Karstie laika apstākļi labvēlīgi ietekmē ar tūrismu saistītās nozarēs, kā arī atspirdzinošo dzērienu, saldējumu un citu veldzējošo produktu ražotājus, taču vienlaikus rada bažas lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zvejniecībai, atzina biznesa portāla “Nozare.lv” aptaujātie banku ekonomisti.
Viņi atzīst, ka pagaidām vēl ir pāragri spriest par karstuma rekordu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, jo par to skaidrākus secinājumus varēs izdarīt vien rudenī, kad tiks saņemti dati par visām nozarēm.
Kā skaidro “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, karstais laiks aktivizē iedzīvotāju vēlmi atpūsties, izbaudīt laiku un apmeklēt pasākumus, tādejādi ieguvējas ir ar tūrismu saistītās nozares un dažādu pasākumu rīkotāji. Karstums palielina ne tikai āra kafejnīcu un pasākumu rīkotāju ienākumus, bet arī veicina dažādu veldzējošu produktu noietu un attiecīgi to ražošanu, taču samazinās pieprasījums pēc “smagākas” pārtikas un to nomaina vieglāki ēdieni.
“Grūti spriest, vai šādi laika apstākļi, kas mazina koncentrēšanās spējas strādājošiem, radīs nopietnas sekas ekonomikai. Visticamāk, nē. Kopumā nozares, kas izjūt pieprasījumu, to izmantos un atpūtā nedosies, ja vien to nepieprasīs apstākļi tirgū un nozares specifika,” sacīja ekonomists.
Vienlaikus viņš uzsver, ka gadījumā, ja karstais laiks izkaltēs gaidāmo ražu, sekas būs vājš lauksaimnieku veikums un augstākas cenas, kas “vasaras ieguvumus var stipri ievilkt kopējos zaudējumos”.
“DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš par karstuma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību ir pozitīvi noskaņots, sakot, ka acumirklīgā ietekme uz ekonomiku ir pozitīva, taču kaut kad noteikti sākšot izpausties vasaras intelektuālā atslābuma radītais pārrāvums jaunu ideju radīšanā. To gan neesot iespējams precīzi novērtēt, tāpēc viņš secinājis, ka jebkāda karstuma kaitīgā ietekme uz ekonomiku nav pierādāma un cilvēki var ar mierīgu sirdi nodoties brīnišķīgā laika baudīšanai.
Papildus jau iepriekš minētajai tūrisma nozarei un atspirdzinošo dzērienu un ēdienu ražotājiem, Strautiņš norāda, ka ieguvēji no karstā laika ir arī degvielas tirgotāji, jo cilvēki vairāk dodas izbraukumos un vairāk lieto gaisa kondicionierus, kas palielina degvielas patēriņu.
Ja vien tas pārāk neievilksies, karstums arī būs veicinājis lauksaimniecības kultūru ražību un koksnes pieaugumu mežos, saka Strautiņš, paužot cerību, ka vēl karstākais laiks Dienvideiropā no turienes uz Latviju “atdzīs” atpūtniekus, kas vēlēsies baudīt Baltijas relatīvo vēsumu.
“Karstais laiks ir ļoti gaidīts pēc aukstās ziemas, un labi ir to izmantot un pareizi organizēt darbu, bet patērētājiem jābauda katrs mirklis,” pavisam optimistiski noskaņots ir “Swedbank” vecākais ekonomists Dainis Stikuts.
Viņš gan brīdina, ka lauksaimniekiem lielāku traucējumu rada nevis karstums, kas ir labi siena ievākšanai, bet sausums – vai tas pārāk neievelkas un kā lauksaimnieki ir tam sagatavojušies.
Kā ziņots, tuvākajā dienās saglabāsies saulains, pārsvarā sauss un karsts laiks, un gaisa temperatūra dienas laikā paaugstināsies līdz plus 28, plus 33 grādiem, iespējams pat plus 34 grādi. Vienīgi jūras piekrastē būs par kādu grādu vēsāks. Arī naktis saglabāsies tveicīgas, un gaisa temperatūra nebūs zemāka par plus 16, plus 23 grādiem.
NOZARE.LV
Komentāri