Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Kājām gar Amatu. Kalnā un lejā

Druva
23:00
20.06.2008
14

Gaujas NP informācijas speciāliste

Turpinot iepazīt Latvijas straujāko un gleznaināko upi, piedāvāju kājāmgājēju maršrutu gar Amatu, kurā būs iespēja redzēt mazpārveidotu dabu, savdabīgus iežu atsegumus un stāvas kraujas, pārbaudīt izturību, kāpjot pa stāvām takām. Starts pie Amatas tilta pie Kārļu

zivaudzētavas, finišs pie Zvārtes ieža.

Pirmais pārbaudes tests

Maršruta sākumā kāpiens Ainavu kraujā. Piepūli, šturmējot virsotni, atalgos skaistais skats no aptuveni 40 metrus augstās kraujas. No šejienes redzama mežu ieskautā ieleja, upes spožā lente, pļava un ceļš. Zem kājām daudzkrāsains atsegums, kurā kārtu kārtām redzama zemes ģeoloģiskā vēsture. Ainavu krauja – valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais piemineklis-, vislabāk apskatāma pavasarī vai rudenī, kad balto, pelēko, sārto un violeto iežu slāņus neaizsedz koku lapotne. Puskilometru garajā kraujā ir divi atsegumi, kuros dabas procesi vēl arvien turpinās – noslīd, nobrūk, izplūst avoti. Tālāk taka strauji virzās lejup, pretējā krastā redzami Ķaubju ieža sārtie smilšakmeņi. Maršruta turpinājumā ir trīs nelieli bezvārda atsegumi – divi labajā, viens kreisajā krastā.

Pirms Stūķu ieža sākas nopietns kāpums – īsts pārbaudījums! Atkal jānokļūst ap 40 metru augstā kraujā un tad jādodas lejā. Tikai agrā pavasarī, vēlā rudenī un ziemā no Stūķu ieža dziļi ielejā redzama Amata, vasarā upi aizsedz biezā lapotne. Ieža sārti – balti sārto sānu var redzēt, nokāpjot lejā pie upes.

Dodamies tālāk. Līdz pat Zvārtei taka kļūst arvien lēzenāka, bez negaidītiem kāpumiem, gravām un citiem šķēršļiem. Labajā krastā neliels bezvārda atsegums, tam pretī, kreisajā krastā Pērļupes ieteka. Amata sāk mest arvien lielākas cilpas un pirms Dzilnas ieža ir

tāāāds līkums, kuru vērīgākie var „saīsināt”. Brīnums, kā gan upe šo vietu nav savienojusi, izveidojot salu. Dzilnas iezis Amatas kreisajā krastā, tāpat kā iepriekš grūti pārvarētais Stūķu iezis, ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģiskais dabas piemineklis. Noslīdeņi, nobrukumi un avoti to ik sezonu pārveido. Ziemās Dzilnas iezi rotā ap 10 metrus augsts leduskritums.

Ejam tālāk! Jau kopš Ķaubju ieža novērojamas bebru aktivitātes. Taku ik pa brīdim šķērso skaidām piebiruši „baļķu transportēšanas ceļi”. Jāuzmanās nepazaudēt kāju bebru alās. Nelielas ieplakas un attekas čaklais meliorators izmantojis, lai ierīkotu akvaparkus un SPA.

Kreisajā krastā aiz mazām saliņām labi saskatāma Kumadas ieteka. Nedaudz tālāk kreisajā krastā ap 300 metru garā un ap 40 metrus augstā Incēnu krauja. Vasarās tā no upes nav tik labi redzama, jo aizsedz koku lapotne. Labajā krastā diviem līčiem doti interesanti nosaukumi – Štutūzis un Garais līcis. Aiz šīm cilpām kreisajā krastā sākas Roču meža rezervāts, kurā apmeklējums nav atļauts. Taka izved klajumā, kur palienes pļavās sastopama daudzveidīga augu valsts. Pavasaros noteikti pārsteigs violeti sārtās Bastarda tūsklapes audzes.

Nogurušākie ceļotāji gar „Viļņu” māju pagalmu parasti dodas pa taisno pāri pļavām uz Zvārtes iezi, izlaižot divus apskates objektus. Aiz „Viļņiem” Amatas krastā bijušas mājas „Kraujas”, kur kādreiz darbojusies vietējā spēkstacija. Kreisajā krastā Gulbju iezis. Bet nu jau redzams galamērķis un Zvārtes iezis! Maršruta vērtējums

Pieejamība – laba. Starta vietā var ierasties gan ar automašīnu, gan kājām. Ieteicams atstāt kādu transporta līdzekli galapunktā, lai nodrošinātu mājupceļu. Velobraucējiem maršruts nav izmantojams. Taka piemērota ģimenēm ar skolas vecuma bērniem, nelielām skolēnu grupām ar pavadoni, īsteniem dabas draugiem. Maršruts ir marķēts ar oranžām atzīmēm uz koku stumbriem, taču nav labiekārtots. Informācijai noderēs Gaujas NP administrācijas sagatavotais

un 2007. gadā izdotais bezmaksas buklets „Ģeoloģiskā taka gar Amatu”.

Vides kvalitāte – laba. Maršruts nodrošina neskartās dabas sajūtas.

Komforta līmenis – atbilstošs dabai draudzīgās ceļošanas idejai. Nav speciālu labiekārtojumu, kāpņu, margu, informācijas stendu, atkritumu tvertņu. Pārgājiena laikā iespēja vairāk baudīt dabas skaņas, reti satiekot citas grupas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
4

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
96

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
337
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi