Pirmdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Ķekatas nāk!

Druva
00:00
23.12.2008
2

Satumst. Pār sniegoto pagalmu stiepjas zilganas koku ēnas un liepas zaros iesēdies mēness lūko saskatīt, kas šovakar notiek uz zemes. Pie durvīm jau rībinās, dauzās un tad sparīgi iesoļo trejos kažokos tinies un zvārguļiem apkāries vīrs. Aiz viņa krietns pulks dziedošu, blējošu un trokšņojošu ļaužu. Ar garu spieķi barvedis dauza pa grīdu un nelūdz, bet pieprasa naktsmājas tāla ceļa gājējiem. Lūk, viņu pulkā kāda sieva, kam bērns teju, teju gaidāms… Lai ielaiž pasildīties! Mājas saimnieks ver durvis un raibais bars ar zvārguļiem, bungām un taures taurēdami iebrūk istabā. Krāšņos lakatos tītajai čigānietei tūdaļ „piedzimst” ņiprs bērns. Kāds no mājiniekiem, kas palīdzējis „radībās”, tiek norīkots par aizgādni jaunajai māmiņai. Saimnieku pārim jāmetas uz ceļiem, skaitot lūgšanu par labu veselību un ilgu mūžu „jaundzimušajam”, saņemot malku stipras dziras no ķekatu barveža blašķītes.

Tāds, lūk, ir viens no Ziemassvētku stāstiem, ko izspēlē ķekatnieki Latgalē. Spilgts piemērs, kā gadsimtu gaitā neatšķetināmi savijušās senās tradīcijas ar kristīgajām leģendām.

Ķekatās iešana ir viena no vislabāk zināmajām latvisko Ziemassvētku izdarībām. Vienlīdz svarīga loma ir gan tiem, kas gatavo maskas un staigā apkārt dziedādami, gan tiem, kas sagaida, pacienā un piedalās rotaļās. Ķekatās iešana ir kolektīvs rituāls, gluži kā svētību nesoša, maģiska stafete no mājas uz māju, tāpēc, tās sagaidot un uzņemot, valda viesmīlības likums, jo neviens taču nevēlas aizdzīt labumu no mājas. Pašam ķekatniekam svētība tiek tad, ja cilvēks maskā paliek nepazīts.

Mūsdienās sabiedrību ir grūti atkal pieradināt pie šādiem viesiem. Daudzi neielaiž mājās, jo nav ar ko pacienāt, nezina, kā būtu jāuzvedas, kā „jāspēlē pretī”, nav sakārtota māja, baidās, ka kaut ko nozags vai arī atceras slikto pieredzi ar Visu svēto nakts agresīvajiem konfekšu diedelētājiem. Trokšņošana, kas ķekatu gājienos ir viena no svarīgākajām darbībām, 21. gadsimtā tiek iztulkota kā neprasme spēlēt instrumentus, apkārtējo kaitināšana vai vienkārši muļķošanās. Patiesībā ar troksni (vibrācijas taču!) tiek aizbiedēti visi sliktumi un nebūšanas, kas pa gadu kaktu kaktos sakrājušās. Jo skaļāk un līksmāk tas izdodas, jo labāks rezultāts.

Tradīciju aprakstos latvisko masku gatavošana nav tik sarežģīta, kā Lietuvā, kur meistari vienu masku darina ilgi un rūpīgi. Viens no vienkāršākajiem pārģērbšanās veidiem ir uzvilkt uz otru pusi izgrieztu kažoku. Var aizsiet sejai sietiņu priekšā, pie jostas piekārt zvanus un zvārguļus, koka dunci.

Latvijā zināmi vairāki ķekatu masku veidi. Cilvēku maskas – čigāni, žīdi, ubagi – atspoguļo sabiedrības zināšanas par iedzīvotājiem un sociālajiem slāņiem. Kopā ar viņiem mēdz būt arī savdabīgi tēli no ceļojošā cirka – lāča dīdītājs ar lāci un fiziskie dīvaiņi: garā sieva un mazais vīriņš. Visos novados ķekatu pulkā ir dzīvnieku maskas – mājas un meža lopiņi – zirgs (arī zirgs ar jātnieku), kaza, āzis, arī putni, visbiežāk dzērve. Priekšmetu maskas pārstāv siena guba, labības kūlis, slota, siets. Svarīga vieta ķekatnieku izdarībās ir personām, kas tērpušās mitoloģisku vai pārdabisku būtņu maskās. Pat pieaugušajiem kļūst bailīgi, kad nāk Nāve un izdancina vai pakutina ar sarkani krāsotu koka nazi. Raibo baru vada budēļu tēvs un māte vai čigāns ar čigānieti. Ienākot mājās, viņš pirmais uzsāk sarunu, pārskata saimniecību, izrīko pārējos ķekatniekus. Katram ir sava loma spēlējama, priekšnesums vai rotaļa, kurā iesaista mājiniekus. Ķekatās iešana patiesībā ir darbs, gluži kā vairākas izrādes vienā vakarā nospēlēt. Tas ir priecīgs un svētīgs darbs, sagādājot pārsteigumu, liekot ticēt labajam un ziemas saulgriežu brīnumam. Lai izdodas!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izstāde atdzīvina vietu

00:00
17.06.2024
26

Veselavas muiža it kā tā pati, bet cita – tāds ir vai katra secinājums, kurš to apmeklējis pēdējās dienās. Visas kungu mājas telpas piepilda gleznotāja Alekseja Naumova darbi. “Katrai bildei atrast vietu nemaz nebija grūti. Zināju telpas, domāju, kur der ceriņi, kur lielākas, mazākas ainavas. Te ir gan agrākie darbi, gan pēdējie no Francijas. Kad […]

Represijās piedzīvoto glabā atmiņas

00:00
16.06.2024
52

14.jūnijs – diena atmiņām, pārdomām par Latvijas mūsdienu vēsturi. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941.gada deportācijām. No savas zemes svešumā tika izvesti 15 443 cilvēki. 15 procenti no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem. Deportēja ne vien latviešus, arī ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. No katriem desmit izsūtītajiem    aptuveni četri gāja […]

Azartiski, zinātkāri un mākslinieciski

00:00
15.06.2024
35

Ar autoorientēšanos, radošām darbnīcām, izzinošiem eksperimentiem, koncertu un svētku balli aizvadīti desmitie Vaives svētki. Tie bija kupli apmeklēti, cilvēkiem dienas garumā izbaudot svētku programmu. Svētkus sadarbībā ar Vaives tautas namu rīkoja biedrība “Kiwanis Cēsis”. “Tā kā šie ir desmitie pagasta svētki, gribējām tos sarīkot tā, ka jūt. Tāpēc pēc ilgāka pārtraukuma organizējām autoorientēšanos. Bija jāizbrauc […]

Sēru diena

13:10
14.06.2024
42

14.jūnijs-sēru diena. Pieminot traģiskos vēstures notikumus un godinot deportāciju upurus, Cēsu novadā noliek ziedus, aizdedz svecītes piemiņas vietās, notiek citi pasākumi. Stalbes pagastā, Amatas pagastā, Priekuļos Jaunraunā, Cēsīs, Jaunpiebalgā un citviet 14.jūnijs tiek pieminēts ik gadu. Pirms 83 gadiem mūsu tautas vēsturē tika ierakstīta skaudra lapa – 1941. gada 14. jūnijā padomju okupācijas vara uz […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

12:19
14.06.2024
28

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 13. jūnija plkst. 6.30 līdz 14. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – trīs uz ugunsgrēku dzēšanu un četrus uz glābšanas darbiem. Vakar pusdesmitos vakarā saņemts izsaukums uz Smiltenes novada Bilskas pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma uz brauktuves bija izlijusi eļļa. Ar absorbenta […]

Līvi – Cēsis, ar kājām un velosipēdu

00:00
14.06.2024
76

Tagad no Cēsīm līdz Līviem Drabešu pagastā var droši un ērti aizbraukt ar velosipēdu vai aiziet kājām. To nodrošina mūsdienīgs celiņš. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens celiņa atklāšanā uzsvēra, ka šis projekts ļoti labi parāda kvalitatīvu valsts pārvaldes un pašvaldības sadarbību.    Līdzās valsts pārraudzības ceļam izveidots celiņš kājāmgājējiem un velosipēdistiem, kas savieno infrastruktūru, ko pašvaldība jau […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
19
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
28
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
20
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
33
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
80
2
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi