējam Rietumu valstis. Īrijai vajadzīgs ne vien jauns darba spēks, bet arī cilvēki, kas uztur viņu pensionārus. Mūsu cilvēki ārzemēs strādā oficiāli, tātad arī maksā sociālo nodokli – naudu, kas tiek tērēta tās valsts pensionāriem. Latvija zaudē sociālās iemaksas, kas nepieciešamas vecākajai paaudzei un bērniem. Gan jau strādnieki brauks arī uz Latviju, ja strādās oficiāli, tad mūsu valsts iegūs sociālās iemaksas, bet tas nenotiek šobrīd.

Eiropas Savienības valstis pirms kāda laika noslēdza vienošanos, kuru dēvē par Lisabonas stratēģiju. Tā ir vienošanās par zināšanu sabiedrības veidošanu. Tādas sabiedrības, kas veidotu jaunus pamatus Eiropas ekonomikas tālākai attīstībai. Eiropas Savienība cer apsteigt citas valstis. Kamēr galvenā bija lauksaimniecība, pievienoto vērtību radīja zeme, visi rēķinājās ar zemes īpašniekiem. Attīstoties rūpniecībai, par noteicošo slāni kļuva tirgotāji un rūpnīcu īpašnieki. No pievienotās vērtības varēja samaksāt strādniekiem un arī labi nopelnīt.

Šobrīd lielāko pievienoto vērtību nerada ne zeme, ne kapitālieguldījumi, bet zīmols un tehnoloģiju attīstība. Pat saražotu nekvalitatīvu preci, ja tā noformēta ar populāru zīmolu (piemēram, šanel), pirks daudz vairāk. Tas jau aizgājis līdz absurdam, kā pērk zīmolu. Ķīnieši pārpludinājuši pasauli ar savām precēm, bet to reklāmai strādā populāri nosaukumi, un Ķīnas kopproduktam vērojams straujš pieaugums.

Neticamā ātrumā pievienoto vērtību radīšanā par noteicošo kļuvusi tehnoloģiju attīstība. Telefons, kas ilgu laiku pildīja vienu funkciju, nu darbojas arī kā fotoaparāts, kā videokamera. Tas pats priekšmets kļuvis daudzveidīgāks, vērtīgāks, pieprasītāks. Tas viss noticis nepilnos desmit gados. Taču kas pirks un izmantos jaunākās tehnoloģijas? Izglītota sabiedrība. Tāpēc tā jāveido un tas jau notiek. Cik daudzi pirms desmit gadiem prata apieties ar datoru, kā tagad to elementāri dara bērni, bet studenti jau perfekti?

Eiropas valstīs sāk izjust izglītotu cilvēku trūkumu. Kapitāla uzkrājējiem aug mazbērni – trešā paaudze, kurai nauda nav problēma. Šī paaudze negrib ne strādāt, ne mācīties. Jauni cilvēki bezmērķīgi laiku pavada pie televizoriem. Pie tam augsti attīstītās valstis pašas radījušas iedzīvotāju slāni, kurš pieradis dzīvot no sociālajiem pabalstiem un netiecas iegūt ne darbu, ne izglītību. It kā ir bezdarbs, bet nav strādnieku, uz kuriem var paļauties.

To analizējot, Eiropa sapratusi, ka Baltijas valstu, Polijas, Krievijas darba spēks ir tieši tas, kas vajadzīgs. Vācijā, Francijā, Anglijā nav ļaužu, kas strādā roku darbu. Izglītotie baltieši tiek “aizsūkti” uz Eiropas centru. Iespējams, ar laiku viņi no turienes izspiedīs musulmaņus, kuri pārvietosies uz Eiropas nomalēm. Eiropas austrumos ieplūdīs strādnieki no Eirāzijas, Krievijā no Āzijas.

Īrija darba spēku tikpat dramatis-ki, kā mēs tagad, zaudēja 60. gados. Pagāja desmit un vairāk gadi, bet nebija nemaz tik daudz to, kuri, kapitālu uzkrājuši, vēlējās atgriezties Īrijā. Vēl mazāk atgriezās pašu darba spēks. Tāpēc ārzemnieki Īrijā ir gaidīti un novērtēti. Aptaujājot latviešus, kuri strādā Īrijā, viņi prognozē, ka varētu atgriezties pēc gadiem pieciem. Domāju, ka tomēr tā nenotiks, jo piecu gadu laikā strādnieks vēl neizsmeļ karjeras iespējas. Varbūt kapitāls būs sakrāts pēc desmit gadiem? Taču jājautā, cik daudzi tad vēlēsies otrreiz sākt jaunu dzīvi – Latvijā. Katrā ziņā aizbraukušie jaunie vīrieši tikpat kā nerunā par to, ka atgriezīsies.

Latvijas jaunajā paaudzē ieguldīts ļoti daudz, tā ir izglītota, darboties griboša. Noskaidrojot studentu attieksmi pret darba meklētājiem ārpus Latvijas, kļūst skaidrs, ka jaunā paaudze šo procesu pilnībā atbalsta, pat gatava uzskatīt par stulbeņiem tos, kuri nevēlas aizbraukt no Latvijas. Studentos valda noskaņojums – ko tāds cilvēks var, ja viņš pat nevar saņemties aizbraukt. Nu un kas, ka izglītotam cilvēkam ārzemēs būs jāstrādā par atkritumu savācēju? Šāds uzskats, manuprāt, kļūs par mūsu valsts traģēdiju. Vai mēs spēsim no tās atgūties, tiešām nezinu.

Aizbraukušo vietā Latvijā ieradīsies citi strādnieki. Jau tagad brauc. Viņiem nebūs balsstiesību. Latvijā strauji saruks vēlētāju skaits un būs daudz lielāka iespēja variēt ar vēlētāju balsīm, iebalsos tos, kurus vajag. Tā radīsies daudz lielāka iespēja regulēt vēlēšanu iznākumu. Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pieejamība kā iespēja

00:00
21.06.2024
14

Pietrūkst kopīga redzējuma, kā jāveido dabas takas un dabas objekti, lai tie būtu pieejami ikvienam – ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar bērniem ratiņos vai vecāka gadagājuma ļaudīm,kuriem pastaigai nepieciešams līdzenāks ceļš un vairāk soliņu, kur piesēst, lai pastaigas laikā atpūstos. Tā, izpētot vides pieejamību kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas […]

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
46

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
34

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
24

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
85

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
43

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
37
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi