Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Kad dabas balss ir atslēga

Sarmīte Feldmane
21:23
16.05.2024
236
Jette

Ļauties radošumam. Izstādē ”Dabas balss” cimdi un stāsti. FOTO: Sarmīte Feldmane

Dzērbenē satikās Latvijā pazīstamās cimdu adītājas Jettes Užānes jeb Cimdu Jettiņas draugi, talanta cienītāji un viņas radošā ceļa turpinātāji. Savulaik viņa teikusi: “Svētki ir tad, kad satiekas cilvēki!” Jettes simtgade noteikti ir tā reize, tāpat kā iepriekšējos pavasaros maijā, Jetes dienā.

Jau vairākus gadus Dzērbe­nē, atceroties talantīgo cimdu adītāju, rīko izstādi. Šoreiz to veido 170 cimdu pāri un tekstilmākslinieces Madaras Briedes mākslas darbs no 115 cimdiem senajā adatu pinuma tehnikā. Skaidrojot izstādes tēmu “Dabas balss”, biedrības “Cimdu ceļš” vadītāja, Cimdu Jettiņas mantojuma glabātāja Elīna Apsīte    uzsver, ka dabas balss ir atslēga pie Jettiņas. “Gunāra Janaiša fotogrāfijā redzama Jettiņa pie loga. Tādu viņu daudzi atceras. Lūk, loga rāmis, caur kuru Jette kā caur portālu skatījās uz pasauli, kas kļuva aizvien plašāka un atdzīvojās,” stāsta Elīna un atgādina, ka šķitis ļoti būtiski, iesniedzot darbus izstādei, uzrakstīt impulsu, kas mudināja noadīt tādus cimdus. Jettiņas cimdi nav iedomājami bez stāstiem. Un izstādē stāsts ir katrā cimdu pārī.

Mākslinieki Ērika Māldere un Aigars Lenkevičs izstādi iekārtojuši vecu logu rāmjos, kas nākuši no dažādām mājām. “Viņa pasauli vēroja caur logu, tagad mēs logos skatāmies uz cimdiem,” teic Ē. Māldere un piebilst, ka varētu uzrakstīt pētījumu, kāpēc cilvēki ada, jo tas atklājas stāstos. “Tajos gan par to, ko gribas saglabāt, sak­nēm, gan atmiņām un prieku, arī prieku adīt. Daži cimdu pāri it kā lec ārā no pārējiem, un tad izlasi stāstu, ka tie adīti, guļot slimnīcā, domājot par veselību, un tāpēc ir koši, stipri, dzīvespriecīgi. Un    uz cimdiem raugies citādi. Vai cimdi ar zemenītēm, kas savērtas uz smilgas. Un stāsts, kā māte meitenītei lasa odziņas, un beigās teikums, kas visu pārvērš: “Ja tu man būtu!” Tās ir sievietes ilgas pēc turpinājuma,” pārdomās dalās māksliniece un piebilst, ka izstādē piedalās arī trīs tekstilmākslinieces un cerams, ar katru gadu Jettei veltītā izstāde ieinteresēs aizvien vairāk.

E.Apsīte atgādina, ka Jettes dzīve arī māca, ka drīkst iet savu ceļu. Bija laiks, kad Jettes cimdus adītājas kritizēja, neatzina, jo neturpina tautas tradīciju. Bet liktenim bija savs plāns, tas saveda kopā ar dzērbenieti, skolotāju Intu Aleksi, kura skolā iestudēja izrādes. Viņa Jettiņai lūdza radīt tērpus, un abas sadraudzējās. Kad 1980.gada vasarā Inta kā Jelgavas Tautas teātra režisore uz Dzērbeni atveda izrādi un aktieriem vajadzēja naktsmājas, tās tika rastas arī    Jettiņas “Lejniekos”. Var droši teikt, ka Inta un toreiz satiktais mākslas zinātnieks Māris Brancis izmainīja Cimdu Jettiņas dzīvi.

“Iepazināmies un    līdz vēlai naktij runājāmies.    Tad atbraucām visa ģimene, sākām regulāri ciemoties,” stāsta Māris Brancis, mākslas zinātnieks, Elīnas Apsītis tētis. Viņam radās iespēja sarīkot Jettes cimdu izstādi R.Blaumaņa un J.Rozentāla muzejā Rīgā.    Inta Alekse izveidoja izrādi par cimdiem un cilvēkiem, ko nospēlēja arī Dzērbenes vidusskolā.

“Kaut meistari neatzina Jettes cimdus, tajos bija kas tāds, pret ko nevarēja palikt vienaldzīgs, cimdi bija mākslas darbi,” saka M.Brancis un piebilst, ka Jette viņam mācījusi saskatīt krāsu tonalitātes.

Elīna pauž gandarījumu, ka arī tie, kuri ievēro tradīciju, ļaujas paskatīties ārā pa logu un noadīt savus pūpolus, egles, dīķi, salasītās odziņas. “Tā ir Jettes radošā dzirksts. Liktenis viņai daudz atņēma, bet viņa varēja tik daudz izdarīt,” uzsver Elīna, bet Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena atgādina, ka ikreiz, svinot nozīmīgas jubilejas, ir sajūta, ka šis cilvēks ir klāt, jo dzīvo    savos darbos. Cimdu adīšana nezūd, to turpina nākamās paaudzes, meklējot aizvien ko jaunu.   “Viņas apbrīnojamais spēks lika pārvarēt sāpes un radīt skaisto. Fiziskās sāpes var izturēt, viņa to pierādījusi ar cimdiem. Pamazām, pacietībā turpinot savu ceļu,” uzsver L.Rubena.

Izstādē arī Inetas Krastiņas 38 Jettes adīto cimdu atdarinājumi. Abas tikušās    80.gadu sākumā, kad Jette arī ierādīja dažus savus paņēmienus un stāstīja par kompozīcijas niansēm, laukuma proporcijām. Ineta pēta Jettes cimdus un atzīst, ka tā ir vesela pasaule, kur ļoti neierasti savijas tehnika, pielietojums un visam pāri dzijas smalkās, tonālās nianses.

“Pusgadu strādāju tikai ar Jettes cimdiem, un ik pa laikam jānoada kas vienkāršs, strukturēts, lai atpūstos, jo katrs Jettes cimds ir jāatšifrē, jāmeklē toņi. V.Purvīša gleznai Jettes cimdos datorā zīmēju katru bērza lapiņu, zariņu, un katram sava nianse.  Ar mūsdienīgākiem materiāliem radīt cimdus kā Jettei ir ļoti grūti,” stāsta Ineta. Viņa atšifrējusi ap simts Jettiņas cimdu, drīzumā būs žurnāls ar desmit cimdu tehniskajiem zīmējumiem.

Dzērbenes kapos gulst ziedi Cimdu adītājas piemiņai. Viņu atceras savējie, godina ceļa turpinātāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
18

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
44

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
126

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
46
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
137

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
360

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi