Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Kādi būs Cēsu Lejas kapi?

Druva
00:00
26.12.2005
2

Kas darāms? Nerunāšu par visām tehnoloģiskajām procedūrām, šiem sagatavošanās darbiem jānotiek stingrā secībā. Kad tie būs veikti, varēs gatavot Lejas kapu atjaunošanas projektu. Tas varētu sastāvēt no vairākām daļām, jo arī kapu atjaunošanu nāksies veikt pakāpeniski. Individuālo apbedījumu daļā vajadzēs lemt par konkrētu kapa vietu un piemiņas zīmju saglabāšanu. Te svarīga sabiedrības līdzdalība, īpaši par apbedījumiem, kuri vairs regulāri netiek kopti. Jānoskaidro, kādēļ. Tāpēc, ka nav vairs tuvu piederīgo, vai tāpēc, ka viņi uzskata Lejas kapus par aizmirstamiem, kas var iespaidot attieksmi un pārtraukt kapu kopšanu.

Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Cēsu nodaļas vadītāja Vanda Gasiņa gatava uzņemties vākt iedzīvotāju liecības par Lejas kapiem un apbedījumiem tajos. Daudz ko varētu stāstīt dažādos laikos te uzņemtas fotogrāfijas, kas būtu visdrošākā liecība par kapiem. Nav vairs saglabājušies visi pieminekļi, arī Lejas kapos darbojušies postītāji un mantkārīgi ļaudis.

Vispirms atjaunojami Brāļu kapi, Lejas kapu tieša sastāvdaļa. Ieeja Brāļu kapos ir arī galvenā Lejas kapu ieeja. 90. gadu sākumā atjaunoti ieejas vārti, karavīra un aizsarga figūra un vītņu vainagi. Sabojāto Mātes tēlu demontēja un aizveda uz Rīgu. Tas joprojām ir tur, tēlnieka Mārtiņa Kraukļa darbnīcā. Aizsarga tēlu drīz vien nolauza un nolaupīja, karavīra tēls un abi vītņu vainagi glabājas Cēsu domē.

Būtiska ir Brāļu kapu apbedījuma vietu atjaunošana, šķiet, jaunā izskatā. Domas virzās uz to, ka kapiem jābūt simboliskiem, bet tajos jālasa visu zināmo te apglabāto vārdi. Un apbedījumi te ir dažādi. Blakus guldīti dažādās pusēs karojušie un dažādos apstākļos bojā gājušie. Nosacītu mieru te raduši pirmā pasaules karā kritušie un no ievainojumiem mirušie latviešu strēlnieki un krievu karavīri. 1919. gada pirmajā pusē te apbedīti kritušie un mirušie latviešu sarkanie strēlnieki. Pēc Cēsu atbrīvošanas 1919. gada vidū te blakus guldīta daļa lielinieku nogalēto. Lielāko apbedījuma grupu veido 5. Cēsu kājnieku pulka un citu Latvijas armijas daļu kritušie karavīri, Cēsu kaujās kritušie igauņi, kā arī vairāki vācu landesvēra karavīri. 1923. gadā te apglabāts Cēsīs bojā gājušais 8. Daugavpils kājnieku pulka kapteinis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Mārtiņš Līcītis. Apbedījumus noslēdz 1941. gada vasarā te apglabātie daži sarkanarmiešu nogalinātie. Iespējams, ka viņi nebija pēdējie te mieru radušie.

Lai atjaunotajos Brāļu kapos būtu lasāmi iespējami vairāk te apbedīto vārdi, daudz var palīdzēt iedzīvotāji, un ne tikai cēsnieki. Katrs, kam zināms kāda šeit apglabātā vārds, var palīdzēt atjaunotos kapus veidot personīgākus, lai mazāk aizmirsto.

Brāļu kapu tieša sastāvdaļa ir piemineklis Kurzemes un Zemgales bēgļiem. Tas uzcelts vietā, kur no 1915. līdz 1918. gadam apglabāti apmēram 700 bēgļu, galvenokārt epidēmijās mirušie. Šo pieminekli atjaunot būs vieglāk un lētāk nekā pieminekli kritušajiem karavīriem. Lielākoties izgatavojami teksta bronzas burti, kas nolauzti un nolaupīti.

Vēl atjaunojama arī kapliča. Tā vispirms iekonservējama, lai pārtrauktu bojāšanās procesus. Protams, jādomā par tās funkcionālo nozīmi.

Atjaunojamo Lejas kapu projektu veidot piekritis arhitekts Imants Timermanis.

Kur ņemt naudu? Un tās vajadzēs daudz. Pieminekļa izveidošana 20. gados (to atklāja 1927. gadā) maksāja 12500 latu. Pašlaik zināms, ka tikai par Mātes tēla atjaunošanu un izgatavošanu tēlnieks vēlētos saņemt 20 tūkstošus latu. Tad iespējams aptuveni lēst, ka daudzos desmitos, varbūt pat vairāk nekā simts tūkstošos latu būs skaitāma visa atjaunošanai vajadzīgā sum-ma.

Ar kaut kādu summu acīmredzot darbos piedalīsies Brāļu kapu komiteja. Malā nepaliks Aizsardzības ministrija. Bet ar šo naudu vien nepietiks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
7

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
14

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
22

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
41

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
50
1

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi