– Skatīju vecās kantorgrāmatas, 80.gadu sākumā fiksēti 34 grādi, bet pēdējos 20 gadus Priekuļos tas ir rekords, – saka Priekuļu automātiskās meteoroloģiskās stacijas meteoroloģe Ilze Brūvere.
Svētdien Priekuļos maksimālā gaisa temperatūra bija 33,8 grādi, bet diennakts vidējā – 27,1 grāds. Ilgstošais karstums grūti izturams ne tikai cilvēkiem. Pēc mērījumiem Priekuļos augsnes virskārtā termometrs rāda 50 grādus, piecu centimetru dziļumā – 26,5 grādus, bet 20 – 23,9 grādus. Zālājos 20 centimetru dziļumā ir 19 grādi silts.
-Bijis, ka vienu dienu, pāris ir karsts, bet ne jau tik ilgi, – uzsver Ilze Brūvere.
Vēl karstāks nekā Priekuļos bijis Zosēnos, kur svētdien plkst 18, kad Priekuļos bija 32,6 grādi, Zosēnos 33,4.
Karstais un sausais laiks lielu postu nodara arī pilsētas zaļajai zonai, apstādījumiem. Z/s “Kliģēni” īpašnieks Aleksandrs Raubiško atzīst, ka šādā laikā nav viegli nosargāt puķes.
“Zālājus un lielos ziemciešu stādījumus nelaistām,
tas nav mūsu spēkos, cenšamies glābt vien puķu dobes, kuru arī pilsētas apstādījumos netrūkst. Mūsu darbinieki katru vakaru četras, piecas stundas velta, lai apbraukātu visas vietas, kur aug puķes. Redzam, ka krītas ūdens līmenis arī parku dīķos,” saka A. Raubiško.
Uzņēmuma “Vinda” direktors Varis Ādamsons informēja, ka ūdens patēriņš pilsētā ir pieaudzis, tomēr problēmas, ka tā varētu sākt trūkt, nav gaidāmas. Ūdens pietiks.
“Laikā, kad ūdens nepieciešams laistīšanai, esam atraduši daudzus, kuri nav uzstādījuši ūdens skaitītājus, un ūdeni no pilsētas ūdensvada bagātīgi izmanto dārzu laistīšanai. Mūsu rīcībā ir aparatūra, kas palīdz atklāt šādus negodīgos lietotājus,” teica V. Ādamsons.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu brigādes darbiniekiem šis laiks ir karsts gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Brigādes komandieris Pēteris Serovs informēja, ka pēdējās nedēļas laikā izsaukumu kļuvis krietni vairāk. Aizvadītajā nedēļā reģistrēti 16 ugunsgrēki, no tiem brīvdienās – astoņi. Degušas pamestas mājas, sausais siens, kūdra. Ir neparasti lasīt operatīvajā informācijā, ka ļoti bieži valstī VUGD brigādes brauc dzēst degošo zāli, gluži kā kūlas dedzināšanas laikā.
“Tā kādā pļavā nopļauto un izkaltušo sienu aizdedzināja dzirkstele no traktora izputēja. Nopļautā zāle izkalst ļoti ātri, viss ir tik sauss, ka pietiek ar mazāko dzirksteli, lai sāktos liela nelaime,” teica P. Serovs.
Divas reizes ugunsdzēsēji braukuši Cēsīs uz Liepu ielu, kur degušas pērno lapu kaudzes. P. Setrovs pieļauj, ka notikusi pašaizdegšanās, taču nepieciešams domāt par šo vietu, lai izvairītos no turpmākiem negadījumiem.
Karstais laiks cilvēkus vilina pie ūdeņiem, līdz ar to pieaug noslīkušo skaits. Nedēļas nogalē glābēji divas reizes palīdzējuši policijai atrast bojā gājušos. Sestdien palīdzība sniegta Siguldā, bet svētdien – Drustu pagasta Krogus ezerā, kur noslīcis 1968.gadā dzimis vīrietis.
“Šajā laikā uz ūdeņiem jābūt ļoti uzmanīgiem, nedrīkst atļauties nekādas pārgalvības, it īpaši nezināmās ūdenskrātuvēs. Vecākiem vajadzētu uzmanīt savu bērnus, kuri jo īpaši vēlas brīvo laiku pavadīt pie ūdeņiem,” teica P. Serovs.
Palielinās to cilvēku skaits, kuri karstuma radīto veselības problēmu dēļ palīdzību lūdz mediķiem.
Kā informēja rajona slimnīcas terapeite Anna Smiltiņa, pagājušajā nedēļā terapijas nodaļā trīs dienas ārstējās jaunietis, kurš bija dabūjis
saules dūrienu. “Puisis bija pamatīgi pārkarsis, tāpēc paturējām slimnīcā. Arī svētdien uzņemšanas nodaļā nogādāja vairākus pacientus, kuri cieta no karstuma izraisītajām veselības problēmām. Viņi ārstējas ambulatori – pēc palīdzības sniegšanas devās mājās,” pastāstīja A. Smiltiņa.
Traumatoloģijas nodaļas vadītāja Anda Skrastiņa minēja, ka jaunietis, kurš ārstējās terapijas nodaļā, bija guvis arī ievērojamus apdegumus. “Ja pacientam ir īpaši smagi apdegumi, tad viņu no terapijas pārved uz traumatoloģijas nodaļu. Taču jaunieti nebija nepieciešams pārvietot,” sacīja A. Skrastiņa. Nodaļā ārstējas arī vairāki pacienti, kuri sagriezuši pēdas pie Driškina, Ungura un Niniera ezera. Daži traumas guvuši piemājas dīķos, taču traumatoloģijas nodaļas vadītāja ir pārliecināta, ka tas ir pašu nolaidības dēļ.
Bērnu nodaļas vadītāja Māra Brice pastāstīja, ka nodaļā pastāvīgi ārstējas apmēram desmit bērni.
“Pieaugušie saprot, ka jādzer daudz ūdens, lai izārstētos, jāklausa ārsti, bet bērni to visu neapzinās,” atzīst ārste. Bērniem visbiežāk ir paaugstināta temperatūra un šķidruma zudums. M. Brice iesaka, lai vecāki pusdienlaika karstajā saulē neved bērnus pastaigā, lieto galvassegas, liek dzert daudz šķidruma un domā par atvases ēdienkarti. “Bērniem ir jāēd zupas, jādod vārīti ēdieni, nevis tikai cepumi un sausa maize,” minēja M. Brice.
Ģimenes ārsti ir pirmie, kuri saņem pacientu sūdzības par karsto laiku. Ragnars Kaltenieks, ģimenes ārsts no Nītaures, apgalvoja, ka kopš karstā laika iestāšanās ir palielinājies pacientu skaits, kuri cieš no karstuma izraisītajām sekām. “Pagājušajā nedēļā bija trīs pacienti, kuri bija pārkarsuši. Parasti sūdzas vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem ir slima sirds. Nesen biju arī mājas vizītē pie puiša, kurš bija pārkarsis. Bija vajadzīga ķermeņa atdzesēšana,” sacīja R. Kaltenieks.
Komentāri