Gaujas NP informācijas speciāliste
Turpinot iepazīt Latvijas straujāko un gleznaināko upi, piedāvāju kājāmgājēju maršrutu gar Amatu, kurā būs iespēja redzēt mazpārveidotu dabu, savdabīgus iežu atsegumus un stāvas kraujas, pārbaudīt izturību, kāpjot pa stāvām takām. Starts pie Amatas tilta pie Kārļu
zivaudzētavas, finišs pie Zvārtes ieža.
Pirmais pārbaudes tests
Maršruta sākumā kāpiens Ainavu kraujā. Piepūli, šturmējot virsotni, atalgos skaistais skats no aptuveni 40 metrus augstās kraujas. No šejienes redzama mežu ieskautā ieleja, upes spožā lente, pļava un ceļš. Zem kājām daudzkrāsains atsegums, kurā kārtu kārtām redzama zemes ģeoloģiskā vēsture. Ainavu krauja – valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais piemineklis-, vislabāk apskatāma pavasarī vai rudenī, kad balto, pelēko, sārto un violeto iežu slāņus neaizsedz koku lapotne. Puskilometru garajā kraujā ir divi atsegumi, kuros dabas procesi vēl arvien turpinās – noslīd, nobrūk, izplūst avoti. Tālāk taka strauji virzās lejup, pretējā krastā redzami Ķaubju ieža sārtie smilšakmeņi. Maršruta turpinājumā ir trīs nelieli bezvārda atsegumi – divi labajā, viens kreisajā krastā.
Pirms Stūķu ieža sākas nopietns kāpums – īsts pārbaudījums! Atkal jānokļūst ap 40 metru augstā kraujā un tad jādodas lejā. Tikai agrā pavasarī, vēlā rudenī un ziemā no Stūķu ieža dziļi ielejā redzama Amata, vasarā upi aizsedz biezā lapotne. Ieža sārti – balti sārto sānu var redzēt, nokāpjot lejā pie upes.
Dodamies tālāk. Līdz pat Zvārtei taka kļūst arvien lēzenāka, bez negaidītiem kāpumiem, gravām un citiem šķēršļiem. Labajā krastā neliels bezvārda atsegums, tam pretī, kreisajā krastā Pērļupes ieteka. Amata sāk mest arvien lielākas cilpas un pirms Dzilnas ieža ir
tāāāds līkums, kuru vērīgākie var „saīsināt”. Brīnums, kā gan upe šo vietu nav savienojusi, izveidojot salu. Dzilnas iezis Amatas kreisajā krastā, tāpat kā iepriekš grūti pārvarētais Stūķu iezis, ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģiskais dabas piemineklis. Noslīdeņi, nobrukumi un avoti to ik sezonu pārveido. Ziemās Dzilnas iezi rotā ap 10 metrus augsts leduskritums.
Ejam tālāk! Jau kopš Ķaubju ieža novērojamas bebru aktivitātes. Taku ik pa brīdim šķērso skaidām piebiruši „baļķu transportēšanas ceļi”. Jāuzmanās nepazaudēt kāju bebru alās. Nelielas ieplakas un attekas čaklais meliorators izmantojis, lai ierīkotu akvaparkus un SPA.
Kreisajā krastā aiz mazām saliņām labi saskatāma Kumadas ieteka. Nedaudz tālāk kreisajā krastā ap 300 metru garā un ap 40 metrus augstā Incēnu krauja. Vasarās tā no upes nav tik labi redzama, jo aizsedz koku lapotne. Labajā krastā diviem līčiem doti interesanti nosaukumi – Štutūzis un Garais līcis. Aiz šīm cilpām kreisajā krastā sākas Roču meža rezervāts, kurā apmeklējums nav atļauts. Taka izved klajumā, kur palienes pļavās sastopama daudzveidīga augu valsts. Pavasaros noteikti pārsteigs violeti sārtās Bastarda tūsklapes audzes.
Nogurušākie ceļotāji gar „Viļņu” māju pagalmu parasti dodas pa taisno pāri pļavām uz Zvārtes iezi, izlaižot divus apskates objektus. Aiz „Viļņiem” Amatas krastā bijušas mājas „Kraujas”, kur kādreiz darbojusies vietējā spēkstacija. Kreisajā krastā Gulbju iezis. Bet nu jau redzams galamērķis un Zvārtes iezis! Maršruta vērtējums
Pieejamība – laba. Starta vietā var ierasties gan ar automašīnu, gan kājām. Ieteicams atstāt kādu transporta līdzekli galapunktā, lai nodrošinātu mājupceļu. Velobraucējiem maršruts nav izmantojams. Taka piemērota ģimenēm ar skolas vecuma bērniem, nelielām skolēnu grupām ar pavadoni, īsteniem dabas draugiem. Maršruts ir marķēts ar oranžām atzīmēm uz koku stumbriem, taču nav labiekārtots. Informācijai noderēs Gaujas NP administrācijas sagatavotais
un 2007. gadā izdotais bezmaksas buklets „Ģeoloģiskā taka gar Amatu”.
Vides kvalitāte – laba. Maršruts nodrošina neskartās dabas sajūtas.
Komforta līmenis – atbilstošs dabai draudzīgās ceļošanas idejai. Nav speciālu labiekārtojumu, kāpņu, margu, informācijas stendu, atkritumu tvertņu. Pārgājiena laikā iespēja vairāk baudīt dabas skaņas, reti satiekot citas grupas.
Komentāri