Kas darāms? Nerunāšu par visām tehnoloģiskajām procedūrām, šiem sagatavošanās darbiem jānotiek stingrā secībā. Kad tie būs veikti, varēs gatavot Lejas kapu atjaunošanas projektu. Tas varētu sastāvēt no vairākām daļām, jo arī kapu atjaunošanu nāksies veikt pakāpeniski. Individuālo apbedījumu daļā vajadzēs lemt par konkrētu kapa vietu un piemiņas zīmju saglabāšanu. Te svarīga sabiedrības līdzdalība, īpaši par apbedījumiem, kuri vairs regulāri netiek kopti. Jānoskaidro, kādēļ. Tāpēc, ka nav vairs tuvu piederīgo, vai tāpēc, ka viņi uzskata Lejas kapus par aizmirstamiem, kas var iespaidot attieksmi un pārtraukt kapu kopšanu.
Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Cēsu nodaļas vadītāja Vanda Gasiņa gatava uzņemties vākt iedzīvotāju liecības par Lejas kapiem un apbedījumiem tajos. Daudz ko varētu stāstīt dažādos laikos te uzņemtas fotogrāfijas, kas būtu visdrošākā liecība par kapiem. Nav vairs saglabājušies visi pieminekļi, arī Lejas kapos darbojušies postītāji un mantkārīgi ļaudis.
Vispirms atjaunojami Brāļu kapi, Lejas kapu tieša sastāvdaļa. Ieeja Brāļu kapos ir arī galvenā Lejas kapu ieeja. 90. gadu sākumā atjaunoti ieejas vārti, karavīra un aizsarga figūra un vītņu vainagi. Sabojāto Mātes tēlu demontēja un aizveda uz Rīgu. Tas joprojām ir tur, tēlnieka Mārtiņa Kraukļa darbnīcā. Aizsarga tēlu drīz vien nolauza un nolaupīja, karavīra tēls un abi vītņu vainagi glabājas Cēsu domē.
Būtiska ir Brāļu kapu apbedījuma vietu atjaunošana, šķiet, jaunā izskatā. Domas virzās uz to, ka kapiem jābūt simboliskiem, bet tajos jālasa visu zināmo te apglabāto vārdi. Un apbedījumi te ir dažādi. Blakus guldīti dažādās pusēs karojušie un dažādos apstākļos bojā gājušie. Nosacītu mieru te raduši pirmā pasaules karā kritušie un no ievainojumiem mirušie latviešu strēlnieki un krievu karavīri. 1919. gada pirmajā pusē te apbedīti kritušie un mirušie latviešu sarkanie strēlnieki. Pēc Cēsu atbrīvošanas 1919. gada vidū te blakus guldīta daļa lielinieku nogalēto. Lielāko apbedījuma grupu veido 5. Cēsu kājnieku pulka un citu Latvijas armijas daļu kritušie karavīri, Cēsu kaujās kritušie igauņi, kā arī vairāki vācu landesvēra karavīri. 1923. gadā te apglabāts Cēsīs bojā gājušais 8. Daugavpils kājnieku pulka kapteinis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Mārtiņš Līcītis. Apbedījumus noslēdz 1941. gada vasarā te apglabātie daži sarkanarmiešu nogalinātie. Iespējams, ka viņi nebija pēdējie te mieru radušie.
Lai atjaunotajos Brāļu kapos būtu lasāmi iespējami vairāk te apbedīto vārdi, daudz var palīdzēt iedzīvotāji, un ne tikai cēsnieki. Katrs, kam zināms kāda šeit apglabātā vārds, var palīdzēt atjaunotos kapus veidot personīgākus, lai mazāk aizmirsto.
Brāļu kapu tieša sastāvdaļa ir piemineklis Kurzemes un Zemgales bēgļiem. Tas uzcelts vietā, kur no 1915. līdz 1918. gadam apglabāti apmēram 700 bēgļu, galvenokārt epidēmijās mirušie. Šo pieminekli atjaunot būs vieglāk un lētāk nekā pieminekli kritušajiem karavīriem. Lielākoties izgatavojami teksta bronzas burti, kas nolauzti un nolaupīti.
Vēl atjaunojama arī kapliča. Tā vispirms iekonservējama, lai pārtrauktu bojāšanās procesus. Protams, jādomā par tās funkcionālo nozīmi.
Atjaunojamo Lejas kapu projektu veidot piekritis arhitekts Imants Timermanis.
Kur ņemt naudu? Un tās vajadzēs daudz. Pieminekļa izveidošana 20. gados (to atklāja 1927. gadā) maksāja 12500 latu. Pašlaik zināms, ka tikai par Mātes tēla atjaunošanu un izgatavošanu tēlnieks vēlētos saņemt 20 tūkstošus latu. Tad iespējams aptuveni lēst, ka daudzos desmitos, varbūt pat vairāk nekā simts tūkstošos latu būs skaitāma visa atjaunošanai vajadzīgā sum-ma.
Ar kaut kādu summu acīmredzot darbos piedalīsies Brāļu kapu komiteja. Malā nepaliks Aizsardzības ministrija. Bet ar šo naudu vien nepietiks.
Komentāri