Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Kad dabas balss ir atslēga

Sarmīte Feldmane
21:23
16.05.2024
71
Jette

Ļauties radošumam. Izstādē ”Dabas balss” cimdi un stāsti. FOTO: Sarmīte Feldmane

Dzērbenē satikās Latvijā pazīstamās cimdu adītājas Jettes Užānes jeb Cimdu Jettiņas draugi, talanta cienītāji un viņas radošā ceļa turpinātāji. Savulaik viņa teikusi: “Svētki ir tad, kad satiekas cilvēki!” Jettes simtgade noteikti ir tā reize, tāpat kā iepriekšējos pavasaros maijā, Jetes dienā.

Jau vairākus gadus Dzērbe­nē, atceroties talantīgo cimdu adītāju, rīko izstādi. Šoreiz to veido 170 cimdu pāri un tekstilmākslinieces Madaras Briedes mākslas darbs no 115 cimdiem senajā adatu pinuma tehnikā. Skaidrojot izstādes tēmu “Dabas balss”, biedrības “Cimdu ceļš” vadītāja, Cimdu Jettiņas mantojuma glabātāja Elīna Apsīte    uzsver, ka dabas balss ir atslēga pie Jettiņas. “Gunāra Janaiša fotogrāfijā redzama Jettiņa pie loga. Tādu viņu daudzi atceras. Lūk, loga rāmis, caur kuru Jette kā caur portālu skatījās uz pasauli, kas kļuva aizvien plašāka un atdzīvojās,” stāsta Elīna un atgādina, ka šķitis ļoti būtiski, iesniedzot darbus izstādei, uzrakstīt impulsu, kas mudināja noadīt tādus cimdus. Jettiņas cimdi nav iedomājami bez stāstiem. Un izstādē stāsts ir katrā cimdu pārī.

Mākslinieki Ērika Māldere un Aigars Lenkevičs izstādi iekārtojuši vecu logu rāmjos, kas nākuši no dažādām mājām. “Viņa pasauli vēroja caur logu, tagad mēs logos skatāmies uz cimdiem,” teic Ē. Māldere un piebilst, ka varētu uzrakstīt pētījumu, kāpēc cilvēki ada, jo tas atklājas stāstos. “Tajos gan par to, ko gribas saglabāt, sak­nēm, gan atmiņām un prieku, arī prieku adīt. Daži cimdu pāri it kā lec ārā no pārējiem, un tad izlasi stāstu, ka tie adīti, guļot slimnīcā, domājot par veselību, un tāpēc ir koši, stipri, dzīvespriecīgi. Un    uz cimdiem raugies citādi. Vai cimdi ar zemenītēm, kas savērtas uz smilgas. Un stāsts, kā māte meitenītei lasa odziņas, un beigās teikums, kas visu pārvērš: “Ja tu man būtu!” Tās ir sievietes ilgas pēc turpinājuma,” pārdomās dalās māksliniece un piebilst, ka izstādē piedalās arī trīs tekstilmākslinieces un cerams, ar katru gadu Jettei veltītā izstāde ieinteresēs aizvien vairāk.

E.Apsīte atgādina, ka Jettes dzīve arī māca, ka drīkst iet savu ceļu. Bija laiks, kad Jettes cimdus adītājas kritizēja, neatzina, jo neturpina tautas tradīciju. Bet liktenim bija savs plāns, tas saveda kopā ar dzērbenieti, skolotāju Intu Aleksi, kura skolā iestudēja izrādes. Viņa Jettiņai lūdza radīt tērpus, un abas sadraudzējās. Kad 1980.gada vasarā Inta kā Jelgavas Tautas teātra režisore uz Dzērbeni atveda izrādi un aktieriem vajadzēja naktsmājas, tās tika rastas arī    Jettiņas “Lejniekos”. Var droši teikt, ka Inta un toreiz satiktais mākslas zinātnieks Māris Brancis izmainīja Cimdu Jettiņas dzīvi.

“Iepazināmies un    līdz vēlai naktij runājāmies.    Tad atbraucām visa ģimene, sākām regulāri ciemoties,” stāsta Māris Brancis, mākslas zinātnieks, Elīnas Apsītis tētis. Viņam radās iespēja sarīkot Jettes cimdu izstādi R.Blaumaņa un J.Rozentāla muzejā Rīgā.    Inta Alekse izveidoja izrādi par cimdiem un cilvēkiem, ko nospēlēja arī Dzērbenes vidusskolā.

“Kaut meistari neatzina Jettes cimdus, tajos bija kas tāds, pret ko nevarēja palikt vienaldzīgs, cimdi bija mākslas darbi,” saka M.Brancis un piebilst, ka Jette viņam mācījusi saskatīt krāsu tonalitātes.

Elīna pauž gandarījumu, ka arī tie, kuri ievēro tradīciju, ļaujas paskatīties ārā pa logu un noadīt savus pūpolus, egles, dīķi, salasītās odziņas. “Tā ir Jettes radošā dzirksts. Liktenis viņai daudz atņēma, bet viņa varēja tik daudz izdarīt,” uzsver Elīna, bet Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena atgādina, ka ikreiz, svinot nozīmīgas jubilejas, ir sajūta, ka šis cilvēks ir klāt, jo dzīvo    savos darbos. Cimdu adīšana nezūd, to turpina nākamās paaudzes, meklējot aizvien ko jaunu.   “Viņas apbrīnojamais spēks lika pārvarēt sāpes un radīt skaisto. Fiziskās sāpes var izturēt, viņa to pierādījusi ar cimdiem. Pamazām, pacietībā turpinot savu ceļu,” uzsver L.Rubena.

Izstādē arī Inetas Krastiņas 38 Jettes adīto cimdu atdarinājumi. Abas tikušās    80.gadu sākumā, kad Jette arī ierādīja dažus savus paņēmienus un stāstīja par kompozīcijas niansēm, laukuma proporcijām. Ineta pēta Jettes cimdus un atzīst, ka tā ir vesela pasaule, kur ļoti neierasti savijas tehnika, pielietojums un visam pāri dzijas smalkās, tonālās nianses.

“Pusgadu strādāju tikai ar Jettes cimdiem, un ik pa laikam jānoada kas vienkāršs, strukturēts, lai atpūstos, jo katrs Jettes cimds ir jāatšifrē, jāmeklē toņi. V.Purvīša gleznai Jettes cimdos datorā zīmēju katru bērza lapiņu, zariņu, un katram sava nianse.  Ar mūsdienīgākiem materiāliem radīt cimdus kā Jettei ir ļoti grūti,” stāsta Ineta. Viņa atšifrējusi ap simts Jettiņas cimdu, drīzumā būs žurnāls ar desmit cimdu tehniskajiem zīmējumiem.

Dzērbenes kapos gulst ziedi Cimdu adītājas piemiņai. Viņu atceras savējie, godina ceļa turpinātāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
9

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
234

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi