Pirmdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Ķepainis ir jāiepazīst

Druva
00:00
23.01.2009
4
200901222349395977

Latvijas Dabas muzejs par 2009.gada dzīvnieku ir izvēlējies brūno lāci. Par gada dzīvnieku nominētais pēdējo gadu laikā

licis daudz runāt gan sabiedrībai, gan masu medijiem un vides speciālistiem. Pievēršot tam uzmanību, tiks veicinātas diskusijas sabiedrībā, kā arī izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar lāča un cilvēka līdzāspastāvēšanu.

Pēc speciālistu vērtējuma, Latvijā regulāri sastopami desmit līdz 15 lāči. Daži no tiem dzīvo Latvijas teritorijā, bet pārējie ieklīst no kaimiņvalstīm – Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas. Lāči uzturas Latvijas, Igaunijas, Baltkrievijas, Krievijas pierobežas rajonos, Gulbenes un Madonas rajonā, kā arī Kurzemē – Dundagas un Ances apkārtnē.

Latvijā brūnais lācis kopš 1977.gada ir Latvijas Sarkanajā grāmatā kā reta suga, kura tuvākajā laikā neizmirs, bet var ātri iznīkt vides specifisko prasību

vai nelielās apdzīvotās teritorijas dēļ.

“Lācis ir Latvijas dzīvnieks,” uzsver Gaujas Nacionālā parka zvērkope Velga Vītola un pastāsta, ka Dabas muzejā Latvijas kartē iezīmētas 14 vietas, kur redzēti lāči, pārsvarā Vidzemē. “Tas nav maz. Kāds redzējis arī lāča migu, bet mammu ar bērniem neviens nav sastapis,” saka Velga Vītola. Ziemeļvidzemes virsmežniecības medību un uguns apsardzības daļas vadītājs Jānis Ročāns atzīst, ka Cēsu rajonā reizi divos gados izskan ziņas, ka lācis ieklīdis. “Lāči ieklīst, tas ir fakts. Tie te pastāvīgi neuzturas. Ne jau par visiem gadījumiem informācija aiziet tālāk. Baumu līmenī zinu, ka arī pērn manītas lāča pēdas, ” domās dalās Jānis Ročāns. Viņš atceras gadījumu pirms gadiem desmit vai vairāk, kad pie Gaujas tilta Cēsīs klejojis lācis un nobaidījis kādu tanti. Senāk lācis ir apdzīvojis visu Eiropu, izņemot Islandi, Gotlandi, Korsiku, Īriju un Sardīniju. Latvijā brūnais lācis ir dzīvojis kopš bronzas laikmeta. Sākot no 19.gadsimta beigām, lāči vairāk sastopami Latvijas austrumu daļā, kur tie regulāri imigrē no Krievijas un reizēm arī no Igaunijas. Pirmās brīvvalsts laikā lāčus regulāri izšāva, tāpēc tos neuzrāda mežu dzīvnieku sarakstos 20.gadsimta 20. – 40.gados. 2002. gadā Latvijā reģistrēti četri lāči.

Latvijas lāču nākotne ir atkarīga no cilvēkiem, jo viņi vienīgie var apdraudēt lāčus, dabisko ienaidnieku ķepainim Latvijā nav.

Lāču ziemas miegu un vairošanās sekmes traucē medības ar dzinējiem, it īpaši vēlā rudenī un ziemā,

un mežizstrādes palielināšanās. Ziemas migu lāči ierīko nomaļās vietās – zem izgāztiem kokiem, augsnē vai alās, kas izraktas skudru pūžņos. Ziemas migu tie ierīko vissausākajā vietā, kas ir pieejama, ūdenstilpju tuvumā. Migu siltina ar sūnām, sienu, lapām un egļu zariem. Lāču mātes migas veido plašākas un dziļākas. Tās pašas sevi vēl papildus apsedz ar egļu zariem. Ziemas guļas vietu lāči pamet aprīlī. “Pēdējos gados Latvijā ik pa laikam dzirdam, ka kaut kur redzēts lācis. Tas satrauc cilvēkus, jo nezinām, kā rīkoties,” domās dalās lāču pazinēja Velga Vītola un turpina: “Lācis ir atraktīvs, skaists, interesants dzīvnieks, bet jāatceras, ka tas ir lielāks par peli. Ja mežā ierauga lāci, nevajag kāpt kokā, paniski kliegt, bet dzīvniekam ļaut saprast, ka esat turpat viņam blakus, kaut klusi parunāties ar sevi. Lācis aizies. Ja sāksiet kliegt, viņš izbīsies, muks un arī biedētājs pats izbīsies.

Lācis

neuzbrūk.

Izņēmums var būt reizes, ja tuvumā ir lācēni.” Zvērkope uzsver, ka lācis pēc dabas ir gudrs un slinks. Ja, ienākušu pagalmā, to pacienās, viņš nāks vēl un kļūs dusmīgs, ja neko nedos. “Nezināšanas dēļ pastāv uzskats, ka, paceļoties pakaļkājās, lācis kļuvis agresīvs. Nē, viņš tā dara, lai labāk redzētu. Arī Līgatnes voljērā, ieraudzījis vāveri, lācis paceļas uz divām kājām un ieinteresēti skatās,” stāsta Velga Vītola. Viņa pārliecinājusies, ka Latvijā mēs ļoti maz zinām par lāčiem, ir maz informācijas, tāpēc arī rodas dažādi pārpratumi, pat situācijas, ka lācēns, kurš no bailēm uzkāpis kokā, tiek nošauts.

“Dzīvnieki ir jāmīl, pareizi jāmīl. Tas, ka es bučojos ar lāci, nenozīmē, ka to drīkst darīt vēl kāds. Arī es voljērā pie lāčiem neeju,” atgādina zvērkope un uzsver, ka katrs dzīvnieks bagātina Latvijas faunu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izstāde atdzīvina vietu

00:00
17.06.2024
26

Veselavas muiža it kā tā pati, bet cita – tāds ir vai katra secinājums, kurš to apmeklējis pēdējās dienās. Visas kungu mājas telpas piepilda gleznotāja Alekseja Naumova darbi. “Katrai bildei atrast vietu nemaz nebija grūti. Zināju telpas, domāju, kur der ceriņi, kur lielākas, mazākas ainavas. Te ir gan agrākie darbi, gan pēdējie no Francijas. Kad […]

Represijās piedzīvoto glabā atmiņas

00:00
16.06.2024
52

14.jūnijs – diena atmiņām, pārdomām par Latvijas mūsdienu vēsturi. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941.gada deportācijām. No savas zemes svešumā tika izvesti 15 443 cilvēki. 15 procenti no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem. Deportēja ne vien latviešus, arī ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. No katriem desmit izsūtītajiem    aptuveni četri gāja […]

Azartiski, zinātkāri un mākslinieciski

00:00
15.06.2024
35

Ar autoorientēšanos, radošām darbnīcām, izzinošiem eksperimentiem, koncertu un svētku balli aizvadīti desmitie Vaives svētki. Tie bija kupli apmeklēti, cilvēkiem dienas garumā izbaudot svētku programmu. Svētkus sadarbībā ar Vaives tautas namu rīkoja biedrība “Kiwanis Cēsis”. “Tā kā šie ir desmitie pagasta svētki, gribējām tos sarīkot tā, ka jūt. Tāpēc pēc ilgāka pārtraukuma organizējām autoorientēšanos. Bija jāizbrauc […]

Sēru diena

13:10
14.06.2024
42

14.jūnijs-sēru diena. Pieminot traģiskos vēstures notikumus un godinot deportāciju upurus, Cēsu novadā noliek ziedus, aizdedz svecītes piemiņas vietās, notiek citi pasākumi. Stalbes pagastā, Amatas pagastā, Priekuļos Jaunraunā, Cēsīs, Jaunpiebalgā un citviet 14.jūnijs tiek pieminēts ik gadu. Pirms 83 gadiem mūsu tautas vēsturē tika ierakstīta skaudra lapa – 1941. gada 14. jūnijā padomju okupācijas vara uz […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

12:19
14.06.2024
28

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 13. jūnija plkst. 6.30 līdz 14. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – trīs uz ugunsgrēku dzēšanu un četrus uz glābšanas darbiem. Vakar pusdesmitos vakarā saņemts izsaukums uz Smiltenes novada Bilskas pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma uz brauktuves bija izlijusi eļļa. Ar absorbenta […]

Līvi – Cēsis, ar kājām un velosipēdu

00:00
14.06.2024
75

Tagad no Cēsīm līdz Līviem Drabešu pagastā var droši un ērti aizbraukt ar velosipēdu vai aiziet kājām. To nodrošina mūsdienīgs celiņš. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens celiņa atklāšanā uzsvēra, ka šis projekts ļoti labi parāda kvalitatīvu valsts pārvaldes un pašvaldības sadarbību.    Līdzās valsts pārraudzības ceļam izveidots celiņš kājāmgājējiem un velosipēdistiem, kas savieno infrastruktūru, ko pašvaldība jau […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
19
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
28
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
20
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
33
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
80
2
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi