Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Kad dabas balss ir atslēga

Sarmīte Feldmane
21:23
16.05.2024
60
Jette

Ļauties radošumam. Izstādē ”Dabas balss” cimdi un stāsti. FOTO: Sarmīte Feldmane

Dzērbenē satikās Latvijā pazīstamās cimdu adītājas Jettes Užānes jeb Cimdu Jettiņas draugi, talanta cienītāji un viņas radošā ceļa turpinātāji. Savulaik viņa teikusi: “Svētki ir tad, kad satiekas cilvēki!” Jettes simtgade noteikti ir tā reize, tāpat kā iepriekšējos pavasaros maijā, Jetes dienā.

Jau vairākus gadus Dzērbe­nē, atceroties talantīgo cimdu adītāju, rīko izstādi. Šoreiz to veido 170 cimdu pāri un tekstilmākslinieces Madaras Briedes mākslas darbs no 115 cimdiem senajā adatu pinuma tehnikā. Skaidrojot izstādes tēmu “Dabas balss”, biedrības “Cimdu ceļš” vadītāja, Cimdu Jettiņas mantojuma glabātāja Elīna Apsīte    uzsver, ka dabas balss ir atslēga pie Jettiņas. “Gunāra Janaiša fotogrāfijā redzama Jettiņa pie loga. Tādu viņu daudzi atceras. Lūk, loga rāmis, caur kuru Jette kā caur portālu skatījās uz pasauli, kas kļuva aizvien plašāka un atdzīvojās,” stāsta Elīna un atgādina, ka šķitis ļoti būtiski, iesniedzot darbus izstādei, uzrakstīt impulsu, kas mudināja noadīt tādus cimdus. Jettiņas cimdi nav iedomājami bez stāstiem. Un izstādē stāsts ir katrā cimdu pārī.

Mākslinieki Ērika Māldere un Aigars Lenkevičs izstādi iekārtojuši vecu logu rāmjos, kas nākuši no dažādām mājām. “Viņa pasauli vēroja caur logu, tagad mēs logos skatāmies uz cimdiem,” teic Ē. Māldere un piebilst, ka varētu uzrakstīt pētījumu, kāpēc cilvēki ada, jo tas atklājas stāstos. “Tajos gan par to, ko gribas saglabāt, sak­nēm, gan atmiņām un prieku, arī prieku adīt. Daži cimdu pāri it kā lec ārā no pārējiem, un tad izlasi stāstu, ka tie adīti, guļot slimnīcā, domājot par veselību, un tāpēc ir koši, stipri, dzīvespriecīgi. Un    uz cimdiem raugies citādi. Vai cimdi ar zemenītēm, kas savērtas uz smilgas. Un stāsts, kā māte meitenītei lasa odziņas, un beigās teikums, kas visu pārvērš: “Ja tu man būtu!” Tās ir sievietes ilgas pēc turpinājuma,” pārdomās dalās māksliniece un piebilst, ka izstādē piedalās arī trīs tekstilmākslinieces un cerams, ar katru gadu Jettei veltītā izstāde ieinteresēs aizvien vairāk.

E.Apsīte atgādina, ka Jettes dzīve arī māca, ka drīkst iet savu ceļu. Bija laiks, kad Jettes cimdus adītājas kritizēja, neatzina, jo neturpina tautas tradīciju. Bet liktenim bija savs plāns, tas saveda kopā ar dzērbenieti, skolotāju Intu Aleksi, kura skolā iestudēja izrādes. Viņa Jettiņai lūdza radīt tērpus, un abas sadraudzējās. Kad 1980.gada vasarā Inta kā Jelgavas Tautas teātra režisore uz Dzērbeni atveda izrādi un aktieriem vajadzēja naktsmājas, tās tika rastas arī    Jettiņas “Lejniekos”. Var droši teikt, ka Inta un toreiz satiktais mākslas zinātnieks Māris Brancis izmainīja Cimdu Jettiņas dzīvi.

“Iepazināmies un    līdz vēlai naktij runājāmies.    Tad atbraucām visa ģimene, sākām regulāri ciemoties,” stāsta Māris Brancis, mākslas zinātnieks, Elīnas Apsītis tētis. Viņam radās iespēja sarīkot Jettes cimdu izstādi R.Blaumaņa un J.Rozentāla muzejā Rīgā.    Inta Alekse izveidoja izrādi par cimdiem un cilvēkiem, ko nospēlēja arī Dzērbenes vidusskolā.

“Kaut meistari neatzina Jettes cimdus, tajos bija kas tāds, pret ko nevarēja palikt vienaldzīgs, cimdi bija mākslas darbi,” saka M.Brancis un piebilst, ka Jette viņam mācījusi saskatīt krāsu tonalitātes.

Elīna pauž gandarījumu, ka arī tie, kuri ievēro tradīciju, ļaujas paskatīties ārā pa logu un noadīt savus pūpolus, egles, dīķi, salasītās odziņas. “Tā ir Jettes radošā dzirksts. Liktenis viņai daudz atņēma, bet viņa varēja tik daudz izdarīt,” uzsver Elīna, bet Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena atgādina, ka ikreiz, svinot nozīmīgas jubilejas, ir sajūta, ka šis cilvēks ir klāt, jo dzīvo    savos darbos. Cimdu adīšana nezūd, to turpina nākamās paaudzes, meklējot aizvien ko jaunu.   “Viņas apbrīnojamais spēks lika pārvarēt sāpes un radīt skaisto. Fiziskās sāpes var izturēt, viņa to pierādījusi ar cimdiem. Pamazām, pacietībā turpinot savu ceļu,” uzsver L.Rubena.

Izstādē arī Inetas Krastiņas 38 Jettes adīto cimdu atdarinājumi. Abas tikušās    80.gadu sākumā, kad Jette arī ierādīja dažus savus paņēmienus un stāstīja par kompozīcijas niansēm, laukuma proporcijām. Ineta pēta Jettes cimdus un atzīst, ka tā ir vesela pasaule, kur ļoti neierasti savijas tehnika, pielietojums un visam pāri dzijas smalkās, tonālās nianses.

“Pusgadu strādāju tikai ar Jettes cimdiem, un ik pa laikam jānoada kas vienkāršs, strukturēts, lai atpūstos, jo katrs Jettes cimds ir jāatšifrē, jāmeklē toņi. V.Purvīša gleznai Jettes cimdos datorā zīmēju katru bērza lapiņu, zariņu, un katram sava nianse.  Ar mūsdienīgākiem materiāliem radīt cimdus kā Jettei ir ļoti grūti,” stāsta Ineta. Viņa atšifrējusi ap simts Jettiņas cimdu, drīzumā būs žurnāls ar desmit cimdu tehniskajiem zīmējumiem.

Dzērbenes kapos gulst ziedi Cimdu adītājas piemiņai. Viņu atceras savējie, godina ceļa turpinātāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ceļa zīme vērīgākos var samulsināt

06:10
03.07.2024
5

Redakcijā vērsās cēsniece V., paužot neizprati par ceļa apzīmējumiem atjaunotajā ielas posmā Cēsīs, Bērzainē. Ceļa zīmē norādītie celiņi gājējiem un velobraucējiem nesakrīt ar apzīmējumiem uz asfalta. Ja ņem vērā apzīmējumus ceļa zīmē, tad iznāk, ka riteņbraucējiem jāturpina pārvietoties pa gājējiem paredzēto ietvi, savukārt gājējiem jāiet pa velo celiņu. “Druva” sazinājās ar Cēsu novada Īpašumu apsaimniekošanas […]

Āraisim ir noslēpumi. Arheologi tos atklāj

00:00
03.07.2024
9

Divas dienas Āraišu ezerā lietuviešu zemūdens arheoloģes, Klaipēdas universitātes pētnieces Elenas Pranckenaites vadībā pētīja iespējamo būvju atliekas. Pēdējo reizi šāda izpēte notika pirms 30 gadiem, 1994.gada vasarā. Toreiz nirējs Voldemārs Rains zem ezera dūņu slāņa konstatēja koka žoga paliekas.   “Zemūdens arheologi veica visa ezera skenēšanu ar 3D sān­skata sonāru, ekrānā uzreiz bija redzams, kas atrodas […]

Vētra atcēla kapu svētkus Cēsu Meža kapos

13:18
02.07.2024
237

Par to, ka šīs nedēļas nogalē plānotie kapu svētki Meža kapos nenotiks, Cēsu novada dome vēstīja jau otrdienas, 2.jūlija rītā. Pašvaldība arī ziņoja, ka kapsētas sakopšanā strādā vietvaras darbinieki, bet tiek meklēts ārpakalpojuma sniedzējs. Pirmdienas, 1.jūlija pēcpusdienā, vēja brāzmas pamatīgi postīja Cēsu Mežu kapu jaunāko apbedījumu kalniņu un tai pretim esošo vecākās kapsētas daļu. Lauztas […]

Par laupīšanu grupā policija Valmierā aiztur divus vīriešus

09:10
02.07.2024
27

Aizvadītajā piektdienā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas par laupīšanu grupā Valmierā aizturēja divus vīriešus, kuri, pielietojot vardarbību, aplaupīja kādu vīrieti. Par notikušo sākts kriminālprocess, izmeklēšana kriminālprocesā turpinās. Aizvadītajā piektdienā, 28.jūnijā, ap pulksten 16.17 Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas saņēma izsaukumu uz Strazdu ielu, Valmierā, kur, pielietojot vardarbību, tika aplaupīts […]

Lauksaimniecībā jaunas šķirnes, metodes un tehnoloģijas

00:00
02.07.2024
51

Saimniekošana laukos attīstās, zinātnieki rada jaunas augstražīgas šķirnes, tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, zemnieki apgūst un izmanto jaunas pieredzes. Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti no visas Latvijas apmeklēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centru, zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcas Cēsīs, “Kalna Smīdes 1” Drabešu pagastā un “Eicēnus” Straupes pagastā. “Reizi gadā braucam uz […]

Dabas spēki parāda savu varenību

17:00
01.07.2024
148

1.jūlija, pirmdienas, vējš, kas kopā ar lietu brāzās pāri Cēsīm, postījis meža audzes Lenču ielas pašā galā, Meža kapu tuvumā, un tālāk Ērgļu klints apkaimē. Lauztas priedes, ar visām saknēm izgāzti bērzi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests raiti strādāja, lai likvidētu postījumus un atbrīvotu ceļu automašīnām. Cēsu novada pašvaldība ziņo, ka vētra lielākos postījumus nodarījusi […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi